Mākslas detektīvi izseko sieviešu līniju

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 19.03.2024. Nr. 223 (9237). 7. lpp.

Vakar, glezniecības vecmeistara Jaņa Rozentāla 158. dzimšanas dienā, Saldus muzejs atvadījās no sava pirmā tematiskā gada Rozentāls un sievietes un sagaidīja nākamo – Rozentāls un jūgendstils.

Pagastnamu atstāj bez rakstāmmašīnas

“Saldus Zeme” 19.03.2024. Nr. 23 (9237). 7.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

1920. gada sākumā, gandrīz vienlaicīgi ar Neatkarības kara pēdējām zalvēm, Latvijas laukos sākās vērienīgas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas. Arī Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā.

Strādnieki, topiet atturībnieki!

“Saldus Zeme” 27.02.2024. Nr.17 (9231), 10.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Tā 1924. gadā rakstīja laikraksts Jaunākās ziņas, kaut gan nodokļus – piespiedu maksājumu, no kura neviens nevarēja atteikties, valsts kasē lielā mērā maksāja arī krodzniecības veikali un iestādes/Sākums 23.02. SZ

Strādnieki, topiet atturībnieki!

“Saldus Zeme” 23.02.2024. Nr.16 (9230), 10.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Tā 1924. gadā rakstīja laikraksts Jaunākās ziņas, kaut gan nodokļus – piespiedu maksājumu, no kura neviens nevarēja atteikties, valsts kasē lielā mērā maksāja arī krodzniecības veikali un iestādes.

Labākais pagastnams valstī

“Saldus Zeme” 16.02.2024. Nr. 14 (92379228). 7.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

1935. gada 1.jūnijs bija nozīmīgs ne vien Saldus, bet arī plašākas apkārtnes iedzīvotājiem. Saldus evaņģēliski luteriskās draudzes gans Romāns Vanags pilsētas galvas Alberta Zandberga, Saldus pagasta vecākā Žaņa Kūmiņa un citu augstu Kuldīgas apriņķa amatvīru klātbūtnē svinīgi iesvētīja jaunā pagastnama pamatakmeni. Tam jau nākamajā vasarā ar Dievpalīgu bija pilsētas centrā.

Vecsatiņu pils tikai baronam nebija par lielu

“Saldus Zeme” 6.02.2024. Nr. 11 (9225). 9.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

1920. gadu sākumā Latvijā zemes reformā atsavināja daudzas vācbaltu baronu muižas, arī Vecsatiņu barona, Kurzemes bruņniecības pārstāvja Rūdolfa fon Rennes lielo, ar mākslas priekšmetiem un smalku interjeru greznotu kungu namu.

Bērni ceļ barikādes

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 26.01.2024. Nr. 8 (9222). 5. lpp.

1991.gada janvāra barikāžu atceres dienās skolēnu grupas Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā uzklausa vēstures faktus un simulē Saldus glābšanu.

Dziesmu svētki izšķīlās no vakarēšanas

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 22.12.2023. Nr. 99 (9213). 7. lpp.

Šogad tautas mākslā nav bijis nozīmīgāka notikuma par Dziesmu svētkiem. Saldus muzeja jaunākā izstāde rāda, kur tradīcija sakņojās un kāda bijusi saldenieku loma.

Ādu ģērētava, kas pārtapa par pienotavu un vilnas vērptuvi (Nobeigums. Sākums 19.12. SZ)

“Saldus Zeme” 22.12.2023. Nr.99 (9213), 14.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Īpašums Upesmuižas (Lielā) ielā 59, pilsētas jaunajā daļā, Frauenburgas miesta policijas pārvaldē reģistrēts 1874. gada aprīlī.

 

Ādu ģērētava, kas pārtapa par pienotavu un vilnas vērptuvi

“Saldus Zeme” 19.12.2023. Nr.98 (9212), 9.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Īpašums Upesmuižas (Lielā) ielā 59, pilsētas jaunajā daļā, Frauenburgas miesta policijas pārvaldē reģistrēts 1874. gada aprīlī.

Melnbaltos svētkos izceļ nozares krāšņumu

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 8.12.2023. Nr. 95 (9209). 3. lpp.

Trešdien Saldus novada kultūras iestāžu darbinieki svinēja savus profesionālos svētkus, kuros visskaļākos aplausus veltīja tiem, kuru ieguldījums 2022. un 2023, gadā bijis sevišķi vērtīgs vai arī atzīmēta darba jubileja.

Krūmiņkundzes māja

“Saldus Zeme” 28.11.2023. Nr.92 (9206), 9.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Šodien Saldus pilsētā vairs nav atrodams namiņš, ko saldenieki reiz bija iedēvējuši par Krūmiņkundzes māju – tas bijis viens no vecākajiem īpašumiem.

 

Rozentāla zīmējums ieguvis trešo dimensiju

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 31.10.2023. Nr. 84 (9198). 7. lpp.

Saldus muzeja jaunākais eksponāts ir unikāls, jo Latvijā nav vairāk par dažiem mākslas darbiem, kuri uztverami arī redzes invalīdiem – ar tausti.

Zoldneru  nami. Krauzes skola un pasta nams

“Saldus Zeme” 17.10.2023. Nr.80 (9194), 10.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Drīz pēc Frauenburgas miesta dibināšanas 1856.gadā ātri vien tika izpirkti teju vai visi miesta apbūvei pirmie atmērītie gruntsgabali. Arī gruntsgabals Nr.10 pie Striķu ceļa.

Griezes artefakti pieder abām brāļu tautām

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 26.09.2023. Nr. 74 (9188). 1.,2. lpp.

Līdz 30. septembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā apskatāmas baltu rotaslietu un ieroču kopijas, kuru oriģināli atrasti Griezē un datēti ar 9. – 14. gadsimtu.

Saldū radojas Latvija un Lietuva

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 26.09.2023. Nr. 74 (9188). 1.,2. lpp.

Sestdien Latvijas un Lietuvas parlaments sadarbībā ar Saldus novada pašvaldību mūsu novada centrā sarīkoja savas ikgadējās Baltu vienības dienas svinības.

 

Rozentāliešu lielā kopbilde

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 19.09.2023. Nr. 72 (9186). 9. lpp.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja jaunākā izstāde Pirmie 70 veltīta Saldus mākslinieku grupas 70.jubilejai.

 

Celtuve pār Cieceres ezeru

“Saldus Zeme” 18.07.2023. Nr. 54 (9168). 9.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pie Cieceres pamatskolas ap 1930. gadu. Iespējams , kādu no skolas bērniem savulaik pār ezeru cēlis Ernests Pikmanis, tomēr līdz šim nav atrasta neviena fotogrāfija, kas liecinātu par celtuvi vai pārcēlēju.

Saldus iegūst Rozentāla kvartālu

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 4.07.2023. Nr. 50 (9164). 1.,10. lpp.

Svētdienas rītā saldenieki pirmo reizi piknikoja Rozentāla kvartālā.

Saldū pacientiem moderns aprīkojums

“Saldus Zeme” 30.06.2023. Nr. 49 (9163). 8.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Vēstures avotos minēts, ka pirmā slimnīca Saldū atvērta Pirmā pasaules kara laikā. Kuldīgas apriņķa valde to iekārtoja agrākajā skolas namā Dārza ielā 13.

 

Gaistošs skaistums muzejā

Zane Sproģe
“Saldus Zeme” Nr. 46 (9160);  9. lpp. 16. jūnijs

Šodien noslēdzas baušķenieces Ilgas Viņķeles selekcionētu un audzētu bārdaino īrisu izstāde Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā.

Muzeja Jaungadu sagaida 1559 cilvēki

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 16.05.2023. Nr. 37 (9151). 8.,9. lpp.

Sestdien, Muzeju naktī, Kurzemē bijis visplašākais piedāvājums. Artavu devuši arī saldenieki.

Virāžās mākslinieks kādam ir jāpietur

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 2.05.2023. Nr. 34 (9148). 7. lpp.

Par finansiāli un mentāli grūtu ienākumu esmu dzirdējusi no vairākiem māksliniekiem. Kuri bija līdzās, kad viņiem pietrūka pašapziņas, zināšanu un naudas? Atbildes raudzīju latviešu nacionālās glezniecības pamatlicēja Jaņa Rozentāla biogrāfijā un pie mūsdienu māksliniekiem. Izrādās, ka cilvēkiem no kardināli atšķirīgiem laikmetiem pieredze var sasaukties!

 

“Kā glezna uzvedas ?”

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 21.04.2023. Nr. 31 (9145). 16. lpp.

Mūsu Jaņa Rozentāla orģināldarbu galerijā viens ir ar pastāstu.

Saldū – divi pieminekļi

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 18.04.2023. Nr. 30 (9144). 8. lpp.

Valsts nozīmes grupā nupat iekļauta Jaņa Rozentāla darbnīca un māksliniekam veltīts piemineklis vēsturiskās ēkas priekšā.

 

Ministrs saldeniekiem sola palīdzēt

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 18.04.2023. Nr. 30 (9144). 3. lpp.

Piektdien Saldū pirmo reizi ieradās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).

Laimes vēlējumi rozentāliešiem

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 24.03.2023. Nr. 24 (9138). 9. lpp.

Saldū vienīgie gleznotāja Jaņa Rozentāla vārda nesēji – muzejs un mākslinieku grupa – sev sarīkoja skaistu pēcpusdienu.

Līvāniešu zili zaļi brīnumi

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 21.03.2023. Nr. 23 (9137). 8. lpp.

Augstākā pilotāža stikla mākslā ir pūsti un ar brīvu roku veidoti darbi. Līvānu darbnīcā lepojas, ka tās meistars Aleksandrs Logvins prot rīkoties ar pasaulē dārgāko stiklu no Murāno salas Venēcijā (vāzes priekšplānā)

Mēmo liecinieku pratinātāji – par noziegumu izmeklēšanu

DAINA MARCINKUS
“Saldus Zeme” Nr. 19 (9133);  7. lpp. 7. marts

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs pagājušā gada nogalē aizsākto tēmu par likumsargiem un noziegumu izmeklēšanu noslēdza ar tikšanos ar tiesu medicīnas ekspertiem.

45 gadus likumus sargāja miliči

“Saldus Zeme” 10.02.2023. Nr. 12 (9126). 11.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Pēc Otrā pasaules kara Latvijā atsāka darboties padomju varas drošības un iekšlietu sistēma

Saldenieku lietas nonākušas krātuvē

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 13.01.2023. Nr. 4 (9118). 1.,16. lpp.

Pagājušais gads Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam bijis veiksmīgs, jo pamanīti un iegādāti vietējo kultūrtelpu raksturojoši eksponāti.

Laikmeta domu un runu spogulis

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 30.,31.12.2022. Nr. 152 (9092). 3. lpp.

“Ne līdz galam patiesība, bet ne kripatiņas melu – tā būtu jāraugās uz faktu, ka Saldus ir latviešu kalendāru šūpulis, ” iesaka Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pedagoģe Sandra Leitholde.

Muzeju slavē, kritizē darbinieku algas

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 29.12.2022. Nr. 151 (9113). 8. lpp.

Kultūras ministrija pārbaudē secinājusi, ka Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs ir akreditējams nākamajiem pieciem gadiem.

 

Pēdējais priekšnieks – izteiksmīgs runātājs

“Saldus Zeme” 27.12.2022. Nr. 150 (9112). 12.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Saldus policijas vēsturei veltīta sērija noslēdzas ar rakstu par Tālivaldi Lepši ( 1896 – 1941), iecirkņa pēdējo priekšnieku starpkaru Latvijā.

Pianists un koncertmeistars Ilmārs Vicinskis

“Saldus Zeme” 2.,3.12.2022. Nr. 140 (9102). 10.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Vairākas saldenieku paaudzes bijušas saistītas ar Ilmāru Vicinski – pianistu un koncertmeistaru bērnu un pieaugušo ansambļos, Saldus Tautas teātrī, koros un deju kolektīvos. Šogad 26.novembrī Ilmāram Vicinskim apritēja 100. gadskārta.

Pirmo reizi ieskatās Saldus policijas vēsturē

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 8.11.2022. Nr. 130 (9092). 1.,3. lpp.

Sestdien Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā atklāja izstādi “Likumsargi”. Pētījums aptuveni simt gadu periodā izcēlis cilvēkus, kas savu darba mūžu veltījuši sabiedrības drošībai.

 

Izgaismos speciāli prožektori

Ieva Vilmane
“Saldus Zeme” 18.10.2022. Nr. 121 (9083). 7.lpp.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja divas izstāžu zāles aprīkotas ar profesionālu apgaismojumu.

Krāsmatās pamanīja noziegumu

“Saldus Zeme” 13.10.2022. Nr. 119 (9081). 6.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Saldus policijas iecirkņa krimināluzraugs Augusts Kaprano izpelnījās Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi, Viestura V šķiras ordeni, vairākus apbalvojumus un gratulācijas.

Policists solījis amora bultas jūras krastā

“Saldus Zeme” 16.,17.09.2022. Nr.108 (9070), 9.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Saldus policijas vēsturē izceļas Jānis Šķērstiņš. Viņu par Kuldīgas apriņķa policijas || iecirkņa priekšnieku Saldū iecēla 1931. gada 16. jūnijā.

Pretrunīgs savu laikabiedru acīs

“Saldus Zeme” 2.,3 .09.2022. Nr.102 (9064), 8.,9.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Stāstā par Saldus policijas iecirkni starpkaru periodā noteikti jāpiemin Emīls Ābiķis.

Žanis Andersons – novērtēts mākslas fotogrāfs

“Saldus Zeme” 16.06.2022. Nr. 70 (9032). 5.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pirms 90 gadiem 1932. gada pavasarī laikraksts Saldus Avīze ziņoja par fotogrāfu Žani Andersonu, kas teju uzsāks darbu Saldū.

Žanis Andersons – novērtēts mākslas fotogrāfs

“Saldus Zeme” 14.06.2022. Nr. 69 (9031). 10.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pirms 90 gadiem 1932. gada pavasarī laikraksts Saldus Avīze ziņoja par fotogrāfu Žani Andersonu, kas teju uzsāks darbu Saldū.

Gandrīz mierīgie brīvvalsts gadi policijā

“Saldus Zeme” 7.06.2022. Nr. 66 (9028). 8.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

1934. gada 15. maijā toreizējās valdības vadītāja Kārļa Ulmaņa organizēts valsts apvērsums ietekmēja visas pārvaldes un drošības iestādes, ieskaitot policiju.

Iecienītas vidēja lieluma šķirnes

ZANE SPROĢE
“Saldus Zeme” 5.04.2022. Nr. 40 (9002). 7.lpp.

Dobelniece Austra Zaļuma uz tomātu izstādi Jaņa Rozentāla Saldus vētures un mākslas muzejā atvedusi savus, Ineses Andersones un Ritas Veinbergas sārtvaidžus.

Vecais nams redzējis, kā izauga Saldus

“Saldus Zeme” 25.08.2022. Nr. 98 (9060). 3.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pirms 150 gadiem, 1872. gada 21. augustā, Frauenburgas miesta vecākais Juliuss Helmanis nodibināja brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB). Šodien vecais sarkano ķieģeļu nams Skrundas ielā vēsta par garu un bagātu vēsturi apkārtnes ļaužu dzīvē.

Goda vietā – aizmirsti izcilnieki

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 49 (9011);  1.,6. lpp. 28. aprīlis

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja jaunākā izstāde “Pieskārieni” veltīta septiņiem apbrīnojamiem novadniekiem.

Neizsprūk no Saldus policistu nagiem

“Saldus Zeme” 19.04.2022. Nr. 45 (9007). 11.lpp.
 Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos.

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs jauna novadpētniecības izstāde par Saldus policijas iecirkņa vēsturi. Šajā publikācijā ielūkojos, kas interesants noticis 1930. gados.

Pirmie policisti bija arī nodevu iekasētāji

“Saldus Zeme” 5.04.2022. Nr. 40 (9002). 7.lpp.

Guntars Tenne, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciālists.

Novembrī Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs jauna novadpētniecības izstāde. Tajā izstāstīsim Saldus policijas iecirkņa vēsturi.

Saldus vācu biedrība

“Saldus Zeme” 11.,12.03.2022. Nr. 30 (8992). 9.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Frauenburgas miesta un vēlāk Saldus pilsētas vēsturi veidojuši arī vācu tautības iedzīvotāji, kuri ik dienas dzīvojuši tepat līdzās un vienlaikus bijuši noslēgti savā vidē .

Cīniņš par kaimiņu robežām

“Saldus Zeme” 15.,16.01.2021. Nr. 6 (8820). 8.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pēc Latvijas Republikas pasludināšanas 1918.gada 18. novembrī bija jānovelk robežas nekad agrāk nepastāvējušai valstij.

Neatkarības karā kritušo karavīru piemineklim Saldū – 100

“Saldus Zeme” 24.11.2020. Nr. 138 (8801). 9.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pirmais pasaules karš latviešu ikdienā ienesa jaunu jēdzienu brāļu kapi, kas apzīmēja apbedījuma vietas, kur apglabāti karā kritušie karavīri bez tautības un ticības izšķirības.

Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss!

“Saldus Zeme” 20., 21.11.2020. Nr. 137 (8800). 8.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Tūlīt pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī latviešu karavīriem, izmaltiem cauri 1. pasaules kara frontēm, savainotiem, nogurušiem, zaudējušiem mājas un ģimenes, bija jāuzsāk jauna cīņa – par Latviju.

Ņem, tēvzeme, tavs esmu viss!

“Saldus Zeme” 19.11.2020. Nr. 136 (8799). 6.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Tūlīt pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas 1918. gada 18. novembrī latviešu karavīriem, izmaltiem cauri 1. pasaules kara frontēm, savainotiem, nogurušiem, zaudējušiem mājas un ģimenes, bija jāuzsāk jauna cīņa – par Latviju.

Pirmais Saldus pilsētas galva

“Saldus Zeme” 16.07.2020. Nr. 82 (8745). 5.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pie pirmās vēlētās pārvaldes, miesta vecākā (jeb stārasta) un godpilniem pilnvarnieku amatiem, līdz ar ierobežotām pilsētas tiesībām Frauenburgas iedzīvotāji tika 1894. gada janvārī.

Pirmais Saldus pilsētas galva

“Saldus Zeme” 14.07.2020. Nr. 81 (8744). 8.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pie pirmās vēlētās pārvaldes, miesta vecākā (jeb stārasta) un godpilniem pilnvarnieku amatiem Frauenburgas iedzīvotāji tika 1894. gada janvārī.

Maijs Saldū pirms 100 gadie

“Saldus Zeme” 19.05.2020. Nr. 58 (8721). 9.lpp.

Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1920. gada pavasarī Latgales frontē turpinājās Latvijas armijas un poļu karaspēka cīņas, lai atbrīvotu Latgali no lieliniekiem, vienlaikus turpinājās miera sarunas ar Krieviju.

Kara gadi pārtrauca iespēju mācīties

“Saldus Zeme” 5.05.2020. Nr. 52 (8715). 7.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1915. gada pavasarī pārbaudes darbi un eksāmeni Saldus pilsētas skolas 4. (beidzamajās) klasēs notika jau aprīlī.

Slimnīcas un slimības Neatkarības kara gados

“Saldus Zeme” 3.,4.04.2020. Nr. 41 (8704). 7.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pirmās slimnieku aprūpes iestādes Saldū radās tikai 1. pasaules kara laikā.

Par Saldus ielām un namiem

“Saldus Zeme” 6.02.2020. Nr. 16 (8679). 5.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1854. gada sākumā Valsts Īpašumu ministrijā tika saņemts Kurzemes Valsts Īpašumu palātas iesniegums dibināt tirdzniecības miestu Frauenburga.

Par Saldus rajonu

“Saldus Zeme” 27.,28.12.19. Nr. 152 (8663). 9.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pirms 70 gadiem, 1949.gada 31. decembrī, beidza pastāvēt ar Krievijas impērijas Senāta 1819. gada marta likumu izveidotie apriņķi.
Tika nodibināts Saldus rajons.

Pirmais pirkums- pilsētas valdes nams

“Saldus Zeme” 2., 3.08.2019. Nr. 91 (8602). 5. lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1924. gada 26. jūlija sēdē Saldus pilsētas galva Andrejs Cīrulis ierosināja sarīkot svinības, kuras būtu veltītas pilsētas valdes nama iegūšanas un pārvietošanas lietai. Tas bija pirmais pilsētas pirkums neatkarīgas Latvijas pastāvēšanas laikā.

Saldus jaunā pirts

“Saldus Zeme” 3.,4.03.2019. Nr. 52 (8563). 8. lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Kopš seniem laikiem Saldū arvien bijušas lielākas vai mazākas pirtis, strādājuši arī privāti pirtnieki, kas labi piepratuši savu amatu.

Lielinieku varas laiks Saldū

“Saldus Zeme” 19.02.2019. Nr. 33 (8544) 8. lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Pēc Rīgas ieņemšanas 1919. gada janvāra sākumā uzbrukumu Kurzemē turpināja 1. Padomju Latvijas strēlnieku brigāde (2., 3., un 10. Latviešu strēlnieku pulks) un Sevišķā Internacionālā strēlnieku divīzija.

Soda vieta pie Saldus baznīcas

“Saldus Zeme” 1.,2.02.2019. Nr. 14 (8525). 7. lpp.
 Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1919. gada 2. janvārī Rīgu pameta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība, to pavadīja no iepriekš uzticīgiem apmēram 1400 karavīriem vien 436, kas bija apvienoti Virsnieku rezerves, Cēsu un Studentu rotā.

Frauenburgas kroņa elementārskolas iesvētīšana

”Saldus Zeme” 11.01.19. Nr. 5 (8516). 12.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Centrālviesnīca (tautā saukta par Ellīti) 20.gadsimta sākumā. Te 1906. gada 3. decembrī (16.decembrī) sagaidīja Rīgas mācību apgabala kuratoru Dmitriju Mihailoviču Levšinu.

1905. gada decembra notikumi Saldū

”Saldus Zeme” 3.01.19. Nr. 1 (8512). 5.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1905. gada decembra vidū saldenieki saņēma ziņu, ka aicināja visus doties uz Aizputi.
Tajā bija teikts, ka Liepājā notiek cīņa ar cara armijas karaspēku, pārsvars esot revolucionāru pusē, tomēr daļai kazaku izdevies izlauzties un viņi esot ceļā uz Aizputi. (..)

Par Šperliņiem, Tupureiņiem, Tauriņiem un Lielo ielu 13

”Saldus Zeme” 3.,4.08.2018. Nr. 90 (8449). 7.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Īpašums Upesmuižas (Lielā) ielā 13 reģistrēts jau 1864. gadā visu Latvijas pirmās brīvvalsts pastāvēšanas laiku bija saistīts ar Saldū pazīstamiem tirgotājiem un amatniekiem – Šperliņiem, Tupureiņiem un Tauriņiem.

Pilsētas paplašināšana jeb mērnieku laiki Saldū

“Saldus Zeme” 14.,15.09.2018. Nr.108 (8467). 12.lpp.
Ilze Haruna, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Vasarā pirms 90 gadiem tika paplašināta Saldus pilsēta un ar likumu apstiprinātas tās jaunās administratīvās robežas.

Par Saldum svarīgo baznīckroga zemi

“Saldus Zeme” 22.05.2018 Nr.58 (8417). 5.lpp.
Ilze Haruna, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja, vecākā vēstures speciāliste

Savulaik Saldus baznīckrogs līdz ar tirgus vietu un baznīcu bija tik svarīgs, ka 19. gadsimta vidū kļuva par iemeslu Frauenburgas miesta dibināšanai. Ne mazāk svarīga bija arī kroga zeme.


Kā sadzīvoja Saldus pilsēta ar Saldus pagastu.

“Saldus Zeme” 25.,26.08.2017 Nr.98 (8306), 10.lpp.
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Savulaik vai visiem saldeniekiem bija labi zināms,cik nesamierināmi kaimiņi bijuši Saldus pilsētā un Saldus pagastā.Nesaskaņas abu starpā bieži izpaudās gluži ikdienišķās lietās.


Pirms 78 gadiem Saldū izveidoja pirmo tūrisma biroju.

“Saldus Zeme” 13.09.2016 Nr.106 (8162), 5.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

1938.gada 19.augustā tika sasaukta plaša visu Saldus pilsētas iestāžu un organizāciju pārstāvju sanāksme, kurā noskaidroja kādu atbalstu domei pilsētas un apkārtnes sistemātiskas izdaiļošanas un dažādu labierīcību veidošanas darbā varētu sniegt vietējā sabiedrība.


Pēc Pirmā pasaules kara un brīvības cīņām.

“Saldus Zeme” 06.09.2016 Nr.103 (8159), 8.lpp.
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Tukuma muzeja filiāle “Pils tornis” ir viena no Kurzemes tūrisma asociācijas Gada balvas pretendentēm nominācijā “Dižā Kurzemes inovācija ekspozīcijā 2016”.

Pirms gadsimta Saldum bija grūti laiki.

“Saldus Zeme” 16..08.2016 Nr.94 (8150), 8.lpp
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Saldus Pirmā pasaules kara sākumā ātri nokļuva kara notikumu virpulī.

Kā saldenieki tirgojās kioskos.

“Saldus Zeme” 20.,21.05.2016 Nr.59 (8115), 8.lpp.
Ilze Haruna, Saldus vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste.

Savulaik Saldus pilsētas dome pieļāva tirgošanās veidu, ko dēvēja par kiosktirdzniecību vai tirgošanos uz ielu stūriem.

Kas par izstādi !

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 140 (8954);  1.,5. lpp. 9. decembris

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā divas izstādes raisa skatītāja iztēli par agrīnajiem viduslaikiem.

Skolas solos iesēdina trīs laikmetus

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 102 (8916);  1.,6. lpp. 7. septembris

Zinību dienas atskaņās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs atvēris jaunu izstādi – Skolas laiks. Apskatu par mūsu puses izglītības iestādēm izveidoja muzeja jaunais vēsturnieks Guntars Tenne un māksliniece Guna Pobeda.

Etnogrāfijas krājums būs citur

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 2 (8816);  1.,5. lpp. 7. janvāris

Vakar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālisti sāka pakot prom vākšanai priekšmetus, kas vairākus gadus glabāti Tūristu ielā 2, daudzdzīvokļu mājas pagrabā.

Pjero sargā Pēterburgas bumbuli

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 148 (8811);  1.,8. lpp. 17. decembris

Rīdziniece, leļļu māksliniece Ināra Liepa Saldū uz laiku atstājusi savu acuraugu – pašas darinātu leļļu un vēsturisku Ziemassvētku rotājumu kolekciju.

Ādkalis rāda Kārļa Ulmaņa tetovējumus

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 126 (8789);  1.,8. lpp. 27. oktobris

Piektdien Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā atklāja jaunā tetovētāja Kārļa Ulmaņa zīmējumu izstādi Ādkalis. Tā rezumē viņa izaugsmi desmit gados – no iesācēja līdz profesionālim.

Klusā stāstniece – radioloģija

DAINA MARCINKUS
“Saldus Zeme” Nr. 116 (8779);  10. lpp. 2., 3. oktobris

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā apskatāmo Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādi Medicīnas vizualizācija jeb Skaistums nāk no iekšām pētījām kopā ar radioloģi Ināru Atteku.

Muzeja pagalmā skan baroka mūzika

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 84 (8747); 8. lpp. 21.jūlijs

Svētdien Saldū pirmo reizi koncertēja Saldus Mūzikas skolas jaunās čella spēles programmas skolotāja Madara Fogelmane.

Labu apetīti muzejā !

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 78 (8741); 10. lpp. 7.jūlijs

Svētdien Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā atgriezās muzikālās brokastis.

Īrisus kolekcionē 25 gadus

ZANE SPROĢE
“Saldus Zeme” Nr. 67 (8730);  7. lpp. 9. jūnijs

No šodienas J. Rozentāla Saldus vēstures  un mākslas muzejā apskatāmi Stelpes pagasta Vecumnieku novada kolekcionāres un selekcionāres Ilgas Viņķeles audzēti īrisi.

Pie Māra Čaklā rakstāmgalda

AGRITA MANIŅA
“Saldus Zeme” Nr. 64 (8727);  1., 7. lpp. 2. jūnijs

Izstāde Bezgalīgas atgriešanās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā veltīta Mārim Čaklajam (1940 – 2003).

Dziļākajā sniegā bija ieputināts pats mērītājs

DAINA MARCINKUS
“Saldus Zeme” Nr. 32 (8695);  7. lpp. 13., 14. marts

J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja laikapstākļu mēneša noslēguma pasākums – tikšanās ar LTV laika ziņu vīru,meteorologu Tomu Brici – bija tik kupli apmeklēts, ka nācās nest krēslus no visām muzeja ēkām un interesenti klausījās pa durvju ailu arī no blakustelpas.

Stikla lode, spirta termometri un oliņmākoņi

DAINA MARCINKUS
“Saldus Zeme” Nr. 29 (8692); 8. lpp. 6.,7.marts

J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja rīkota tikšanās ar bijušo Saldus hidrometeoroloģijas stacijas vadītāju Inu Lāci izvērtās par aizrautīgu ceļojumu nesenā, tomēr nu vairs neatgriežamā pagātnē.

“Daba bez cilvēka iztiktu”

DAINA MARCINKUS
“Saldus Zeme” Nr. 24 (8687); 6. lpp. 25.februāris

Klimata pārmaiņu tēmu Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā pagājušajā nedēļā turpināja Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistes.

“Palmas neaugs, tomēr vide mainīsies”

DAINA MARCINKUS
“Saldus Zeme” Nr. 19 (8682); 1.,2. lpp. 13.februāris

Februāri J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā varētu dēvēt par meteoroloģijas mēnesi, jo lielākie publiskie notikumi saistīti ar laikapstākļu un klimata pārmaiņu tēmu.

Muzeja draugi pasākumā “Cilvēks nav koks”

ANDRA VALKĪRA
“Saldus zeme” Nr. 146 (8657); 1. lpp. 10. decembris

“Daudzi pasākumi muzejā notika, pateicoties jūsu padomam un atbalstam,” tā ikgadējā pasākuma Cilvēks nav koks dalībniekiem teica Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja direktore Agrita Ozoliņa.

“Krāšanas purvā”

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 142 (8653); 6. lpp. 29., 30. novembris

Muzejnieki visā pasaulē liek galvas kopā, lai izdomātu, ko iesākt ar kolektīvās atmiņas liecinieku pārbagātību. Fotogrāfijas , ievērojamu personību korespondence, mākslas darbi, senlietas un citi nākotnei taupāmi priekšmeti kā nekaunīgi viesi dzīvojas ārpus tiem ierādītās istabas un pamazām pārņem arī saimnieku darbistabu, virtuvi, gaiteni…

“Edgara Dunsdorfa prēmiju saņem Līga Šaule”

ANDRA VALKĪRA
“Saldus zeme” Nr. 139 (8650); 3. lpp. 22., 23. novembris

20. novembrī, mūsu novadnieka, vēsturnieka Edgara Dunsdorfa dzimšanas dienā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā jau 7. reizi pasniedza viņa vārdā nosaukto Saldus novada domes prēmiju par devumu pedagoģijā un pētniecībā Saldus novadā.

” Muzejiem nāksies sašķirot mantas”

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 129 (8640); 8. lpp. 31. oktobris

Kurzemes muzejnieki par savas kārtējās darba sarunas vietu bija izvēlējušies Saldu.

 

“Kurzemnieki bandītu grāmatā”

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 129 (8640); 4. lpp. 31. oktobris

Vēsturnieks Ainārs Bambals atkārtoti tikās ar saldeniekiem, jo Latvijas Televīzijas filma Sarkanais mežs radījusi jautājumus par partizāniem Kurzemē un Padomju Savienības spiegiem.

“Atklāj, kurš ir latviešu pikaso”

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 117 (8628); 5. lpp.3. oktobris

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā iemaldījies svešinieks – Latvijā gandrīz nezināms mākslinieks Osvalds Rožkalns (1910 – 1989)

“Kāzu tradīcijas neiznīkst, bet mainās”

ANTRA GABRE
“Neatkarīgā” Nr. 144 (8034); 4., 5. lpp. 29. jūlijs

Vai zinājāt, ka Latvijas teritorijā līgavas zagšana tika aizliegta 1422.gadā, lai vienkāršie ļaudis neprecētos pēc savas patikšanas, bet kungs varētu sapārot labākos strādniekus? Un kāzas nedrīkstēja svinēt ilgāk par divām dienām, un ēst un dzert pilnām mutēm arī nebija ļauts. Kāzu mielastam ēdieni un dzērieni bija limitēti.

“Mantojums, saimnieces rāda talantu”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr. 89 (8600); 3. lpp. 30. jūlijs

Piektdien Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja pagalmā rosījās un gardi smaržoja par godu Annas jeb Saimnieču dienai.

Annas jeb Saimnieču dienā tamborēja Linda Baldiņa.

“Rūgts! no padomju laikiem”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr. 86 (8597); 1. 12. lpp. 23. jūlijs

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs kāzu mēnesī atvēris tematisku izstādi par precībām padomju laikā.

“Ar brīvām domām pie māla pikas”

IEVA VILMANE
“Saldus zeme” Nr. 47 (8558); 5. lpp. 23. aprīlis

Pēc 23 gadu pārtraukuma vietējā keramiķe Laima Jaunskunga ar personālizstādi atgriežas Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā.

” Jubilejas klinģeri atļauj izrotāt jaunajiem”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr. 34 (8545); 5. lpp. 21.marts

Saldus vēstures un mākslas muzejs katru gadu 18. martā atzīmē latviešu glezniecības vecmeistara Jaņa Rozentāla dzimšanas dienu.


“Atstāj Ķīnu bez prinstrumentiem”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr. 26 (8537); 4. lpp. 1., 2. marts

Skrundeniekam KRISTAPAM POLĪTIM mazpilsētas muzejā jāietilpina pieredze un iedvesma, kas atvesta no piecu gadu studijām ietekmīgā dizaina skolā – Eindhovenas Dizaina akadēmijas Nīderlande.

“Čekas maisi-negribēts mantojums”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr. 25 (8536); 4. lpp. 28. februāris

“Vajadzīgi vairāki soļi, lai piedotu pārestības, taču piedošana ir katra paša izvēle, jo runa tomēr par sakropļotiem likteņiem. Mums katram jāmēģina dzīvot tālāk,” tā par čekas maisiem saka vēstures zinātņu doktors Ainārs Bambals.

“Aizdodam Francijai”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr.16 (8527); 1.lpp. 7.februāris

Svētdien Parīzes priekšpilsētā Villebonā atklāja triju Francijas, Latvijas un Vācijas mākslinieku izstādi. 10 latviešu gleznās – Saldus dažādos gadalaikos.

“Muzejs palīdz skolēniem”

AGRITA MANIŅA
“Saldus Zeme” Nr.2 (8513); 8.lpp. 4.janvāris

Vakar vēstures un sociālo zinību skolotāju seminārs notika Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā. Tajā piedalījās gan Saldus, gan Brocēnu novada skolotāji.

“Gleznas jauna auto vērtībā”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr.152 (8511); 5.lpp. 28.,29.decembris

Nesen Saldū nonācis vērtīgs dāvinājums no Amerikas – divas trimdā aizvestas gleznas 40 000 ASV dolāru (aptuveni 35 000 eiro) vērtībā.

“MANTOJUMS GALAPUNKTĀ”
No Amerikas līdz Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājumam atceļojis saldenieku Zemdegu, vēlāk Valda Kārkļa īpašums – Nikolaja Bogdanova-Beļska oriģinālas gleznas. To dāvinātājs no ģimenes sarunām atminas, ka abas uzgleznotās meitenes radu lokā bija pazīstamas.

“Pirms Latvijas bija balts adīklis”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr.134 (8493); 6.lpp. 15.novembris

Nesen man atļāva ar rokām izprašņāt simtgadīgu relikviju – adītu baltu kokvilnas segu.
Marija Hausmane Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja izstādei “100 labas lietas” iedevusi savas mammas adītu segu. Simtgadīgais priekšmets būs apskatāms līdz 17. februārim.

“JĀNIS LEJA, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja restaurators konservators”

IEVA VILMANE
” Saldus Zeme” Nr. 126 (8485); 3.lpp. 26.,27.oktobris

“Dieva Dēļ, nepulē un neizskaistini!” momentā atbild JĀNIS LEJA, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja restaurators konservators.
Viņa darbnīca ir Rīgā. Tur restaurētais vai iekonservētais nonāk atpakaļ Saldū, bet Jāņa radīti oriģināldarbi nonāk Latvijas tirgū ar vārdu “Sens koks”.(..)

“Titulglezna”

IEVA VILMANE
“Saldus Zeme” Nr. 87 (8446); 5.lpp. 27.,28.jūlijs

Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja rīkotajiem muzikālajiem svētdienas rītiem dits franču impresionista Eduāra Manē gleznas “Brokastis zaļumos” (Le Déjeuner sur l’herbe) nosaukums.

Secured By miniOrange