Druva
Druvas vidusskola
     Saldus novada Druvas vidusskola tapusi pēc paraugsaimniecības “Druva” priekšsēdētāja Jāņa Rubuļa ierosmes un arhitekta Tālivalža Timpara individuālā projekta no 1986.-1989.gadam. Kolhoza “Druva” būvbrigāde ēku nodeva ekspluatācijā 1989. gada 20. jūlijā, bet 1. septembri tur mācības uzsāka 302 skolēni 28 skolotāju vadībā. Mācību klases, zāles un administrācijas telpas izvietotas 3 atsevišķos blokos, kas veidoti netradicionālā formā, skolas veidolu padarot interesantāku un intīmāku. No dibināšanas līdz šim laikam skolu vada direktors Sergejs Beļkevičs, viņa vadībā gūti labi panākumi valsts un starptautiskajās olimpiādēs, centralizētajos eksāmenos, mākslinieciskajā pašdarbībā un sportā. Šobrīd Druvas vidusskolā mācās 494 skolēni un darbojas 67 skolotāji.

Šķēde

Šķēde
     Pirmā pagastskola 1840. gadā ierīkota Šķēdes muižā, kur 50 bērnus mācījis skolotājs Ernests Feldmanis. 1876. gadā Šķēdes 2-klasīgajā pagastskolā pie Teodora Feldmaņa mācījās jau 170 bērnu, tomēr skolas ēkas stāvoklis arvien pasliktinās, tāpēc 1903. gadā to pārceļ uz “Krastnieku” mājām, kur skola darbojas līdz pat 1918. gadam. 1925. gadā I pakāpes pamatskolu atver 1761. gadā celtajā Šķēdes baronu pilī, kur skolotājs Kārlis Cīrulis māca 27 bērnus, tomēr 1927. gadā, nespējot atrisināt robežstrīdu ar privātpersonām, Vārmes pagasts skolu pilī slēdz. 1917. gadā Šķēdes muižas kučiera dzīvoklī atver Olgas Treimanes privātskolu, kurai pēc Latvijas valsts nodibināšanas piešķir I pakāpes pamatskolas tiesības. 1925. gada tās samazina uz pirmskolas tiesībām, tomēr pagasts Treimanes privātskolai atvēl līdzekļus 4 telpu nomai no privātīpašnieka Jāņa Laudama Šķēdes muižas Mazajā pilī. 1936. gadā Olgas Treimanes privātskola pārceļas uz Vārmes pagasta “Ķiršiem”, kur ar pašvaldības atbalstu tolaik mācās 25 skolēni. 1940. gadā pēc padomju okupācijas skolai atvēl daļu no Šķēdes muižas pils telpām, pēc II pasaules kara 1946. gadā tā pārtop par 4-gadīgu pamatskolu, sākotnēji ar krievu, bet kopš 1960. gadiem ar latviešu mācību valodu. 1970. gadā skolu pilī slēdz. No 1991. gada Šķēdes sākumskola atradās vietējā bērnudārza telpās, bet 2009. gadā to slēdza.

Gaiķi

Gaiķi
     Ir ziņas, ka jau 1841. gadā Gaiķu mācītajmuižā darbojusies Muižciema draudzes skola, bet otra skola tolaik atradusies Lielsatiķos. Gaiķu-Vecsatiķu skolu apmeklējuši 54 bērni, tos mācījis skolotājs A. Briedis. 1855. gadā skolai uzceļ jaunu mūra ēku, kuru apmeklē bērni no Gaiķu, Lielsatiķu un Mazsatiķu pagastiem, vēlāk to skaits pieaug līdz 120, tāpēc 1913. gadā skolu reformē par 2 klasīgu ministrijas skolu ar 6 gadu mācību laiku. I Pasaules kara laikā skola darbību pārtrauc, bet pēc Latvijas brīvvalsts izveidošanas 1920. gadā to pārceļ uz Gaiķu muižas pili, pārveidojot par 4 klašu pamatskolu, no 1923./24. mācību. gada par 6 klašu pamatskolu. 1930-gados muižas ēku kapitāli pārbūvē skolas vajadzībām, kur 1938. gadā 5 skolotāji māca 195 skolēnus. 1945. gada pavasarī skolas namā iekārto vācu armijas hospitāli. Mācības tolaik notiek vairākās lauku mājās un Gaiķu baznīcā. Pēc II pasaules kara Gaiķu pamatskola atgriežas pilī, 1950. gados to apmeklē 160 skolēni, ēkā iekārtots priekšzīmīgi izveidots internāts. 1974.-1977. gadā pie skolas nama piebūvē jaunu divstāvu korpusu, kur izvieto sporta zāli, zēnu darbmācības un meiteņu mājturības kabinetus. 1978. gadā jaunceltais sporta komplekss ar stadionu kļūst par republikas konkursa uzvarētāju kā labākā skolas sporta bāze. Tajā ir basketbola, volejbola, rokasbumbas laukumi, vieglatlētikas sektors un atklātais peldbaseins. 1979. gadā nodibina skolas novadpētniecības muzeju. Gaiķu 9-gadīgā pamatskola joprojām turpina darbu.

Blīdene
Blīdenes skola
     Pirmo skolu Blīdenē, ar firstu Līvenu atbalstu, atver 1849. gadā (pēc citam ziņām 1847.g.), kad iepretī Blīdenes baznīcai esošam krogam uzcēla otro stāvu un nodibināja Blīdenes pagastskolu. No 1855. gada par skolotāju te strādā Kristians Linevalds, ar 1875. gadu tam piebiedrojas skolotājs Ancis Balcers, kuri māca 127 bērnus. Pēc Latvijas valsts izveidošanas 1920. gadu sākumā tā pārtop par 4 klašu pamatskolu, vēlāk par 6 klašu pamatskolu. Divstāvu ēkas pirmā stāva rietumdaļa bija paredzēta zēniem, austrumu daļa – meitenēm, vidū atradās ēdnīca un tualete. 2.stāvā atradās skolas telpas 1.,2. un 3.klasei, 2 klases bija caurstaigājamas. Trepju galā atradās klase, kurā bija ērģeles – dievlūgšanai. Trim klasēm vietas nepietika, tāpēc 4., 5 un 6. klase mācījās pagastnamā (bijušais tiesas nams). 1927. gadā skolā strādā 3 skolotāji, trijās klasēs mācās 82 bērni, ceturto skolotāju pieņem 1938.gadā. Jau tolaik skolas ēka atradās bēdīgā stāvoklī, tomēr izstrādāto pārbūves projektu 1940. gadā nolēma atlikt. Līdz II pasaules karam mācības notika vecajā skolā (pirmajā skolā). II pasaules kara kaujās 1945. gadā Blīdenes pamatskolas ēku nopostīja. No 1945.-1958. gadam skola darbojās agrākajā mācītājmājā “Liepas”, tad to izvietoja pārbūvētajā bijušajā pagasta valdes namā, kur mācās ap 200 skolēnu. Skolas internātu iekārto agrākajā mācītājmājā, skolēni ar skolotājiem pie skolas iestāda augļu dārzu un ogulājus. Jūtamas izmaiņas skolas veidolā notiek direktora Jāņa Briča darbības laikā (1966-1985), kad uzceļ plašu piebūvi ar sporta zāli, katlumāju, darbnīcas, pie skolas iekārto stadionu un rekonstruē veco skolas ēku (bijušo Blīdenes pagasta valdes namu). 1988. gadā skolu paplašina ar otru piebūvi, kur izvietoti labiekārtoti mācību kabineti. 1991. gadā Blīdenē nodibina divgadīgu amatniecības skolu nākamo jaunsaimnieku apmācībai. Tā darbojas piecus gadus, tad līdzekļu trūkuma dēļ to pārceļ uz Saldus Lauksaimniecības tehnikumu. 2009. Blīdenes pamatskola tika renovēta. Šobrīd tā joprojām turpina darbu.

Kērkliņu skola

Kērkliņu skola

    Skola Kērkliņu muižā pastāv vismaz no 1861. gada, kad tur par skolotāju sāk strādāt Jānis Kapeika, mācot 50 bērnus. Vecais koka nams ap 1909. gadu jau atradās pavisam bēdīgā stāvoklī, trūka arī mācību līdzekļu, tāpēc tika izstrādāts jaunās skolas ēkas būvprojekts. To īsteno 1913. gadā, uzceļot vienstāva ķieģeļu ēku ar pietiekami plašām mācību telpām, kur bērnus māca skolotājs Stegmans. Pēc Latvijas valsts izveidošanas 2 gadīgā Ķērkliņu pagasta skola pārtop par I pakāpes 4 klašu pamatskolu. Naktī uz 1924. gada 24. aprīli nezināmu iemeslu dēļ skolas ēkā izceļas ugunsgrēks, inventāru izdodas izglābt, tomēr zaudējumi sasniedz 24 000 Ls. Nākamajā gadā mazāksolīšanā tiek izsludināti pamatskolas ēkas būvdarbi. Skolu atjauno, un 1937. gadā tajā mācās 90 skolēnu 3 skolotāju vadībā. II pasaules kara laikā (1944) skola darbību pārtrauc, bet 1948. gadā, sakarā ar skolēnu skaita pieaugumu Zvārdes pagastā, tās darbību atjauno, divās klasēs mācās ap 40 bērnu. 1953. gadā, pēc Zvārdes pagasta teritorijas iekļaušanas padomju armijas aviācijas mācību poligonā, skolu slēdz. Turpmākos gados skolas ēka tiek pilnīgi sagrauta, šobrīd tās pamati vairs nav atrodami.
Striķi

Striķu skola

   Pagasta skola Striķu muižā nodibināta vēl 1866. gadā, bet 1876. gadā uzcelts tai īpaši paredzēts nams, kur skolotājs Kārlis Ķempelis vienā telpā māca ap 40 bērnu. Par 2 gadīgās pagasta skolas uzturēšanu kopīgi rūpējas pagasts un Striķu barons. 1878. gadā pagasta skolas skolotāja amatu pārņem Ansis Rozentāls, kurš lielu vērību piegriež ticības mācībai. 1880./1881. mācību gadā viņa vadībā mācās 36 zēni un 18 meitenes. Ansis Rozentāls vada ari pagasta kori, kas ir viens no pirmajiem Latvijā.
    Pēc Latvijas brīvvalsts nodibināšanas Striķu pagastskola kļūst par I pakāpes 4 klašu pamatskolu, kur no 1928. gada viena skolotāja vadībā darbojas pirmās divas klases, kopskaitā 41 skolēns. Pēc II pasaules kara 1945. gadā uz Stiķu pamatskolu pārceļas sagrautās Zvārdes pamatskolas skolēni un skolotāji, direktores Valijas Mētras vadībā tā kļūst par vietējo sporta un kultūras centru. 1953. gadā, pēc Zvārdes pagasta likvidēšanas, skola paliek ārpus PSRS armijas kara aviācijas poligona teritorijas, turpinot pastāvēt kā Novadnieku pagasta 7 gadīgā pamatskola. 1966. gadā skolā mācās 75 skolēni, savukārt 1976. gadā, atzīmējot Striķu skolas 100. gadadienu, pie skolas ēkas uzstāda piemiņas akmeni. 1991. gadā uzbūvē jauno skolas korpusu, kur nākamajā gadā mācības uzsāk 64 bērni. 1998. gadā skolā mācās 54 skolēni, bet kopš 2013. gada tā kļūst par vienīgo Montesori alternatīvās pedagoģijas skolu ārpus Rīgas, kuru finansē Saldus novada pašvaldība. 2017. gadā skola tiek reformēta par sākumskolu.
Jaunauce
Jaunauces skola
    Pirmo skolas namu Jaunauces pagastā iesvēta 1865. gada 14. novembrī, tas uzcelts pēc Krievijas ķeizara rīkojuma ar Jaunauces barona Teodora fon Ropa līdzekļiem bijušā kroga vietā. 1880./1881. mācību gadā 2 gadīgo Jaunauces pagasta skolu apmeklē 16 zēni un 18 meitenes, skolotāja amatu pilda Miķelis Spīss. Vēlāk līdz 1929. gadam Jaunauces 4 klašu pamatskolas pārziņa pienākumus veic Miķelis Liepiņš, bet 1930. gadā skolu pārceļ uz izremontēto Jaunauces baronu pili, pārveidojot par 6 klašu pamatskolu. 1936. gadā tur mācās 148 bērni (pirmmācībā 24), pieņem ceturto štata skolotāju, 1934. gadā skolā nodibina Mazpulku. 1940. gadā, pēc padomju okupācijas, skola pārtop par 7 klašu nepilno vidusskolu. II pasaules kara gados pils ēkā iekārto Vācijas armijas, vēlāk Sarkanās armijas hospitāli, to daļēji saposta bumbas sprādziens. No 1945. gada februāra līdz maijam skolu izvieto “Dieniņu” mājās, bet ar septembri tā atgriežas pilī, kur darbu atsāk 4 skolotāji. 1972. gadā pils ēkā ierīko ūdensvadu un kanalizāciju, tomēr jau 1980. gados neatbilstošo telpu dēļ tiek izstrādāts skolas jaunbūves projekts, ko plāno īstenot 1991. gadā. 1990. gados pils ēka nonāk aizvien sliktākā tehniskā stāvoklī, lai gan skolā tolaik mācās 80 bērnu, no kuriem 10 dzīvo skolas internātā. Pamatskola Jaunauces pilī pastāv līdz 2009. gadam. Jaunauces pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, pēdējos gados ar VKKF atbalstu veikta ovālās kupolzāles būvelementu restaurācija.
Lutriņi

 

Lutriņu skola
    Pirmo skolu Lutriņu pagastā atver 1840. gadā, to vada baznīcas ķesteris Ernests Otto. 1851. gadā tā dēvēto “Ķesterskolu” pārņem skolotājs Kārlis Treienfelds, un tiek uzcelts pirmais skolas nams. Pēc 9 gadiem tas nodeg, bet 1866. gadā iesvēta jaunu skolas namu turpat blakus iepriekšējam. 1873. gadā Lutriņu pagasta skolas skolotāja amatā stājas Kārlis Āboliņš, tolaik skolā mācās 104 bērni, to atdala no Ķestera skolas. Lutriņu pagastskola pastāv līdz I pasaules karam, bet 1920. gadā to pārveido par Lutriņu 1. (4 klašu) pamatskolu un 1931. gadā pievieno Jaunmuižas 6 klašu pamatskolai.
 1920. gada sākumā Lutriņu muižas kungu ēkā atver 2. Lutriņu pagasta 4 klašu pamatskolu ar diviem skolotājiem un 110 skolēniem, par skolas pārzini ieceļ Mārtiņu Freibergu. Telpas skolai nav piemērotas, tomēr 1940. gadā Lutriņu pamatskolā mācās 100 skolēni divu skolotāju vadībā. 1950. gados tiek uzsākta jaunās skolas ēkas izbūve, pārbūvējot agrāko muižas zirgu stalli. Jauno divstāvu skolu pabeidz tikai 1964. gadā, 1968. gadā tajā ierīko centrālo apkuri, skolas internātu izvieto vecajā (muižas) ēkā. 1970. gados, direktora Roberta Karlevica vadībā, Lutriņu pamatskola kļūst par vienu no labākajām lauku pamatskolām republikā, 1975. gadā to atzīst par labāko Saldus rajonā, kas pirmā rajonā ieviesusi kabinetu sistēmu, skola piedalās PSRS tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. 1980. gadā tika plānota skolas piebūves celtniecība. Šobrīd Lutriņu 9-gadigā pamatskola joprojām sekmīgi turpina darbu.
Zaņa
Zaņa
    Skola Zaņā dibināta 1839. gadā, kad toreizējā Lielezeres pagasta “Ūbeļos” māju saimnieks Ūbulaitis Fricnovičs uzsācis apkaimes bērnu apmācību. 1890. gadā skolu pārceļ uz Ezeres pagasta Marijas skolu, kuras pārzinis bija Krišs Miņķis.
    Tikai 1934. gadā Zaņas pagastā ar skolas pārziņa Teodora Ulmaņa gādību uzceļ jaunu 6 klašu pamatskolas ēku, kur mācības uzsāk 134 bērni trīs skolotāju vadībā ar gaišām mācību telpām, skolēnu guļamtelpām un skolotāju dzīvokļiem. To svinīgi atklāj 1935. gada 13. janvārī ar lozungu :”Augšām celtā gaismas pils.” 1939. gadā skolā mācās 156 skolēni 6 skolotāju vadībā, tās pārzinis kopš 1909. gada ir Teodors Ulmanis – ievērojams pedagogs un sabiedrisks darbinieks.
    1945. gadā skola atsāk darbu kā 7 gadīga pamatskola, no 1961. gada kā 8 gadīga pamatskola. 1950. gados skolotāju skaits pieaug līdz 8, pie skolas iekārto sporta laukumu, ar bērnu vecāku palīdzību izbūvē skolas darbnīcas. 1972. gadā skola tiek ievilkts ūdensvads, 1996. gadā pie skolas uzbūvē sporta angāru, kur notiek pat rajona mēroga sacensības.
    2010. gada janvārī skola tiek slēgta, tobrīd tur mācas 83 skolēni un 14 pirmskolas vecuma bērni. Šobrīd pamatskolas ēkā atrodas pagasta pārvalde, tā kļuvusi par pagasta administratīvo, sabiedrisko un kultūras centru.
Pampāļi
Pampāļi
    Nostāsti vēsta, ka pirms skolas ierīkošanas Pelēķu mājās bērnus mācījis klibais skroderis Šakālis. Pirmo skolu Pampāļu novada zemnieku bērniem barons Ludvigs fon Štiglics ierīko 1836. gadā. Tā dēvētā “Franču skola” bija neliela guļbūve ar 2 klases telpām, tās pirmais skolotājs bija Ernests Tromholds (1842-1868), pēc viņa skolotāja amatu pārņēma Kārlis Hāze (1868-1883), panākot skolas pārcelšanu uz bijušo Štiglica ziepju fabriku. Skolu apmeklējuši 80-90 bērni ne vien no Pampāļiem, bet arī Ezeres un Griezes.
    1877. gada 30. aprīlī.ar skolotāja K. Hāzes gādību likts pamatakmens jaunajam divstāvu skolas namam, ko svinīgi atklāj 1878. gada oktobrī. Jau 1886. gadā skolu pārveido par Pampāļu 2-klasīgu Ministrijas skolu (pastāv līdz 1915.g.), bet pārkurinātas krāsns dēļ ēku saposta ugunsgrēks. Pēc atjaunošanas 1890. gadā skolu paplašina ar 18 metrus garu piebūvi un tā kļūst par garāko (55-60 metri) skolas ēku Kurzemē (līdz 1922.g.).
    Latvijas brīvvalsts laikā skolas namu pārbūvē, uzceļot trešo stāvu. Tās svinīga atklāšana notiek 1936. gada 18. oktobrī ar četriem goda vārtiem un valsts izglītības ministra profesora A. Tenteļa vizīti. 1944. gada 23. decembrī ēku noposta Sarkanās armijas šāviņi. 1945. gadā Pampāļu pamatskolu izvieto Celmenieku pastorātā, bet 1960. gadā sagrautās skolas vietā uzceļ jaunu skolas namu 320 skolēniem. Direktora Valda Strazdovska laikā (1958-1965) notiek skolas apkārtnes izdaiļošana – ierīko augļu dārzu, akmensdārzu un apstādījumus. Pašreiz ēkā darbojas Pampāļu sākumskola ar 16 audzēkņiem un 6 skolotājiem.
Jaunlutriņi
Jaunlutriņu skola
   1840. gadā Jaunmuižas barons Heinrihs fon Mirbahs atvēl vienu istabu “Rīkutu” mājās zemnieku bērnu apmācībai, par skolotāju ieceļ skroderi Ansi Būdenieku. 1856. gadā pagasta skolu iekārto Čukura krogā, tomēr pēc diviem gadiem tā atkal atgriežas “Rīkutos.” 1885. gadā uzceļ jaunu skolas namu, kur par skolotāju pieņem Gustavu Lasi, kurš pilda savu amatu līdz 1929. gadam. Pie skolas skolotājs Lasis izveido augļu dārzu, sakņu dārzu, apstādījumus un bišu dravu. Jaunmuižas 3 klašu pagasta skola kļūst par vienu no vislabāk iekārtotām tautskolām visā apkārtnē. To ik gadu apmeklē ap 70-80 bērnu, kurus skolotājs Gustavs Lasis apmāca arī dārzkopībā un biškopībā. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1921. gadā skolu pārveido par II pakāpes 6 klašu pamatskolu, 2 gadus tā darbojas mācītājmuižas dzīvojamajā namā, bet ar 1923. gadu to pārceļ uz Jaunmuižas baronu mītni. 1929. gadā skolai pievieno Jaunmuižas 4 klašu pamatskolu, 1931. gadā – Lutriņu 4 klašu pamatskolu. Jaunmuižas pamatskolā 1930. gadā 5 skolotāju vadībā mācās 187 audzēkņi. II pasaules kara laikā skolas telpās izvieto Vācu armijas lazareti, 1945. gadā tā atgriežas Jaunmuižas pilī. 1965.gadā bijušajā muižas klētī iekārto darbnīcas un fizikas kabinetu, vēlāk saimniecības ēkā ierīko sporta zāli, bet 1972. gadā skolai uzbūvē otro stāvu. Jaunlutriņu pamatskola pastāv līdz 2019. gadam, kad tiek reorganizēta par sākumskolu.

 

Kursīši
Skolas Kursīšos
   Pirmā skola Kursīšos atvērta 1823. gada oktobrī ar luterāņu mācītāja Frīdriha Nikolaja fon Pauflera atbalstu, kur skolotājs Jānis Bīnerts mācījis 38 skolēnus. 1875. gadā skolas ēku pārbūvē, tā kļūst par 2-klasīgu ministrijas skolu, kur 2 skolotāju vadībā mācās 214 bērni. Vēlāk skolēnu skaits pieaug, taču 1910. gada februārī skolas nams nodeg. Mācības turpina 3 apkaimes saimnieku mājās.
   1920. gadā Kursīsu pamatskolu izvieto necilajā Kursīšu muižas kungu ēkā, kas jau 1929. gada bija nonākusi nelietojamā stāvoklī. Starpkaru periodā līdz 1937. gadam Kursīšu pagastā darbojās 1. pamatskola ar 121 skolēnu un 2. pamatskola ar 138 skolēniem, telpas tajās bija nepiemērotas, tāpēc 1937. gadā atklāja jauno divstāvu skolu, kur izvietoja abu pamatskolu skolēnus. Būve kopumā izmaksāja 128 000 Ls. 1940. gada 2. jūnijā tika iesvētīts skolas karogs, piedaloties Satiksmes ministram Arturam Kāpostam, kurš dzimis un audzis Kursīšos.
   II pasaules kara laikā skolas ēkā atradās Vācu armijas hospitālis, bet 1944. gada novembra kaujās to uzspridzināja. Pēc kara Kursīšu pamatskola atsāka darbu Bruzilu muižas dzīvojamajā ēkā, līdz 1966. gadā uzcēla jauno skolas namu, kuru 1976. gadā paplašināja ar piebūvi. Kursīšu pamatskolā 1970. gados mācījās 144 skolēni 11 skolotāju vadibā. 2019. gadā Kursīšu pamatskola reformēta par sākumskolu, bet 2020. gadā pievienota Pampāļu sākumskolai.

Nīgrande

Nīgrande
   Pirmās skolas Nīgrandes pagastā dibinātas 1836. gadā Meldzerē un 1837. gadā Dzirā, kur skolu iekārto Ķerru krogā.
 Meldzeres skolā 1838. gadā par skolotāju pieņem jaunlatvieti un publicistu Andreju Spāģi, tomēr pretvācisko uzskatu dēl 1853. gadā viņu no amata atbrīvo.
   1870. gadā izveido Nīgrandes pagasta skolu, kur skolotājs Andrejs Krastiņš māca 33 zēnus un 20 meitenes. 19. gadsimta beigās Nīgrandes pagastā darbojās 4 skolas – Nīgrandē, Griezē, Bakūzē un Dzirās.
   1909. gada maijā Nīgrandes skolas ēku izposta ugunsgrēks, to atjauno novembrī, 1,5 mēnesi vēlāk, nekā plānots. Pēc Latvijas brīvvalsts izveidošanās, 1922. gadā pagasta padome nolēma apvienot esošās skolas vienā 6-klasīgā Nīgrandes pamatskolā, izvietojot to muižas pilī. 1930. gadā skolu pilī piemeklē postošs ugunsgrēks, bet 1933. gada decembrī to atjauno un iesvēta, izbūvējot arī apdzīvojamu bēniņstāvu. Ēkas atjaunošana ar pagasta sabiedrības līdzdalību izmaksājusi 85 000 Ls. 1937. gadā Nīgrandes pamatskolai piešķir ievērojamā Kurzemes rakstnieka Jēkaba Janševska (1865-1931) vārdu, pie skolas svinīgi atklāj viņam veltītu piemiņas plāksni. II pasaules kara beigās, 1944. gada novembrī skolas ēka kaujās tiek nopostīta. No 1945.–1964. gadam skolu izvieto vairākās lauku mājās, bet 1964. gadā uzceļ jaunu skolas namu ar labiekārtotiem mācību kabinetiem, sporta zāli un internātu. 1977. gadā nodod ekspluatācijā 24 dzīvokļu namu skolotajiem. Skola pastāv līdz 2016. gadam.

Remte

Remte
  Pirmā skola Remtē 1828. gadā ierīkota Jaunās muižas “Stūrīšos” un Kapeļu muižas “Kapelniekos.” 1830. gadā uzbūvēta jauna mūra ēka, kur skola atradusies līdz 1927. gadam. 1870. gados Remtes skolā mācījās 100 bērni divās klasēs. 1881. gadā nodibināta Smuku skola, kas līdz 1915. gadam darbojas “Ošu” mājās.
  1920. gadā skolu izvieto 1800. gadā celtajā grezni izbūvētajā baronu fon Medemu pilī, pēc gadā apvienojot ar Smuku I pakāpes pamatskolu. Līdz 1926. gadam Remtes pagastā darbojās divas pamatskolas – 6-klasīgā pamatskola Remtes pilī un I pakāpes pamatskola vecajā mūra ēkā, kuru tika nolemts apvienot ar 6-klasīgo Remtes pamatskolu, izvietojot atjaunotajās pils telpās. 1926. gadā Remtes pamatskolā mācījās 104 skolēni 4 skolotāju vadībā, bet 1929. gada 30. martā ēkas iekštelpas izposta ugunsgrēks. Ēku atjauno pēc arhitekta A. Grīnberga projekta, pielāgojot skolas vajadzībām.
  1937. gadā skolēnu skaits pieaug līdz 166 un tiek pieņemts piektais skolotājs. Tolaik pils I stāvā atradās pagasta valdes kanceleja, skolēnu guļamtelpas, virtuve, pagaidu ēdamtelpa un rokdarbu darbnīca, II stāvā atradās mācību klases, III stāvā – skolotāju un pagasta valdes darbinieku dzīvokļi. Pili apgaismoja ar petrolejas lampām, ūdeni nesa no akas, tomēr pils aktu zālē atradās klavieres 1400 Ls vērtībā.
  Arī pēc II pasaules kara Remtes pamatskola palika turpat pilī, 1980. gadu vidū tur mācījās 116 bērni. Šobrīd skola turpina darbu kā Remtes pagasta pamatskola.

Ruba

Skolas Rubā
   1924. gadā barona Voldemāra fon Nolkena celtajā Rubas (Reņģes) pilī atvēra palīgskolu garīgi atpalikušiem bērniem. Viņu praktiskai apmācībai izveidoja galdnieku, kurpnieku, šūšanas un aušanas darbnīcas, agrākajos pils zirgu staļļos izbūvēja internātu. Tolaik 10 skolotāju-audzinātāju vadībā šeit mācījās 120 audzēkņu, tos ar uzturu, apģērbu, apaviem un mācību līdzekļiem apgādāja valsts.
   II pasaules kara laikā Rubas baronu pilī iekārto vācu armijas hospitāli, 1945. gadā tur izvieto 1929. gadā atvērto Reņģes pamatskolu, kura pirms tam atradās īrētās telpās – vispirms Dražinska namā pie Reņģes dzelzceļa stacijas, vēlāk Jāņa Vismaņa namā (t.s. Baltā skola).
   Rubas speciālo internātskolu nodibināja 1960. gada 1. septembrī, 1962. gadā tai uzcēla jaunu mācību korpusu. Tolaik skolā mācās 317 bērnu, 1963. gadā notiek skolas pirmais izlaidums. Rubas internātskola pastāv līdz 2017. gadam, kad nelielā audzēkņu skaita (22) dēļ to slēdz.
     Pirmā skola Reņģes muižas ērberģī atvērta 1839. gadā, kur skolotājs Jānis Šulmanis mācījis 180 bērnus. Pēc četriem gadiem skola pārcelta uz Jaunlīkupēnu mājām, bet pēc to nodegšanas atkal atgriezusies muižā. 1866. gadā skolu pārceļ uz Rozas krogu, bet 1882. gadā tā vietā uzceļ jaunu divstāvu mūra namu. Pēc pagasta valdes vēlmes 1885. gadā skolu pārveido par 2-klasīgu ministrijas skolu, pirmo šāda veida mācību iestādi Baltijā. 1887. gadā, par godu lielkņaza Vladimira Aleksandroviča vizītei, skolu nodēvē par Vladimira Reņģes 2-klasīgo ministrijas skolu. Šis nosaukums pastāvēja līdz pat I pasaules karam, kura laikā skolas ēku savām vajadzībām izmantoja vācu karaspēks. 1919. gadā skola atjaunoja darbību kā Ezeres pagasta Rozas pamatskola, kopš 1925. gada kā 6-klasīga Rubas pagasta pamatskola. Skola pastāv līdz 1970. gadam (kā Rozas 1. Maija pamatskola), kad, skolēnu skatam samazinoties, to slēdz.

Ezere

Ezere
Pirmo skolu Ezeres pagastā iekārto Griežu krogā, bet 1838. gadā Marijas muižā uzceļ īpašu skolai paredzētu namu, tā dēvēto Marijas skolu. 1890. gadā to apvieno ar Zaņas pagasta skolu.
1922. gadā 6-klasīgo Ezeres pamatskolu iekārto Lielezeres baronu pilī. 1929. gadā skolā nodibina pirmo mazpulku Latvijā, 1935. gadā to apmeklē toreizējais valsts vadītājs Kārlis Ulmanis.
1952. gadā Ezerē atver vidusskolu, kurai 1963. gadā uzbūvē plašu piebūvi ar sporta zāli, iekārto internātu 150 vietām un dzīvokļus skolotājiem. No 2016. gada Ezeres vidusskola pārtop par pamatskolu, kur mācās vairāku pagastu bērni.

Cieceres pamatskola

Cieceres pamatskola
• 1895. gadā atver Brocēnu pagasta pamatskolu, kuru 1928. gadā pārdēvē par Cieceres pagasta Brocēnu pamatskolu.
• 1939. gada septembrī tiek pabeigta jaunās skolas ēkas būve, skola iegūst Cieceres pagasta 15. maija pamatskolas nosaukumu.
• 1960. gadā 1. septembrī nodibina Cieceres internātpamatskolu ar 120 audzēkņiem un 14 pedagogiem, kurai pēc gada uzceļ jaunu mācību korpusu ar darbnīcām.
• Savukārt 1966. gadā ekspluatācijā nodod skolas internāta ēku.
Pašreiz skola veiksmīgi turpina darbu kā Saldus novada Cieceres pamatskola.

Brocēni

Brocēni
1948. gada nogalē, pēc atjaunotā Brocēnu kombināta strādnieku ciemata izveidošanas, rodas vajadzība pēc skolas. To ierīko kādā no jaunceltajām ģimenes mājām Pirmā ielā 1, kā Cieceres 7-gadīgās skolas filiāli. Vēlāk skolu pārvieto uz blakus namu Pirmā ielā 3, tad uz plašāku ēku Skolas ielā 2.
1951. gadā nodod ekspluatācijā jaunu skolas ēku 280 skolēniem. 1957. gadā Brocēnu pamatskola kļūst par vidusskolu, kurai 1963. gadā uzceļ jaunu divstāvu korpusu. Brocēnu vidusskola joprojām turpina savu darbību.

Vadakste

Vadakstes skola
     Skola Vadakstes pagasta ķesterātā pastāv vismaz kopš 1861. gada, kad pagastskolas skolotāja amatā ievēl Heinrihu Štrausu (1834-1914), kurš mācīja 75 bērnus, vienlaikus pildot baznīcas ērģelnieka pienākumus. Tā dēvētās Priedulas skolas četrās klasēs caurmērā mācījās ap 40-60 bērnu, ēkas augšstāvā atradās internāts. 1923. gadā Vadakstes 6 klašu pamatskolu iekārto 1914. gadā celtajā Vadakstes muižas pilī, kur 1930. gados mācās vairāk nekā 60 bērnu triju skolotāju vadībā. Līdz 1932. gadam skolas pārziņa pienākumus pilda ievērojamais pedagoģiskais darbinieks Roberts Mazprecnieks, kurš 1930. gadā tiek apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pēc padomju okupācijas 1940. gadā skolēnu skaits pieaug līdz 94. II pasaules kara laikā pils telpas izmanto vācu okupācijas karaspēks, mācības notiek Vadakstes pagasta Zīlēs. 1946. gadā Vadakstes nepilnajā vidusskolā 8 skolotāju vadībā mācās jau 175 skolēni, no kuriem 37 dzīvo skolā iekārtotajā internātā. 1953. gadā skolai piegādā 750 vatu elektrostaciju “Kijev” mācību telpu apgaismošanai, savukārt 1977. gadā tiek veikti pils fasādes un iekštelpu atjaunošanas darbi, ierīko kanalizāciju, pagrabstāvā izvieto mācību darbnīcas, izbūvē vestibilu ar kamīnu. 1988. gadā ekspluatācijā nodod jauno korpusu, kur izvieto sporta zāli un klašu telpas. 2009. gadā Vadakstes pamatskola tiek slēgta.

Zirņi

Zirņu pamatskola
     Zirņu pagasta skola (toreiz Skrundas pagasta II skola) celta 1909. gadā uz Žīdleišu māju agrākās zemes, kas iegādāta par 300 zelta rubļiem. Skolā uzņēma 120 audzēkņus, kuru apmācībai no 23 kandidātiem izvēlēja divus skolotājus – Jēkabu Ansbergu un Paulu Redlihu. I pasaules kara laikā skola darbību pārtrauca, ēku izmantoja Vācijas okupācijas karaspēks. 1919. gadā Skrundas pagasta II skolā mācības atsāka 203 skolēni 3 skolotāju vadībā, 1920. gados tā kļūst par I pakāpes 4 klašu pamatskolu ar divām apvienotajām klasēm, kur mācības vada skolotāji Vilis Pucens un Pauls Redlihs. 1939. gadā skolu pārdēvē par Skrundas pagasta Airīšu pamatskolu. II pasaules kara laikā skolas ēkā ierīko kara hospitāli un karagūstekņu nometni. Pēc kara lielās klašu telpas sadala vairākās mazākās, izbūvē apdzīvojamu bēniņstāvu. Direktores Ģertrūdes Blūmiņas darbības laikā skolā veikts kapitālremonts, ierīkots ūdensvads. 1972. gadā tiek rekonstruēta vecā saimniecības ēka, kur izvieto skolēnu darbmācības klases, augšstāvā iekārto skolotāju dzīvokļus. 1983. gada novembrī atklāj jauno skolas piebūvi ar sporta zāli un tribīnēm, ko izmanto skolas un pagasta sarīkojumiem un koncertiem. 2002. gada 6. martā skolā tiek organizēta pulkveža Oskara Kalpaka 120. dzimšanas dienai veltīta vēstures stunda, kurā piedalās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Zirņu pamatskola joprojām sekmīgi turpina darbu.

Zvārde

Zvārdes skola
     Pirmo skolu Zvārdes pagasta “Asiņlaidēs” 1823. gadā dibinājis toreizējais Kursīšu un Zvārdes draudzes mācītājs Frīdrihs Nikolajs fon Pauflers. Tās pirmais skolotājs ir zvārdenieks Fricis Treigūts, bet ap 1873. gadu skolas nams nodedzis. Ap 1880. gadu uzceļ jaunu pamatīgu divstāvu mūra ēku, kurai blakus vienstāva namā ierīko internātu. 1881. gadā tur mācās 92 bērni skolotāju Anša Kundziņa un Kārļa Seržanta vadībā. 1888. gadā to pārveido par 2-klasīgu ministrijas skolu ar 2, vēlāk 3 skolotājiem. 1907. gadā skolas nams līdz ar riju un laidaru nodeg, tomēr to ar pagasta spēkiem un valsts pabalstu 1910. gadā atjauno, ieguldot 15 000 rubļu. Pēc dažiem gadiem sākas I pasaules karš un skola darbību pārtrauc.
Pēc Latvijas valsts proklamēšanas Zvārdes 6 klašu pamatskolas vadību pārņem Kārlis Upmanis, skolā rosīgi darbojas mazpulks, audzē telītes, nodibina orķestri un kooperatīvu. 1939. gadā skolā mācās 251 skolēns sešu skolotāju vadībā, tās telpas kļuvušas par šaurām, tāpēc tika plānota jauna skolas nama būve, darbu uzsāk septītais skolotājs. II pasaules kara beigās skolas ēka tiek nopostīta. No 1945. gada Zvārdes pamatskolu pārceļ uz bijušo Striķu 4-klasīgās pamatskolas ēku, par skolas direktori ieceļ saldenieci Valiju Mētru. 1953. gadā 7-gadīgo Zvārdes pamatskolu slēdz, jo Zvārdes pagastu likvidē un tā teritoriju iekļauj padomju armijas Gaisa spēku mērķpoligonā.

Saldus

     Pēc Latvijas valsts izveidošanas 1921. gadā pilsētas skolas ēkā Lielā ielā 29/31 atver 6 klašu pamatskolu. Pārziņa Jēkaba Salņa vadībā 1921. gadā tur izveido pirmo ģimnāzijas klasi ar 9 skolēniem. Pēc gada barona fon Rekes celtās Kalnmuižas pils augšstāvā durvis ver Saldus pilsētas vidusskola, kas 1929. gadā iegūst ģimnāzijas statusu. Tās direktora pienākumus no 1922.-1944. gadam pilda Jēkabs Lāva. 1930. gadu beigās pilsētas pamatskolā mācās 600 skolēnu, bet pilsētas ģimnāziju apmeklē 158 audzēkņi. Pēc II pasaules kara vidusskolu pārceļ uz Striķu ielu 3, kur 1950. gados mācās ap 340 skolēnu. 1947.gadā Striķu ielā 2 atver skolu krievu bērniem, tā iegūst 2. pamatskolas nosaukumu.1960. gadā tiek atklāta jaunā četrstāvu vidusskolas ēka Kuldīgas ielā, savukārt Striķu ielā 3 ievācas agrākās Cieceres pamatskolas skolēni un skolotāji, izveidojot 3. Saldus pamatskolu. 1970. gados 1. pamatskolai Lielā ielā uzceļ jaunu korpusu ar labiekārtotām klašu telpām, sporta zāli, garderobi un ēdnīcu. Savukārt 1978. gadā durvis ver plašā Saldus 2. vidusskolas ēka, kur mācības uzsāk ap 900 bijušās 2. un 3. pamatskolas skolēnu. 1980. gados 2. vidusskolu divās maiņās apmeklē 1063 latviešu un krievu plūsmu skolēnu. Abas pilsētas vidusskolas 2016. gadā apvieno vienā – Saldus vidusskolā, kur mācās ap 600 skolēnu ap 60 pedagogu vadībā.

     Pirmo skolu Saldū – meiteņu privātskolu 1860. gadā Striķu ielā 17 atver Amālija Širmahere, tā pastāv līdz 1903. gadam. 1885. gadā pilsētā darbojas jau 8 mācību iestādes, no tām 5 meitenēm un divas zēniem.1886. gadā Dannenberga namā Rīgas ielā 6 atver pareizticīgo draudzes skolu, pēc gada Hiršfelda namā Rīgas ielā 1 darbu uzsāk luterāņu draudzes skola, ir ziņas, ka 1892. gadā sinagogas ēkā Miera ielā 4 darbojusies ebreju baznīcas skola. 1904. gada 5. oktobrī Šnēbaha namā Lielā ielā 20 iesvēta jaundibināto pilsētas zēnu skolu, par pārzini ieceļ Pēteri Dievkociņu. 1905. gada 19. augustā Lielā ielā 46 durvis ver Lotes Paegles 5 klašu meiteņu proģimnāzija, kur mācības uzsāk 51 skolniece. 1906.gada 5. septembrī Ozoliņa namā Ganību ielā 3 atver vācu biedrības skolu, kur Virēnas jaunkundzes pārziņā mācās 42 bērni. 1908. gadā tā pārceļas uz biedrības iegādāto Petersa namu Lielā ielā 46. 1906. gada oktobrī Virteļa namā Lielā ielā 61 atver I divklasīgo kroņa (valsts) elementārskolu, kuras vadību uztic Alvilam Klēbaham.1908. gada janvārī to pārceļ uz Alroe namu Dārza ielā 13, ko iegādājusies miesta pašvaldība. II valsts elementārskolu 1909. gadā iekārto Lilienšteina namā Ganību ielā 3. 1907. gada 20. augustā pilsētas zēnu skolu pārceļ uz jauno skolas ēku Lielā ielā 29/31. 1912. gadā tā pārtop par augstāko pirmmācības skolu, bet I pasaules kara gados (1915-1918) ēku izmanto vācu karaspēks.
Saldus pagasta skola
     Jaunuzcelto Saldus-Sātiņu pagasta skolu 1850. gada 26. novembrī svinīgi iesvēta Saldus mācītājs Oto Kristofs Rozenbergers (1819-1852), tā ir pirmā mācību iestāde Saldus draudzes novadā. Skolas ēku par kroņa muižu un draudzes zemnieku līdzekļiem 2 gados uzcēlis Kursīšu muižas nomnieka barona fon Štromberga būvmeistars Vitings. Par skolotāju pieņem Vilhelmu Dannenbergu, pirmajā mācību gadā skolu apmeklē 52 zēni un 23 meitenes. 1878. gadā skolotāja amatā ievēl Mārtiņu Ozolu (1856-1931), kurš nodibina bibliotēkas biedrību un 1880. gadā sarīko pirmos Zaļumsvētkus. 1880./1881. mācību gadā Saldus-Sātinu pagasta skolā mācās 206 skolēni skolotāju Jura Redliha un Mārtiņa Ozola vadībā.
Pēc Latvijas brīvvalsts izveidošanās to pārveido par 4 klašu I pakāpes pamatskolu. Saldus pagasts skolas ēku uztur labā kārtībā, 1937. gadā skolā mācās 80 bērnu. Meža dienā 24. aprīlī skolas dārzā skolotāji, skolnieki un pagasta valdes pārstāvji iedēsta augļu kokus, ogulājus, 300 akācijas un citus košumkrūmus. Saldus pagastskola pastāv līdz 1940. gadam.

Secured By miniOrange