No 23.novembra līdz nākamā gada 23.janvārim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatītāju vērtējumam nodotas vienlaicīgi divas izstādes “Filmas ”Nameja gredzens” tērpu izstāde un saktas no Saldus muzeja krājuma”.

Režisora Aigara Graubas 2018.gadā pirmizrādi piedzīvojušā filma “Nameja gredzens” runā par vērtībām, ko svarīgi apzināties ikvienam. Filma-leģenda par 13. gadsimta zemgaļu virsaiti Nameju, nacionālo pašapziņu un brīvības kodu, ko nes simboliskais gredzens. Stāsts, kas veido mūsu nacionālo pašapziņu un izceļ unikālo brīvības kodu, ar ko varam lepoties. Izstādē ir iespēja iepazīties ar kostīmu mākslinieces Sandras Silas veidotajiem tērpiem. Filmas kostīmu nesto vēstījumu brīnišķīgi papildina saktas no muzeja krājuma. Saldus muzejā tās nonākušas dažādi: kā nejauši atradumi – rokot dārzu, arot lauku vai ceļot māju – un nodoti muzejam. Piemēram, lielā pakavsakta ar magoņpogaļu galiem atrasta salīdzinoši nesen, 1971. gadā piemājas ganībās. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtas saktas no senajiem kapulaukiem. Arī vietējo skolu arheoloģijas pulciņu darbības rezultātā 20. gs. 50.- 60. g., muzejs ieguvis vērtīgas senlietas. Kā dāvinājums iegūts Ellijas Rozentāles iespaidīgā Zemgales tērpa sakta, Dunsdorfu ģimenē lietotās saktas u.c. Saktas, kādas pie etnogrāfiskā tērpa saldenieces nēsāja vēl 20. gs. vidū, redzamas nesen izgatavotajās šī laika posma saktu kopijās.

Informāciju par izstādē redzamajām saktām var iegūt arī nelielā brīvdabas izstādē muzeja pagalmā. Tā pieejama arī ārpus muzeja darba laika un ir lielisks pastaigas pieturas punkts Saldus pilsētā.

Jaunums! J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja biļetes no 15.novembra var iegādāties arī caur Mobilly aplikāciju.

Izstāde tapusi ar Mareka Dambja (Kinopilsēta Cinevilla) un Aijas Ansones ( Studija Platforma) atbalstu.

Strādājam “zaļajā” režīmā!

ARHĪVS

Skolas laiks

“Skolas laiks” muzejā

 Kopš 1. septembra Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde par Saldus novada skolām “Skolas laiks.” Tā aptver vairākus gadsimtus garu laika posmu – no 19. gadsimta pirmajiem gadus desmitiem līdz pat 1980. gadiem, padomju perioda noslēgumu, kad 1991. gadā Latvijas otro reizi 20. gadsimtā kļuva neatkarīga valsts. No tumšajām, putekļainajām lauku māju istabām, pamatīgi būvētiem skolu namiem, līdz greznajiem baronu mītņu apartamentiem un padomju laiku plašajām vairākstāvu skolu celtnēm. Tik dažāds un garš ir novada skolu vēstures noietais ceļš šo divu gadsimtu laikā. Tas radis vizuālu atspoguļojumu arī nupat izveidotajā muzeja izstādē “Skolas laiks.” Šis laika periods noteikti ir īpašs un būtisks ikviena jaunā cilvēka dzīvē ,  kad tas apgūst ne tikai lasīt un rakstītprasmi, bet arī nojausmu par pasaules dažādību un varbūt pat savu vietu tajā. Ne velti tautas dziesmā teikts:”Dar man, tēvis, pastaliņas, skolā ieti man gribās.” Savu skolu mēs droši vien atcerēsimies vienmēr, tāpat tajā sataptos draugus, biedrus un skolotājus, kas atstājuši redzamas pēdas mūsu apziņā un varbūt pat pavēruši skatu uz dzīves augstākām virsotnēm. Katrai paaudzei citādu, tomēr ļoti līdzīgu, soli pa solim ejamo ceļu uz “Gaismas pils” virsotni.

Mūsu veidotā izstāde nebūtu īstenojama bez novada skolu un muzeju krātuvju – Lutriņu, Jaunlutriņu, Ezeres muitas nama, Kursīšu, Jaunauces pils, Nīgrandes klēts, Blīdenes, Remtes un Gaiķu aizdotajiem eksponātiem, gan prāvākiem, gan pavisam nelieliem, tikko plaukstā pamanāmiem, piemēram 4,5 cm garo grifeles gabaliņu no Nīgrandes.  Paldies Ingai Vorobjovai, Dacei Kalniņai, Mārim Bedrem, Mārtiņam Lagzdonam, Antrai Sipeniecei, Mārītei Rullei, Lāsmai Purmalei, Ingunai Balcerei, Ilzei Kļavai u.c.

Aicinām apmeklēt izstādi.

SKATĪT GALERIJU

Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete

Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 18.jūnija līdz 22.augustam atvērta  Ināras Liepas ceļojošā Leļļu Mākslas muzeja izstāde „Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”.

Mēdz teikt, ka dzīvē nevar iztikt bez trim lietām: ūdens, sāls un sērkociņiem…

Sērkociņu kastīte, kuru ikdienā lietojam, ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa, bet tai ir daudz lielāka vērtība, ja uz to veramies, kā uz dizaina priekšmetu, un to lielā mērā nosaka etiķete, kura rotā kastītes vāciņu.

Protams, svarīgi ir arī sērkociņi – izstādē iespējams uzzināt to rašanās vēsturi, ražošanas procesu un informāciju par visām ražotnēm, kuras kādreiz veiksmīgi darbojās Latvijas pilsētās –Rīgā, Jaungulbenē, Liepājā, Kuldīgā, Sabilē, Saldū, Jēkabpilī un Daugavpilī, tomēr galvenā loma ekspozīcijā šoreiz ir etiķetei.

Sākotnēji, kad kastītes izgatavoja no plāna finiera saplākšņa, fabrikas nosaukumu drukāja uz to vāka. Laika gaitā fabrikas sāka izgatavot sērkociņu etiķetes, kuru kolekcionēšana ir kļuvusi par daudzu cilvēku aizrautīgu nodarbošanos, ko sauc par filumēniju.

Ņemot vērā sērkociņu kastīšu lietotāju plašo auditoriju, daudzi uzņēmēji ātri vien sāka šo ikdienā lietojamo priekšmetu izmantot arī kā unikālu reklāmas laukumu. Etiķete dažkārt bija tik mākslinieciski augstvērtīga, ka tās vērtība pielīdzināma lietišķās grafikas mākslas priekšmetam un izstādē tā tiek īpaši izcelta. Šī iemesla dēļ radās vēlēšanās piešķirt etiķetei lielāku nozīmi, un izstādē tā eksponēta ne tikai oriģinālajā izmērā, bet to palielinot izmantota arī kā lielisks dizaina priekšmets, kuru var veiksmīgi izmantot interjerā. Īpašu apbrīnu rada Japānā zīmētās etiķetes.

Zīmējums uz etiķetes , tāpat kā uz markas mazā laukuma dēļ ir tehnoloģiski sarežģīts process, tādēļ var patiesi apbrīnot mākslinieku veikumu.

Latvijas sērkociņu kastīšu etiķešu zīmēšanā ieguldījumu devuši tādi Latvijas mākslinieki, kā Artūrs Duburs, Imants Ozoliņš, Andrejs Porietis, Pēteris Upītis, Agris Padēlis-Līns, Laimonis Šēnbergs, Benita Baltbārde,  Irina Tīre, Linda Lūse un daudzi citi.

„Tādējādi tiek popularizēta arī mūsu valsts pasaulē, jo sērkociņu kastīte bija un ir ne tikai ikdienas sadzīvē lietojams priekšmets, bet arī lielisks suvenīrs,” norāda māksliniece Ināra Liepa, īpaši izceļot Latvijas sērkociņu fabrikas ”Komēta” ražoto sērkociņu kastīšu” Sports” dizaina autori Aldoni Strīģeli, kura slaveno jātnieku uz zirga, šķiet, atceras daudzi.

Sērkociņu kastītes etiķetes izmantoja arī kā spēles elementu –piemēram kārtis vai domino.

Pateicoties lielam informācijas klāstam šobrīd tiek gatavots katalogs, kurš būs nenoliedzami vērtīgs kultūrvēsturisks izdevums, kurš saglabās vērtīgo informāciju nākamajām paaudzēm!

Izstādes autore Ināra Liepa sirsnīgi pateicas izstādes līdzautoram Uldim Liepam , sērkociņu fabrikas Ķomēta „bijušajam direktoram Zigmundam Mežniekam,  mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei,  Latvijas Nacionālai bibliotēkai un tās speciālistiem, J.Rozentāla Saldus mākslas muzeja kolektīvam, Gulbenes vēstures un mākslas muzeja direktorei Valdai Vorzai, Ilgai Meijerei, Zanei Biseniecei, Ivaram Vecānam, Kuldīgas novada muzejam-personīgi Eduardam Dambergam, Ingrīdai Polei, Ilzei Riekstiņai, Ojāra Vācieša muzejam, Sabiles kultūras nama darbinieciei Ivetai Sērumai un kolēģiem,  Liepājas zinātniskai bibliotēkai un personīgi Ilgai Erbai, Liepājas pilsētas muzejam un personīgi Agitai Lejai, kā arī Irīnai Tīrei, Daugavpils novadpētniecības muzejam un personīgi Valentīnai Slavkovskai, Vladislavam Ivanovam, Misiņa bibliotēkai un personīgi Ingūnai Milgrāvei, Galerijai „Istaba” un personīgi  māksliniecei Lindai Lūsei , asociācijas ”Latvijas koks” bijušajam direktoram Andrim Plezeram, kā arī māksliniecei Diānai Oto, Kristapam Puriņam, Voldemāram Šaumanim, Agitai Porei, Ilzei Tigulei, Kristai Karlsonei, Inesei Liepiņai, Voldemāram Eihenbaumam un daudziem citiem sadarbības partneriem , kuri turpina sniegt nenovērtējamu palīdzību!!!

Uz tikšanos izstādē!

Ar cieņu, Ināra Liepa

Marts-Jaņa Rozentāla jubilejas mēnesis

Marts – Jaņa Rozentāla jubilejas mēnesis, svētku noskaņojums un pavasara sākums. Šogad, apstākļu spiesti, svētkus svinēsim savādāk.

18.martā netiks pasniegta Jaņa Rozentāla vārdā nosauktā prēmija, kuras pirmsākumi meklējami kopsaimniecībā „Druva”, bet vēlāk šo tradīciju kopusi Saldus rajona padome un Saldus novada dome. 30 gadu laikā Rozentāla prēmijai izvirzīti 36 pretendenti, bet prēmiju saņēmuši 11 prēmijas laureāti. Kuri tie ir? To uzzināsiet, ja ieskatīsieties muzeja krājuma ēkas logos, Striķu ielā 22, sākot no 16.marta.

Laika spēles
Izstāde “Laika Spēles”

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 8. decembra līdz 2021. gada 14. februārim skatāma Ināras Liepas personālizstāde “Laika spēles”. Izstādes līdzautors Uldis Liepa.

Gada nogalē, kad iespējams prieka būs mazāk, kā citus gadus mēs tomēr ceram, ka Ziemassvētku sajūta mūs nepametīs!

Katru gada nogali rīkojot izstādi, kas nu jau kļuvusi par tradīciju,  dod mums iespēju ne tikai dalīties priekā, bet arī sagādāt izstādes apmeklētājiem ieskatu profesionālajā leļļu mākslā, kas atspoguļojas mākslinieces –dizaineres Ināras Liepas autordarbos, kā arī  Leļļu mākslas muzeja Ziemassvētku rotājumu kolekcijas krājumā.

Izstādes ekspozīcija ir spēlēšanās ar cita gadsimta laika gaitā radītiem priekšmetiem dodot tiem iespēju iegūt otro dzīvi un jaunu pielietojumu. Mākslas un Ziemassvētku sajūtu sinerģijā veidotajās asamblāžās rodas stāsti par tiem laikiem, kurus mēs neesam piedzīvojuši, bet  kuri mums iespējams palīdz sajust cita gadsimta elpu…

Sirsnīgi pateicamies J. Rozentāla Saldus mākslas un vēstures muzejam par ielūgumu un mums doto iespēju  dalīties savā radošumā un priekā!

Uz tikšanos izstādē!

 

Par autori.

Māksliniece-dizainere Ināra Liepa ir beigusi Latvijas  Mākslas akadēmiju un ir Latvijas Dizaineru savienības biedrs. Kopš 1990. gada nodarbojas ar profesionālo leļļu mākslu popularizējot to kopā ar dzīves biedru Uldi Liepu rīkojot izstādes gan Latvijā gan ārpus tās robežām. 2008.gadā kopā ar ģimeni Rīgā tika izveidots Leļļu Mākslas muzejs, kurš šobrīd zaudējot telpas ir ieguvis ceļojoša muzeja statusu. Par muzeja izveidošanu 2008. gadā Inārai Liepai tika piešķirta Rīgas domes Kultūras departamenta Gada balva ”Baltais zvirbulis”.

Kopš 2014. gada reizi gadā Rīgā tiek organizēts Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls, kurš ir kļuvis par ievērojamu kultūras un mākslas notikumu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Mākslinieces darbi ir eksponēti daudzās starptautiskās izstādēs , tai  skaitā Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Kubā, Sīrijā, Japānā.

Izstāde veidota sadarbībā ar Nodibinājumu” Leļļu Mākslas muzejs”.

Ādkalis

No 20. oktobra līdz 29. novembrim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma tradicionālās tetovēšanas mantinieka Kārļa Ulmaņa izstāde “Ādkalis” – 10 gadu pieredze un apkopojums.

Izstādes atklāšana un tikšanās ar tetovēšanas meistaru Kārli Ulmani piektdien, 23. oktobrī  plkst. 17:00 muzeja izstāžu zālē Saldū, Striķu ielā 22.

Kārlis izstādē demonstrēs darbus, kas tapuši desmit gadu periodā un balstās uz Āzijas un amerikāņu tetovēšanas stiliem un tēliem. Lielāka un mazāka izmēra “flash design” atspoguļos mākslu, kas tetovētāja rokām tiek pārnests uz cilvēka ķermeni. Izstādē būs skatāmas arī Kārļa Ulmaņa gleznas.

Kārlis uzsācis savu apmācību Dānijā pirms 10 gadiem, darbojies kā viesmākslinieks vairākās Eiropas valstīs, stažējies 13 dažādos tetovēšanas salonos, kā arī guvis pieredzi no daudziem pasaulē atpazīstamiem tetovētājiem Amerikā, Vācijā un Austrālijā. Šobrīd strādā tetovēšanas salonā “Rīgas Tinte”.

Izstādes atklāšanā, 23. oktobrī plkst. 17:00 Kārlis Ulmanis dalīsies ar iegūtajām zināšanām tetovēšanas vēsturē, iepazīstinās ar tetovēšanas procesa norisi, šī aroda meistaru pienākumiem un apmācību ciklu. Interesentiem būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus.

Izstādes “Ādkalis” atklāšanas neoficiālā daļa turpināsies bārā ‘Studio 33”

Būs iespēja iegādāties Rīgas Tinte T-kreklus.

Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.

SKATĪT GALERIJU

Medicīnas vizualizācija, jeb skaistums nāk no iekšām

No 8. septembra līdz 15. oktobrim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja izstāde “Medicīnas vizualizācija, jeb skaistums nāk no iekšām”.

Izstādē būs skatāma medicīnas nozares attīstība, pieejamie izmeklējumi, kas slēpjas zem sarežģītiem nosaukumiem – scintigrāfija, gamma kamera utt. Apmeklētājiem būs lieliska iespēja uzzināt vairāk par radioloģiskiem izmeklējumiem – rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju, osteodensitometriju, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un radionukleīdo diagnostiku, kas bagātīgi ilustrēts ar attēliem, kā arī  par smadzeņu, sirds asinsvadu, vēdera dobuma, reproduktīvo orgānu un skeleta izmeklēšanas metodēm.

20. septembrī 13:00 aicinām ikvienu uz tikšanos ar radioloģi-diagnosti Lāsmu Koškinu izstādē “Medicīnas vizualizācija jeb skaistums nāk no iekšām”, kurā būs iespēja plašāk iepazīties ar izstādi, radiologa darbu, radioloģiskajiem izmeklējumiem ieskatoties vēsturē un salīdzinot to ar mūsdienām.

Izstādes kuratore :
Direktores vietniece
Ilze Pluģe
ilze.pluge@saldus.lv

Margaritas Stīpnieces darbu izstāde

No 26. jūlija līdz 30. augustam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma gleznotājas Margaritas Stīpnieces darbu izstāde, kas veltīta mākslinieces 110 gadu jubilejai.

Pirms 10 gadiem šādas izstādes atklāšanā piedalījās pati māksliniece. Saldenieki apbrīnoja dzīvespriecīgo un eleganto dāmu, kura savos simt gados tobrīd bija vecākā joprojām strādājošā māksliniece Latvijā. Veidojot šo izstādi vēlējāmies saglabāt Margaritas Stīpnieces piemiņu Saldū.

Gleznu ekspozīcija būs kā plaša mākslinieces daiļrades retrospekcija. Tā veidota no darbiem, kas gleznoti laika posmā no 1940.gada sākuma līdz 2010.gadam. Lielākā daļa izstādē eksponētās gleznas ir no Stīpnieku ģimenes īpašuma, kā arī no Talsu novada muzeja un Saldus muzeja krājuma.

Izstādes apmeklētājiem būs iespēja tikties uz pusstundu ar mākslinieci Margaritu Stīpnieci režisora R.Rikarda filmā “ 100 gadi un ota. Margarita Stīpnieks.”

Margarita Stīpnieks (dz. Klēbachs) dzimusi 1910.gada 26.jūlijā Saldū. Viņas tēvs Alvils Klēbahs (Kalnietis) bijis pazīstams Saldus skolotājs un diriģents.  Māksliniece 1936.gadā beigusi Ģ.Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā ar diplomdarbu “Kartupeļu lasītāji pagrabā”.

Pirms II Pasaules  kara dzīvojusi Liepājā (1936.-1939.) un Talsos (1939.-1944.), no kurienes devusies trimdā uz Vāciju. 1950.gadā izceļojusi uz Austrāliju, Adelaidi. Pirms kara piedalījusies Kultūras fonda un Talsu apriņķa gleznotāju kopizstādēs. No pēdējās izstādes Vandzenē 1944.gadā Talsu novada muzeja krājumā, ar mākslinieka Jēkaba Spriņģa gādību, ir nonākuši astoņi Margaritas Stīpnieces darbi. Trimdā Vācijā, Vircburgas nometnē, sadarbībā ar citiem latviešu māksliniekiem dibinājusi un vadījusi gleznošanas studiju. Piedalījusies bēgļu mākslinieku kopizstādēs Beļģijā, Francijā un Amerikā. Austrālijā M.Stīpniecei bijušas daudz personālizstādes Adelaidē, Melburnā un Hamiltonā.

2006.gadā atgriezās Latvijā. Dzīvoja Saldū un turpināja gleznot. 2010.gadā sarīkoja personālizstādes Saldū un Talsos. Mirusi 2010.gada 5.novembrī. Apbedīta Čāpātāju kapsētā Saldū.

Izstādes kuratore

Vec.spec.mākslas jaut.

Elita Sproģe,

elita.sproge@saldus.lv, 26188695

SKATĪT GALERIJU

Bezgalīga atgriešanās

No 19. maija muzejā skatāma jaunā izstāde “Bezgalīga atgriešanās”, veltīta Māra Čaklā 80. dzimšanas dienai.

Dzejniekam un publicistam Mārim Čaklajam 16.jūnijā būtu 80.dzimšanas diena.

Šogad gan tikai jubilejas atcere, jo dzejnieka kopš 2003.gada vairs mūsu vidū nav.

M.Čaklais dzimis Saldū, bērnību un skolas gadus pavadījis Saldus apkārtnē – Jaunlutriņos, Pampāļos, Sātiņos, Lutriņos, un Kuldīgas novada Padurē. Tur arī smēlies iedvesmu literārai darbībai.

Izstādē varēs aplūkot dzejnieka dzīves vietas, skolas, notikumus, kā arī to atspoguļojumu dzejas rindās un atmiņu fragmentos. Varēs “pabūt” viņa darba kabinetā, kurš iekārtots, izmantojot lielāko daļu no muzeja krājumā esošās M.Čaklā personisko lietu kolekcijas.

Aicinām izstādes apmeklētājus sniegt muzejam vēl kādu atmiņu stāstu vai citu informāciju par dzejnieku, ja tādu ir viņu rīcībā.

Visi laipni gaidīti ievērojot drošības noteikumus.

Izstādes kuratore Ilze Lāce
ilze.lace@saldus.lv; tālr. 29189208

SKATĪT GALERIJU

Ziedu izstāde

Īrisu selekcionāres un kolekcionāres Ilgas Viņķeles  “Ziedu  izstāde”

Draudzība ar īrisiem Ilgai Viņķelei ir jau 25 gadus, no tiem 20 gadus roka iemēģināta selekcijā. Pirmā īrisu šķirne “Mirdzīte”(2007.g. ) vēl tagad skatāma kolekcijā . Ieguvusi kolēģu atzinību, viņa turpināja iesākto darbu.

Patreiz kolekcijā ir aptuveni 300 īrisu šķirņu, ceturtā daļa no tām – “ ārzemnieki “ no Amerikas un Slovākijas, pārējās dzimušas un augušas Stelpē.

Dārzā atrodamas daudzas šķirnes, kurām pagaidām ir tikai selekcijas numurs. Tās vēl tikai gaida vērtējumu, lai kļūtu par īstām skaistulēm. Ne katram sējenim tas izdodas. Tādās reizēs kolekcionāre parasti saka : ” Piedod, puķīte, bet mums jāšķiras! Man bija prieks gaidīt, kamēr tu uzziedēsi “.

SKATĪT GALERIJU

Migrācijas ainava

Ķīniešu mākslinieku Yang Chuanxi un Yang Zhao gleznu izstāde “Migrācijas ainava”

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā bija izstādīta ķīniešu mākslinieku Yang Chuanxi un Yang Zhao gleznu izstāde “Migrācijas ainava”, kuru, diemžēl, ārkārtas stāvokļa dēļ nebija iespējams skatīt klātienē.
Esam parūpējušies par to, lai skaistie darbi nepaliktu nepamanīti un piedāvājam apskatīt izstādi virtuālajā tūrē!

Bet, pirms dodaties baudīt mākslu, izmantojat iespēju, lai tiktos ar māksliniekiem viņu sarūpētajā video sveicienā!

Par video sakām lielu paldies māksliniekiem Yang Chuanxi un Yang Zhao,
Anastasijai Pavulanei (Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātes studentei) par tulkošanu,
Dmitrijam Kuņickim (RISEBA studentam par video montāžu)

Lai skatītu video sveicienu un virtuālo tūri izstādei, spied uz saiti -> https://muzejs.saldus.lv/piedavajums/virtualas-tures/

SKATĪT GALERIJU

Izprotam klimata pārmaiņas

No 4. februāra līdz 8. martam Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes ceļojošā izstāde “Izprotam klimata pārmaiņas!”.

Ceļojošā ekspozīcija “Izprotam klimata pārmaiņas” ir neliela daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 2011. gadā izveidotās interaktīvās ekspozīcijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas izveidota ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību uz klimata pārmaiņu problemātiku un veicināt izpratni par to. Aplūkojot ceļojošo ekspozīciju, iespējams iepazīties gan ar Kioto protokolu, gan CO2 pēdas jēdzienu, gan mežu un mežsaimniecības lomu klimata pārmaiņu mazināšanā.

Pateicoties Eco Baltia grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumiem “Nordic Plast” un “PET Baltija”, izstādē skatāmi pārstrādātu plastmasas otrreizējo izejvielu paraugi, kuri iegūti no lauksaimniecības plēvēm, PET pudelēm un citiem plastmasas izstrādājumiem.

Izstādes norises laikā notiks izglītojošās nodarbības, kuras vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti, kā arī būs iespēja tikties ar ilggadēju Saldus meteoroloģiskās stacijas vadītāju Inu Lāci. 7. martā mūs sagaida tikšanās ar tautā iemīļotu meteorologu un žurnālistu Tomu Brici. Sarunā uzzināsim kā novēro un prognozē laikapstākļus, to izmaiņu tendences Latvijā un Kurzemē.

SKATĪT GALERIJU

ROTU BALSIS

Izstāde “ROTU BALSIS”

Šī gada 28.novembrī, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta iedvesmojoša rotu un fotogrāfiju izstāde. “Baltu Rotas” sadarbībā ar accapella grupu “Latvian Voices” apvienojušies kopprojektā, kura rezultātā tapa īpaša rotu kolekcija, kas caurvij pagātnes, tagadnes un nākotnes satikšanos.

Šī neparastā izstāde, kas apvieno trīs mākslas veidus, proti – dizainu, fotogrāfiju un mūziku, rosina mūsdienu cilvēkus apzināties savu izcelsmi un idenditāti.

Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar rotām, kas tapušas par godu “Baltu Rotu” ceturdaļsimtgades jubilejai, kā arī dzirdēt Latvian Voices desmitgades skaistākās tautasdziesmu aranžijas un oriģinālmūziku, kas bijis viens no iedvesmas avotiem radot šo rotu kolekciju.

Papildus galvenajai izstādes tēmai apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī citas rotas, piemēram, būs izcelta kazas un vilka tēma, jo tuvojas saulgrieži, būs redzami saules motīvi, senie amuleti un Baltijas jūrmalas akmeņi, kas meistarīgi ietērpti sudrabā un bronzā. Tas papildinās priekšstatu par senā un mūsdienu cilvēka rotāšanās paradumiem un jaunām dizaina līnijām.

Atklāšanas dienā būs iespēja aprunāties ar “Baltu Rotu” dibinātāju un dizaineri Initu Straupi, kura komentē izstādes noskaņas šādi: “Esmu piederīga šeit un tagad, sajūtot savas saknes pagātnē, laižu zarus nākotnē”, kā arī smelties padomus fotogrāfijas mākslā no fotogrāfes Lienes Staupes.

“Kas var būt skaistāks un spēcīgāks par rotām, kas darinātas ar stāstu? Iedvesmojoties no mūsu senču mantojuma. Esam lepnas, ka varam nest Latvijas vārdu pasaulē ne tikai ar mūziku, bet arī ar spožām rotām,” stāsta Latvian Voices dziedātāja Elīna Ose.”

Izstādes atklāšanas dienā interesentiem būs iespēja arī iegādāties rotas gan no jaunās, izstādē prezentētās, gan gadu gaitā iemīļotākajām “Baltu Rotu” tēmām.

Organizatori aicina interesentus apmeklēt izstādi no 28.novembra līdz 27.janvārim.

Vairāk informācijas par pasākumu: muzejs.saldus.lv
Izstādes kuratore:
Elita Sproģe
Vecākā speciāliste mākslas jautājumos
Elita.sproge@saldus.lv
T. 26188695

Papildus informācija:
Laura Geistarde-Šube
Attīstības vadītāja, “Baltu Rotas” SIA
mob. +371 26426698
e-pasts: laura@balturotas.lv; www.balturotas.lv

SKATĪT GALERIJU-IZSTĀDE

SKATĪT GALERIJU- IZSTĀDES ATKLĀŠANA

E. Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbu izstāde

No 24. oktobra līdz 20. novembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Edgara Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbu izstāde.

Profesora Edgara Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbu izstādē skatāmi pētniecības darbi par Saldus novada un pilsētas vēsturi, jauninājumi mācību procesa uzlabošanā, jaunu mācību programmu izstrādes materiāli, izglītojošu programmu izstrādes materiāli, latviešu dziedināšanas tradīciju pētniecības materiāli. Izstādē skatāmi sešu E. Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbi. Pirmo reizi E. Dunsdorfa prēmiju piešķīra Saldus rajona padome 1999. gadā.

SKATĪT GALERIJU

Osvalds Rožkalns

No 13. septembra līdz 13. oktobrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Osvalds Rožkalns”. Izstādes atklāšana tika aizvadīta 13. septembrī.

27. septembrī plkst. 16:00 tikšanās ar grāmatas “Trešā atgriešanās” autoriem – mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni un mākslas vēsturnieku Māri Branci.

Mākslinieka OSVALDA ROŽKALNA (1910 – 1989) darbu izstāde ir pirmā viņa gleznu un zīmējumu skate Kurzemē, kaut dzimtas saknes rodamas šajā novadā un tālu iestiepjas pagātnē, līdz pat saistībai ar Krišjāni Valdemāru. Tās turpinās arī šajos laikos, jo mākslinieka sievas Maijas Rožkalnes tuvākie radinieki Maija Auliciema un Andrejs Stīpnieks dzīvo Saldū un rosinājuši jaunās izstādes tapšanu.

Līdz šim tikušas sarīkotas mākslinieka darbu ekspozīcijas Rīgā (Berga Bazāra galerijā “Arte”, pateicoties audžumeitas Juttas Burhardes uzņēmībai – 2013., Ed. Smiļģa Teātra muzejā – 2016. un Okupācijas muzejā – 2016., reizē ar Māra Branča un Ingrīdas Burānes grāmatas “Trešā atgriešanās” atvēršanas svētkiem). Ārpus Rīgas vēl mākslinieka darbu skates sarīkotas Valmierā, galerijā “Laipa” (2016) un Valkas pilsētas Kultūras namā (2017).

Plašākas ziņas un stāstījumu par mākslinieka dzīvi var atrast jau pieminētajā grāmatā, kuru izdeva apgāds “Mansards” un nedaudzus tās eksemplārus varēs iegādāties arī Saldus muzejā izstādes norises laikā. Šoreiz varbūt tikai trīs mākslinieka dzīvi raksturojoši fakti.

Osvalds Rožkalns dzimis Rīgā, 15. augustā (pēc vecā stila – 2. augustā), kā trešais bērns Fridriha Aleksandra un mātes Dorotejas Alvīnes ģimenē. Bērnības gadi aizrit Penzā, kur tēvs pārcēlies darba meklējumos un vecākais brālis Aleksandrs Jēkabs strādāja vietējā teātrī par aktieri. Kā jau plaši zināms, tad Pirmā pasaules kara gados Penzas mākslas skolā mācījās daudzi nākamie latviešu mākslinieki – Jēkabs Kazāks, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Romāns Suta, Kārlis Baltgailis, vēl citi.  Svešajā pilsētā un kara gadu nabadzībā latvieši cits citu atbalstīja, meklēja garīgās saites un dzimto valodu. Tā Rožkalnu ģimenē ne reizi vien jaunie censoņi viesojās, tika pabaroti ar siltu ēdienu un parotaļājās ar mazo Osīti. Kā dzīves brieduma gados atcerējās mākslinieks Osvalds Rožkalns, tad viņam no Penzas laikiem spilgtākais iespaids ir Jēkaba Kazāka paslavējums par četrgadīgā zēna zīmējumu.

Otrs nozīmīgākais laiks Osvalda Rožkalna biogrāfijā saistās ar darbu Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš strādā no 1931. gada par dekorāciju gleznotāju Eduarda Vītola, Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes un citu mākslinieku iecerēm. Tie ir bagāti un laimīgi gadi, līdz Osvalds Rožkalns 1944. gada 11. septembrī tiek iesaukts latviešu leģiona automašīnu remonta rotā.

Trešais ir saistīts ar trimdas laiku, kad mākslinieks pēc Vircburgas DP nometnē nodzīvotā laika paliek uz dzīvi šajā pilsētā, kļūst par Vircburgas teātra (Mainfranken Theater Wurzburg) scenogrāfu (1962 – 1972). Tie ir intensīvi radošā darba gadi, kad mākslinieks ne tikai veido skatuves ietērpu daudzām izrādēm, bet regulāri glezno, spodrinot un pilnveidojot savu meistarību. Daļu no šajā laikā tapušajiem gleznojumiem, zīmējumiem būs iespējams redzēt Saldus muzeja jaunajā ekspozīcijā. Darbus tai izvēlējās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, un tā iekārtota sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vecāko speciālisti mākslas jautājumos Elitu Sproģi.

1950. gada 16. martā Osvalds Rožkalns savā piezīmju grāmatiņā ierakstījis:

“Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura – renesanses nozīmē”. Jānovēl visiem Saldus iedzīvotājiem, viesiem, izstādes apmeklētājiem – ieraudzīt, saprast un uztvert skaistumu, kas atklājas Osvalda Rožkalna darbos.

Ingrīda Burāne

SKATĪT GALERIJU

Kāzu tradīcijas

No 15. jūlija līdz 1. septembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Kāzu tradīcijas”.

Kāzu svinības, kurās tika veikti dažādi rituāli un izdarības, liecina par to, cik liela uzmanība aizvien pievērsta cilvēka dzīves nozīmīgākajam notikumam – jaunas ģimenes dibināšanai. Kāzas, jeb kāzu gods, latviešu tautai vairāku gadu simtu garumā bija lielākie svētki, kam gatavojās jau ļoti laicīgi. Arī padomju varas gados, neskatoties uz rīkojumiem un aizliegumiem, kāzu tradīcijas tika pārmantotas un ir saglabājušās līdz pat mūsu dienām. Ne vienmēr bija zināmi skaidrojumi dažādiem kāzu rituāliem, ticējumiem un ieražām, tomēr arī padomju varas gados tie plaši tika pielietoti. Mainījās kāzu ieražās izmantoto lietu izskats, kāzu tērpu mode, ēdieni un dzērieni, kāzu auto, taču rituāli, senās tautas tradīcijas un ticība tām, arī padomju laikā saglabājās nemainīgas. Izstādē skatāmas lietas par padomju laika kāzu tradīcijām, apskatei izstādīti priekšmeti no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Augustā izstāde tiks papildināta ar aizraujošām aktivitātēm.

Informācija sekos.

Izstādes kuratore:

Ilze Haruna, Vecākā speciāliste vēstures jautājumos

Ilze.haruna@saldus.lv  tālr. 27881091

SKATĪT GALERIJU

Profils

No 18.maija līdz 7.jūlijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Profils”, kura veltīta Ojāram Ulmanim.

Ojārs Ulmanis zināms kā ilggadējs izglītības pārvaldes vadītājs, naturalizācijas pārvaldes vadītājs, skolotājs, treneris, dzejnieks un gleznotājs. 2017.gadā saņēmis Saldus goda pilsoņa nosaukumu.

Šogad Ojārs atzīmētu 70 gadu jubileju, tādēļ O. Ulmanim par godu ir izveidota izstāde, kurā būs iespējams iepazīties gan ar viņa sportista gaitām, gan viņa māksliniecisko pusi. Izstādē būs apskatāmas viņa gleznas un foto, kā arī varēs baudīt viņa rakstīto dzeju no viņa trīs izdotajiem dzeju krājumiem.

SKATĪT GALERIJU

Izstādes kuratore:
Ieva Nārvila, speciāliste vēstures jautājumos
Ieva.narvila@saldus.lv  tālr.27881091

Smadzeņu brīvība

Smadzeņu brīvība

No 9. aprīļa līdz 12. maijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Laimas Jaunskungas keramikas darbu izstāde “Smadzeņu brīvība”

Laimas Jaunskungas veidotā keramika ir ļoti daudzveidīga. 50 gadu laikā, kopš Laima nodarbojas ar keramiku, izveidoti sadzīvē izmantojami, praktiski trauki, servīzes īpašiem

svētkiem, trauki ziedu kompozīcijām,  suvenīri, kā arī dekoratīvi trauki interjera papildināšanai. Šai izstādei izgatavotie trauki ir fantāzijas lidojums. Darbi veidoti eksperimentējot gan ar krāsām, gan ar veidošanas tehnikām. Laima sarunā saka: ”Nebaidos no kritikas un jūtos brīvi veidojot savus darbus, jo daru to, kas patīk”. Tā iespaidā arī radās izstādes nosaukums “Smadzeņu brīvība”, kas raksturo šī brīža sajūtas.

Laima Jaunskunga keramikas traukus izgatavo jau kopš 1965. gada līdz pat šim brīdim. Beigusi Liepājas mākslas vidusskolu, sākusi strādāt par keramiķi “Latvijas keramikas” Liepājas nodaļā “Rolava”, kur nostrādājusi 20 gadus. 1989. gadā bijušā kolhoza “Jaunais Komunārs”  priekšsēdētājs Jānis Blūms Laimai piedāvāja izveidot darbnīcu Kalnos. Laimas izlolotā darbnīca tur darbojas vēl šodien.

SKATĪT GALERIJU

Struktūra

STRUKTŪRA

Anša Rozentāla gleznu izstāde “STRUKTŪRA” skatāma J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 26. februāra līdz 31. martam.

“Katru brīdi mēs sastopamies ar dažādas nozīmes un ideju kopumiem, lietām, formām un procesiem, kuri risinās mums apkārt katru sekundi un milisekundi, radot jaunus vai jau pierastus pārdzīvojumus vai struktūras. Šie procesi ir nebeidzami iedvesmas un radošās enerģijas nesēji, kurus mākslinieki izmanto savos mākslas darbos. Nozīmīgs aspekts mākslinieka daiļradē ir attiecību meklēšana- ainava pret formu un objekts vidē, kuram apkārt norisinās nemitīga kustība, objektam simbolizējot formu un procesam vidi kā vienotu struktūrvienību. Gala rezultātā, gleznām balansējot uz romantiska un eksistenciāla vizuālā attēla sliekšņa.” A.Rozentāls.
Ansis Rozentāls 2018. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari (Maģistra grāds). Grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē regulāri piedalās kopš 2009. gada. 2013. gadā ieguvis pirmo vietu konkursā ‘’Paint the blade’’ par Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas propellera lāpstiņas apgleznošanu. 2018. gadā ieguvis Valdemāra Tones stipendiju. Piedalījies vairāku ēku fasāžu apgleznošanā Rīgā. Piedalījies plenēros Rīgā, Kuldīgā, Mālpilī, Cēsīs, kā arī ir aktīvi iesaistījies mākslinieciskajās aktivitātes. Kā asistents piedalījies vairāku desmitu izstāžu organizēšanā un scenogrāfijas izveidē. Kā mākslinieks darbojies reklāmā un kino, ‘’Homo Novus’’ viens no māksliniekiem un gleznu autoriem.
Janis Rozentāls bija mans vecvecvectēvs, kas man ir liels gods. Viņš pilnīgi noteikti bija viens no spēcīgākajiem gleznotājiem Latvijā, un būtībā tas, kurš izveidoja latviešu nacionālo mākslu. Viņa darbi bijuši man apkārt jau no bērnības, un, kad sāku veidoties par mākslinieku, tie mani neapšaubāmi ietekmēja, tāpēc, lai arī šobrīd cenšos no tā distancēties un izveidot pats savu rokrakstu un dzīves ceļu, kaut kur jau tas Rozentāls vienmēr ir!” Citāts no dokumentālās filmas “Rozentāls.Septiņi”.
Kara un sadzīves ainas modelismā

Kara un sadzīves ainas modelismā

No 15.janvāra izstādi “100 labas lietas” papildinās saldenieka Māra Lejas minidiorāmas “Kara un sadzīves ainas modelismā” par Otrā pasaules kara tematiku. Tos, kurus aizrauj modelisms, aicinām uz tikšanos ar Māri Leju 2.februārī plkst.14.00.

SKATĪT GALERIJU

100 labas lietas
100 labas lietas
No 6.novembra līdz 2019.gada 17.februārim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, svinot mūsu Latvijas simtgadi, varēs skatīt izstādi no muzeja krājuma “100 labas lietas”.
Lai pilnvērtīgāk izprastu izstādē skatāmo kultūrvēsturisko mantojumu un saredzētu kopsakarības, piedāvājums papildināts ar jaunu izglītojošo programmu “Latvieši”.
Izstāde ”100 labas lietas” veidota no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājumā esošiem priekšmetiem, kuri raksturo Latvijas valsts veidošanās un pastāvēšanas vēsturi no Pirmā pasaules kara laika līdz 21. gs..
Izstādē skatāmas tēmas:
1. 1914 – 1920, Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas, neatkarīgas Latvijas valsts veidošana,
2. 1920 – 1940, Neatkarīga Latvijas valsts,
3. 1939 – 1948, Okupācijas un Otrais pasaules karš,
4. 1949- 1989, Padomju periods,
5. 1989 – 2018, Atmoda un valsts neatkarība,
6. Trimda
Katrs izstādē izvietotais priekšmets ir ar savu nozīmi un stāstu, tas vislabāk raksturo to laika periodu, kurā ticis lietots vai darināts.
Izstāde būs skatāma līdz 2019.gada 17.februārim.

 

 

 

 

Šī vietne izmanto sīkdatnes (cookies), lai analizētu mūsu datplūsmu, uzlabotu satura kvalitāti, pielāgotu saturu lietotāju vajadzībām un optimizētu tās darbību. Apmeklējot mūsu mājaslapu, Jūs piekrītat to izmantošanai. Sīkāk par sīkdatnēm un to dzēšanu lasi vairāk ... Lasīt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close