Ceļojošā izstāde “50 reizes apkārt saulei”
50 dažādu izmēru fotogrāfijas, kurās iemūžināti tēlnieka Kārļa Īles dažādu festivālu godalgoti darbi no visas pasaules. Tēlnieks darbojies ar tādiem materiāliem kā granīts, koks, smiltis, sniegs, ledus. Aizraujoši iepazīties ar fotogrāfijām, kurās skatāmas skulptūras, kas veidotas no mazāk zināmiem materiāliem piem. vasks, tērauds, salmi un uguns.
Izstāde veidota no 50 dažādu izmēru fotogrāfijām, kas drukātas uz organiskā stikla pamatnēm. Fotogrāfijām ir stiprinājumi – trosītes un savstarpēji savienojumi. Pielikumā izvietojuma shēma un izstādes anotācija, ir iespēja variēt izvietojumu, vai materiālu izmantot daļēji – pēc jūsu vēlmēm un iespējām.
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti mākslas jautājumos
Ilzi Pluģi
ilze.pluge@saldus.lv tālr. 26044399
“Sadziedāt, sadancot”
Izstāde “Sadziedāt, sadancot” ir apliecinājums Saldus novada iedzīvotāju līdzdalībai latviešu tautas visplašākajā kultūras notikumā – Dziesmu un Deju svētkos. Jau kopš šīs tradīcijas izveidošanās, Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā, saldenieki ir piedalījušies teju vai visos Dziesmu svētkos dažādā statusā – kā svētku veidotāji, komponisti, diriģenti, tautas tērpu vērtētāji, mākslinieki, taču visvairāk – kā dziedātāji, dejotāji, orķestru un folkloras kopu dalībnieki. Ceļojošā izstāde sniedz nelielu ieskatu par saldenieku dalību un piedzīvoto Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos dažādos Latvijas vēstures posmos līdz pat pēdējiem, XXVII. Dziesmu un XVII. Deju svētkiem 2023. gadā.
13 planšetes
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
“Skolas laiks”
13 planšetes (59 cm x 42 cm)
Ceļojošā izstāde “Skolas laiks” stāsta par Saldus pilsētas un novada skolām un skolotājiem – pirmajiem tautas izglītības celmlaužiem, kas likuši stingrus pamatus tautas apgaismības ceļā. No 19. gadsimta pirmajiem gadu desmitiem, kad muižās un novada pagastos dibinātas pirmās pagastskolas un tautskolas, līdz mūsdienām, kad vairākas no novada pamatskolām apvienotas ar citām vai slēgušas savas durvis valsts izglītības reformas īstenošanas gaitā. Izstādē uz 13 atsevišķām (59 x 42 cm) planšetēm apkopots būtiskākais informatīvais un vizuālais materiāls par Saldus pilsētas un pagasta (tag. Druvas), Blīdenes, Gaiķu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Jaunauces, Nīgrandes, Pampāļu, Remtes, Šķēdes un Zvārdes pagasta skolām. Ceļojošajā izstādē var aplūkot virkni Saldus muzeja krājuma priekšmetu, kas tika eksponēti 2021. gada 1. septembrī muzejā atklātajā izstādē “Skolas laiks.”
Izstādes autors – Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Guntars Tenne, vizuālo noformējumu veidojusi muzeja noformēšanas māksliniece Guna Pobeda.
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Speciālistu vēstures jautājumos
Guntaru Tenni
guntars.tenne@saldus.lv tālr. 22339470
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā tapusi jauna ceļojošā izstāde – “Gods kalpot likumam”.
13 planšetes (59 cm x 42 cm)
Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri dažādos vēstures periodos pildījuši atbildīgos likumsargu pienākumus Saldus pilsētā un novadā. Uz 13 (59 x 42 cm) pārvietojamām planšetēm izvietota bagātīga tekstuāla un vizuāla informācija par starpkaru perioda kārtībniekiem, padomju laika milicijas darbiniekiem un atjaunotās Latvijas policistiem, viņu ikdienu, aprīkojumu, formas tērpiem, cīņu ar likumpārkāpējiem u.c., kas katrā no apskatītajiem periodiem ir līdzīgi un tai pašā laikā atšķirīgi. Tas vienlaikus ir arī stāsts par Latviju no tās dibināšanas brīža līdz pat 21. gadsimta pirmajām desmitgadēm, kad pēc “trakajiem 1990. gadiem” soli pa solim tika nostiprināta tiesiska valsts.
Ceļojošā izstāde veidota hronoloģiskā secībā – no starpkaru perioda līdz Saldus policijas iecirkņa izveidei un reformām, ko tas laika gaitā piedzīvojis. Tāpēc to var eksponēt arī pa periodiem, atkarībā no iespējām un apstākļiem. Aicinām novada kultūras centrus un bibliotēkas, kā arī citus interesentus izmantot iespēju iepazīt daļu no Saldus vēstures, šoreiz vēl nebijušā rakursā. Paldies visiem, kas ar savu atsaucību un sapratni sekmēja izstādes tapšanu! Tās veidošanā izmantoti Saldus muzeja krājuma, Latvijas Valsts vēstures arhīva, Zemgales reģionālā arhīva Tukumā, Valsts policijas Saldus iecirkņa, Saldus novada pašvaldības policijas materiāli, bijušo Saldus rajona Iekšlietu daļas, policijas pārvaldes un iecirkņa darbinieku, pašreizējo Saldus novada pašvaldības policijas darbinieku atmiņu stāstījumi un fotomateriāli. Izstādes satura autors – J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Guntars Tenne, māksliniecisko noformējumu veidojusi muzeja māksliniece-noformētāja Guna Pobeda.
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Speciālistu vēstures jautājumos
Guntaru Tenni
guntars.tenne@saldus.lv tālr. 22339470
Miķelis Rozentāls
Ceļojošā izstāde piedāvā ieskatu Jaņa Rozentāla dēla – mākslinieka Miķeļa Rozentāla dzīvē un daiļradē.
5 planšetes ( 84 x 59 cm)
Rozentāla prēmijai 30
Piedāvājam ceļojošo izstādi, kas hronoloģiskā secībā atspoguļo J. Rozentāla prēmijas ieguvējus par nopelniem Saldus novada labā.
1991.gadā, godinot mākslinieku Jani Rozentālu 125.dzimšanas dienā, kopsaimniecība “Druva” iedibināja prēmiju 2000 rubļu apmērā, lai atbalstītu Saldus novada ļaudis un kolektīvus, kuri savu spēku, enerģiju un jaunradi, “acīm skatāmas mākslas” jomā, veltīja mūsu novada labā. Mainoties saimnieciskajai situācijai, jauniedibinātā prēmija 1995.gadā pārgāja Saldus rajona padomes pārziņā, bet pēc tam tradīciju turpināja Saldus novada dome. Trīsdesmit gadu laikā par prēmijas laureātiem kļuvuši vienpadsmit, novadam nozīmīgi, pretendenti, bet kopumā prēmijas saņemšanai izvirzīti 36 kandidāti.
2021.gada pavasarī dzīve ieviesa savas korekcijas un 18. martā, Jaņa Rozentāla jubilejas reizē, prēmija netika pasniegta. No sirds ceram, ka tā nepazudīs, mudinot saldeniekus un novada iedzīvotājus novērtēt mūsu mākslas, kultūrvides un tās vērtību, kā arī sabiedrībai tik nozīmīgo kultūras procesu virzītājus.
Koka finiera plāksnes 25 x 25 cm ar apdruku (14 gab.)
Prēmijas laureāti hronoloģiskā secībā (foto)
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti mākslas jautājumos
Ilzi Pluģi
ilze.pluge@saldus.lv tālr. 26044399
Ceļojošā izstāde “Māris Čaklais”
Dzejniekam un publicistam Mārim Čaklajam 2020.gada 16.jūnijā bija 80.dzimšanas diena. Bija gan tikai jubilejas atcere, jo dzejnieka kopš 2003.gada vairs mūsu vidū nav.
Māris Čaklais dzimis Saldū, bērnību un skolas gadus pavadījis Saldus apkārtnē – Jaunlutriņos, Pampāļos, Sātiņos, Lutriņos, un Kuldīgas novada Padurē. Beidzis Saldus vidusskolu. Šajās vietās arī smēlies iedvesmu literārai darbībai.
Izstādē var aplūkot dzejnieka bērnības dzīves vietas, skolas, tuviniekus un sastaptos cilvēkus, piedzīvotos notikumus, kā arī to atspoguļojumu dzejas rindās un atmiņu fragmentos.
Aicinām izstādes apmeklētājus sniegt muzejam vēl kādu atmiņu stāstu vai citu informāciju par dzejnieku, ja tādu ir viņu rīcībā.
10 planšetes ( 100 x 70 cm)
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldus Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā draudze un baznīca
Izstādē “Saldus Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā draudze un baznīca” apkopots plašs Latvijas Valsts vēstures arhīva, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Virsvaldes, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja un īpaši daudz – Saldus M. Lutera draudzes (agrāk Saldus 2. draudze) arhīva fotogrāfiju un dokumentu klāsts par draudzes veidošanos un baznīcas celtniecību. Saldus 2. evaņģēliski luteriskā draudze 1920 – jos gados ietilpa Saldus 1. draudzes sastāvā kā saldus lauku draudze. 1920 – to gadu beigās Saldus lauku draudze izstājās no Saldus 1. draudzes un sāka ziedojumu vākšanu jaunas baznīcas celtniecībai. Saldus 2. evaņģēliski luteriskās baznīcas atklāšana notika 1934. gada 20. maijā, pirmajos Vasaras svētkos. Izstāde stāsta par baznīcas celtniekiem, ziedotājiem, draudzes mācītājiem un draudzes darbību no draudzes dibināšanas laika līdz mūsu dienām.
8 planšetes (84 x 60 cm)
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldenieks pasaules tālēs – vēsturnieks, tautsaimnieks Edgars Dunsdorfs
Izstādē “Saldenieks pasaules tālēs – vēsturnieks, tautsaimnieks Edgars Dunsdorfs” izvietota plaša informācija par pasaulē pazīstamā un novērtētā vēsturnieka profesora Edgara Dunsdorfa dzīves un darba gaitām. Izstāde stāsta par E. Dunsdorfa uzsāktajām mācībām, dzimtajā Saldus pilsētā, kuras pārtrauca 1. pasaules karš, pirmajām darba vietām, pirmo iepazīšanos ar skautu kustību, kas izrādījās profesoram tik nozīmīga visa mūža garumā. Izstādes 3. planšete stāsta par E. Dunsdorfa studiju un darba gadiem Latvijā, pirmajiem panākumiem zinātniskajā darbā LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē un pirmajiem ārzemju ceļojumiem. Izstādes 4. planšete stāsta par E. Dunsdorfa zinātnisko darbību trimdā Vācijā 1944 – 1948. gadā, kas arī 2. pasaules kara gados vainagojās ar izdotiem pētniecības darbiem. Īpaša nozīme E. Dunsdorfa darbībai un neatlaidībai bija dibinot Baltijas universitāti Hamburgā Baltijas valstu jauniešiem. Par Dunsdorfu ģimenes izceļošana uz Austrālijas savienotajām valstīm informācija iegūstama izstādes 5. planšetē; te atspoguļota profesora darbība Melburnas universitātē, kur trešo reizi mūžā ar panākumiem E. Dunsdorfs atsācis zinātnieka karjeru. Profesora mītnes zeme izrādījās atsaucīga un atbalstīja pētījumus par Latvijas vēsturi un tautsaimniecību. Austrālijā izdotas ļoti apjomīgas E. Dunsdorfa monogrāfijas Latvijas vēsturē un daudzi zinātniski raksti. 6. izstādes planšete vēsta par profesora līdzdalību dažādās Austrālijas latviešu biedrībās. 7. planšete ir stāsts par Edgaru un Liliju Dunsdorfiem, kuri kopā pavadīja 71 mūža gadu – jaunību Latvijā un darba un mūža gadus trimdā Austrālijā.
7 planšetes (84 x 60 cm)
Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldenieki uz Latvijas un pasaules skatuvēm Izstādē “Saldenieki uz Latvijas un pasaules skatuvēm” iespējams iepazīties ar informāciju par Saldus un Brocēnu novadu ļaudīm, kuri savu profesionālo darbību saistījuši ar lielākajiem Latvijas teātriem dažādos laikos. Mūsu novadnieki bijuši aktieri, dramaturgi, režisori, teātru vadītāji, teātru dibinātāji, solisti, dramatisko tekstu tulkotāji, pedagogi. Viens no viņiem, Aleksandrs Freimanis, bija ne tikai aktieris, bet piedalījies arī latviešu nacionālā teātra, tolaik Rīgas latviešu teātra, dibināšanā un veidošanā. Saldus novadnieki aktieri tulkojuši arī pirmos dramaturģiskos darbus latviešu valodā un izdevuši tos dramaturģiskajām kopām pieejamos iespieddarbos. Lielezeres pagastā dzimusī aktrise un režisore Olga Bormane sarakstījusi grāmatu “Skatuves runas pamati”, kas ilgu laiku lietota kā rokasgrāmata, apgūstot aizraujošo aktiera profesiju. Saldenieki bijuši aktieri pirmajās latviešu mākslas filmās, arī tagad dalība filmās tiek turpināta. Daudzveidīga bijusi saldenieku pieredze, spēlējot teātra izrādēs uz trimdas skatuvēm Otrā pasaules kara gados un pēc kara visā pasaulē – Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā, Austrālijā, ASV un citur. Bieži vien teātra spēlēšana palīdzēja saglabāt latvietību, atmiņas par dzimteni, palīdzēja pārdzīvot svešatni un iejusties jaunajos apstākļos. Šodien saldenieki uz visu vadošo Latvijas teātru skatuvēm ir gan pazīstami aktieri, gan režisori – Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Dailes teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī un Valmieras teātrī. 17 baneri (140x70cm) Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un Latvijas Neatkarības kara notikumi Saldus novadā Izstādē “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un Latvijas Neatkarības kara notikumi Saldus novadā” skatāma informācija par Saldus novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri par kauju nopelniem Latvijas Neatkarības kara laikā (1918 – 1920) apbalvoti ar Latvijas valsts augstāko karavīru apbalvojumu – Lāčplēša Kara ordeni. Izstāde stāsta par kaujas norisēm Saldus novada teritorijā, pilsētas atbrīvošanu no lieliniekiem 1919. gada martā un Bermonta karaspēka 1919. gada novembrī. Vienkopus skatāma informācija par Latvijas nacionālā karaspēka veidošanos, pirmajām karaspēka vienībām un to vadoņiem, Saldus novada teritorijā esošām un bijušām piemiņas un apbedījuma vietām, kas saistītas ar Latvijas Neatkarības kara notikumiem. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Barikādes 1991. gada barikāžu laiks pašos pamatos mainīja Latvijas valsts turpmāko attīstību un virzību, tās uzskatāmas par nacionālās atmodas kulmināciju un jaunas, demokrātiskas Latvijas veidošanās simbolu. 1991. gada 13.- 27. janvāra notikumos aktīvi iesaistījās arī Saldus un Brocēnu novadu ļaudis. Izstāde stāsta par saldenieku un brocēnieku līdzdalību barikādēs no to pastāvēšanas pirmās līdz pēdējai dienai – gan izbraukšanu uz barikādēm, gan notikumus barikādēs Rīgā. Izstādē izmantotas Edija Boša, Jura Lasmaņa, Jāņa Dobeļa un J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma fotogrāfijas. Izstādi veido 10 planšetes (121 x 49 cm)
Izstāde “Otrais pasaules karš” izvietota uz 9 planšetēm (70,5 x 100 cm) Ceļojošā izstādē “Otrais pasaules karš Kurzemē” apkopota informācija par notikumiem Kurzemē un Saldus novadā Otrā pasaules kara laikā – no 1940. gada padomju okupācijas līdz vācu armijas kapitulācijai 1945. gada maijā. Sīkāk atainots padomju karaspēka iebrukums Latvijā un robežsargu posteņu iznīcināšana, sešas Kurzemes lielkaujas septiņu mēnešu ilgajā vācu armiju grupējuma “Kurland” ielenkuma pastāvēšanas laikā, vācu okupācijas laiks, vācu armiju kapitulācija un padomju varas atjaunošana tūlīt pēc kara. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldus ev. lut. draudzes mācītājs Romans Auseklis Vanags 7 planšetes (100x50cm) Izstāde “Saldus ev. lut. draudzes mācītājs Romans Auseklis Vanags” veltīta R. Vanaga 115 dzimšanas dienai (dz. 1902. g. 16.01. – m. 1969. 22. 10.). Mācītājs R. Vanags Saldus novada draudzēs kalpojis divdesmit gadu, iesākot darbu 1928. gadā Gaiķu – Remtes draudzē. 1931. gadā aicināts kalpot Saldus draudzē, ko vienmēr uzskatījis tikpat kā par savu vienīgo darba vietu. Saldenieku atmiņās mācītāja R. Vanaga laiks saistās ne tikai ar dzīvu darbošanos draudzē un piedalīšanos visos pilsētniekiem nozīmīgos notikumos, bet arī plašiem dievnama remonta darbiem. Saldū aizsākās R. Vanaga literārā darbība, gan tulkojot, gan rediģējot un sacerot dziesmu tekstus. Saldus spiestuvē ”Saldus burtnieks” drukātas divas R. Vanaga dzeju un lūgšanu grāmatiņas. Izstādē izvietoti J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma, LELB arhīva un privātpersonu dokumenti, fotogrāfijas un priekšmeti. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Arhitekts Ernests Pole 8 planšetes (70X100cm); Vertikālais formāts Ernests Pole dzimis 1872.gada 8.oktobrī Lutriņu pagasta „Birzniekos”, no 1904. līdz 1908.gadam studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, ko beidzis ar arhitekta grādu. Nepilnu sešu gadu laikā pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, daudzas ar arhitektūrvēsturisku nozīmi. Pazīstamākie no E. Poles projektētajiem namiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams, ēka Brīvības ielā 38 – neoklasicisma stila meistardarbs, bijusī Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka. Kontaktēties ar:
Ceļojošā izstāde dod ieskatu Ernesta Poles profesionālajā veikumā un sākuma būvniecības tendencēs Latvijā.
Muzeja speciālistu sagatavota ceļojošā izstāde par izcilu arhitektu, Saldus novadnieku Ernestu Poli – pieejama visiem interesentiem, kuri vēlas to eksponēt savās telpās!
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Pedagoģi
Sandru Leitholdi
sandra.leitholde@saldus.lv tālr. 29357343
Hercogs Jēkabs 6 planšetes, izmērs 70×70 cm (eksponējamas vertikāli). 4 – daļīga galda spēle “Laivā ar hercogu Jēkabu”+ 1 planšete ar Kurzemes hercogistes karti. Katra daļa 50×50 cm / eksponējama horizontāli /, 19 informatīvas kartītes / A4 / par hercoga Jēkaba dzīvi un darbību. Spēles noteikumi, metamais kauliņš, ejamie kauliņi. Ir iespēja variēt un izvēlēties sev piemērotāko veidu izstādes eksponēšanai. Jēkabs Ketlers (1610 – 1682 ) – Kurzemes un Zemgales hercogs, kurš valdīja 40 gadus – no 1642. līdz 1682. gadam. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales valdnieku. Ņemot par paraugu Holandes ekonomiskos panākumus, hercogs Jēkabs izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu, kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar Kurzemes kolonijām Āfrikā un Amerikā. Arī tagadējā Saldus novada teritorija savulaik ietilpa Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Saldus ir viens no pirmajiem hercoga Jēkaba īpašumiem. Šeit atradās Jelgavas – Klaipēdas pasta ceļa stacija. Saldus galvenokārt bija apkārtnes iedzīvotāju tirgus vieta. Pilsētas apkārtnē dzīvoja daudz dažādu nozaru amatnieku. Jēkaba laikā Saldus piedzīvoja uzplaukumu: Saldū un pilsētas apkārtnē hercogistes laikā darbojās dzelzs ceplis un lielgabalu lietuve, linu austuves, potaša vārītava pulvera ražošanai, ādu ģērētavas, kokzāģētava. Kontaktēties ar: Spēle
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Pedagoģi
Sandru Leitholdi
sandra.leitholde@saldus.lv tālr. 29357343
Uzņēmējdarbība Saldū 19.-21.gs. 10 roll up stendi Izstāde veltīta Saldus uzņēmējiem, kuru darbībai pateicoties, Saldus no miesta 19. gadsimta vidū veidojusies par plaukstošu pilsētu mūsdienās. Izstāde sniedz informāciju par tirgotājiem, amatniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un lielākajiem uzņēmumiem, neuzskaitot visus pilsētā strādājušos šo nozaru speciālistus. Īpaša vieta ierādīta Saldus tirgum, kurš uzskatāms par Frauenburgas (Saldus) miesta veidošanās sākumu un arvien saglabājis nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju, Kurzemes un tuvējās Lietuvas tirgotāju un pārdevēju vidū. Izstādē iespējams iepazīties ar informāciju par lielākajiem un ilggadīgākajiem Saldus uzņēmējiem, kuri arvien turpina darbību no 1990. gadu sākuma. Izcelta divu Saldum nozīmīgu uzņēmumu darbība, kuri šogad svin jubilejas – šūšanas uzņēmums 66 North Baltic atzīmē 90 gadu pastāvēšanas jubileju, bet ceļu būves uzņēmums SC grupa svin 25 gadu darbības jubileju. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
J.Rozentāls 6 planšetes (71×142 cm) Izstāde piedāvā iepazīties ar Jaņa Rozentāla svarīgākjiem dzīves notikumiem un dod ieskatu mākslinieka daiļradē. Kontaktēties ar:
Jaņa Rozentāla daiļrade iezīmējusi vienu no latviešu tēlotājas mākslas augstākajām virsotnēm 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Mākslinieks savas dzīves laikā veicis izcilu darbu, ienesot latviešu glezniecībā jaunas vērtības. Kopā ar saviem laikabiedriem V. Purvīti, J.Valteru u.c., viņš tuvināja latviešu mākslas līmeni citu tautu mākslas līmenim. J.Rozentāls atstājis lielu un bagātīgu mantojumu visdažādākajās mākslas jomās – glezniecībā, grafikā, monumentāli dekoratīvajā mākslā un mākslas kritikā.
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Pedagoģi
Sandru Leitholdi
sandra.leitholde@saldus.lv tālr. 29357343
Medicīna un farmācija Saldus novadā 6 baneri (250x60cm) Izstāde stāsta par medicīniskās aprūpes un medikamentu tirdzniecības pirmsākumiem un attīstību Saldus pilsētā un Saldus novada pagastos. Apkopoto informāciju ilustratīvi papildina fotogrāfijas no Saldus muzeja krājuma. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Muzeja naudas lāde 8 planšetes (73×120 cm) un 4 baneri (250×60 cm) Ceļojošā izstādē apkopota naudas vēsture, kas aptver laika posmu sākot ar naturālo maiņu līdz Latvijas Republikas nacionālajai valūtai – latam. Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir nozīmīga vieta, ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrvēsturē un politikā. Tā uzskatāmi atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikusi mūsu zemes ilgstošā saistība ar citu tautu politisko un ekonomisko virskundzību. Planšetēs eksponētas Saldus muzeja krājumā esošās numismātikas kolekcija – papīra naudas zīmju kopijas. Baneros – apkopota naudas vēsture. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Ko stāsta senlietas 8 planšetes (102×72 cm) un priekšmeti. Pateicoties vācu izcelsmes mācītāja Augusta Bīlenšteina darbam Latviešu koka iedzīves priekšmeti, līdz mūsu dienām nonākušas daudzas unikālas liecības par latviešiem 19. gadsimtā. Izstādē Ko stāsta senlietas skatāmi etnogrāfijas priekšmeti no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma, kuri tuvāk raksturo latviešu mājokli un lauku darbus. Izstādē redzami apgaismes priekšmeti, rotaļlietas un dažādi mājturības piederumi, kurus lietojuši Saldus novada iedzīvotāji 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma posmā. Priekšmetu apraksti veidoti pēc A. Bīlenšteina pētījuma, akcentējot veidu kā lietas nonākušas Saldus muzeja krājumā. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Galveno krājuma glabātāju
Kristīni Dobrovoļsku
kristine.dobrovalska@saldus.lv tālr. 28335403
Svešumā 9 planšetes (102 x 72cm) Izstāde Svešumā veltīta Saldus novada iedzīvotājiem, kuru ģimenes skārusi lielākā Latvijas traģēdija 20. gadsimtā – 1949. gada 25. marta deportācijas. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti ap 1400 Saldus novada iedzīvotāji. Izstādē skatāmas fotogrāfijas no trīs galvenajām saldenieku nometināšanas vietām – Omskas, Tomskas un Amūras apgabaliem, izsūtīto skaitu no pagastiem, dokumenti, kurus no Sibīrijas nometinājuma un apcietinājuma vietām saglabājuši Saldus novada dažādu pagastu iedzīvotāji. Izstādes planšetes vēsta par izsūtīšanas iemesliem, vietām, kur notika vilcienu sastāvu formēšana Saldus novadā, mācību, darba un dzīves apstākļiem Sibīrijā, kā arī Politiski represēto apvienības Saldus nodaļas Likteņi nodibināšanu 1980. gadu beigās. Kontaktēties ar:
J.Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldus Sadraudzīgās biedrības ēkas vēsture 9 planšetes (102×72 cm) Izstāde Saldus Sadraudzīgās biedrības nama 120 gadi, veltīti ēkas pastāvēšanas 120 gadu jubilejai, akcentējot trīs nozīmīgākos posmus tā vēsturē. 1894. gada 16. janvārī Saldus Sadraudzīgās biedrības nams, būvēts par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem, tika iesvētīts. Uz 125 gadiem atskatās arī pirmā latviešu kultūras un izglītības biedrība pilsētā – Saldus Sadraudzīgā biedrība, dibināta 1888. gada 1. novembrī. Izstāde sniedz ieskatu Saldus Sadraudzīgās biedrības vēsturē un kultūras dzīves norisēs līdz 1940. gadam. Pēc Otrā pasaules kara biedrības telpās tika izvietots Saldus Kultūras nams. Padomju periodā plaši pazīstami kļuva Saldus Tautas kolektīvi, īpaši Saldus Tautas teātris režisora Jāņa Kļavas vadībā. Jauns posms biedrības nama dzīvē sācies ar 1963. gadu, kad te tika pārcelts Saldus Pionieru nams. Daudzveidība un aizrautība raksturo Saldus Bērnu un jaunatnes centra darbinieku un audzēkņu darbu arī šodien. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Novada luterāņu Dievnami 51 ielaminēta lapa (42,5 x 30 cm ) Izstāde „Novada luterāņu Dievnami” vēsta par baznīcas lomu novada ļaužu ikdienā vairāku gadsimtu garumā, tās klātesamību visos sadzīves un pat politiski nozīmīgos notikumos. Jebkura cilvēka dzīve ritēja ap baznīcu, tā veidoja pasaules uztveri un domāšanas veidu un otrādi – baznīcas tēls atspoguļo cilvēku garīgo vērtību izaugsmi, dzīves prasību izmaiņas, iepriekšējo paaudžu pieredzi un izjūtas. Katra luterāņu baznīca, tās patroni, cēlāji un apmeklētāji izveidojuši savai baznīcai atbilstošu apkārtni un garīgo dzīvi. Izstāde stāsta par novada luterāņu baznīcu būvniecības laiku 16. – 17. gadsimtā, attīstību un atdzimšanu mūsu dienās. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Teologam Robertam Akmentiņam – 100 5 planšetes (102 x 73 cm ) Roberts Akmentiņš, dzimis 1910. gada 27. janvārī Grundzāles pagastā, saldeniekiem palicis labā atmiņā pēc šeit nostrādātajiem darba gadiem mācītāja amatā. Pēc Otrā pasaules kara 1952. Akmentiņš apmeties uz dzīvi Kuldīgas apkaimē, kur sācis strādāt par vikārmācītāju, viņa aprūpē bijušas arī Blīdenes, Stūru, Zvārdes un Kursīšu draudzes – visas karā pilnīgi zaudējušas savas baznīcas. Vēlāk sekojis mācītāja darbs Remtes, Gaiķu, Grīvaišu, Rubas, Lutriņu un Saldus pirmajā draudzē. Saldus draudzē R. Akmentiņš nostrādājis 30 gadus, no 1952. līdz 1982. gadam, kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. No 1980. gada R. Akmentiņš bijis Teoloģijas semināra rektors. 1990. gada jūnijā, pārveidojot Teoloģijas semināru, atjaunota 1940. gada augustā slēgtā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte. R. Akmentiņš apstiprināts par fakultātes dekānu un sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju. Šos pienākumus Roberts Akmentiņš pildījis līdz savas dzīves beigām 1994. gada maijā. Izstāde stāsta par mācītāja Roberta Akmentiņa darbību mācītāja amatā Saldus pusē un atjaunotajā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldus Sv. Jāņa baznīca 3 planšetes (73 x 102 cm ) Saldus vecākā celtne un pirmā mūra baznīca Saldū, celta 1614.-1615. gadā par hercoga Vilhelma līdzekļiem. 19.gs. beigās baznīca pārbūvēta pēc Vilhelma Neimaņa projekta. Baznīcā atrodas unikāli mākslas pieminekļi – Liepājas meistara K. A. Hermaņa būvētās ērģeles, manierisma stila kancele, 19. gs. 2. pusē būvētais altāris ar meistara J. Dēringa altārgleznu u.c. Izstāde stāsta par lielākajiem pārbūves darbiem baznīcas vēsturē, kopš kuru veikšanas apritējuši 110 gadi. Atzīmējot Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas jubileju, draudze var atskatīties uz ne mazāk fundamentāli ieguldītu darbu baznīcas atjaunošanā, restaurācijā un apkārtnes labiekārtošanā pēdējo gadu laikā. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Saldus Lielā iela 12 planšetes ( 102 x 73 cm) Lielā iela – liela iela Saldus pilsētā, kas nu jau pāris gadu simtus nemainīgi nesusi kultūras un izglītības zelta vērtības savam laikam un nākotnei. Kontaktēties ar:
Pilsētas galvenā iela savulaik saukta gan par Sesiles ceļu, Upesmuižas ielu, jo vedusi uz Upesmuižas dzirnavām pilsētas pievārtē, gan padomju gados par Ļeņina ielu, līdz beidzot tikusi pārdēvēta par Lielo ielu. Te vienmēr atradušās svarīgas miesta, vēlāk pilsētas pārvaldes iestādes, skolas, biedrību nami, miertiesa, aptiekas, laikraksta redakcija, katoļu draudzes lūgšanu nams un pilsētas kultūras nams.
Izstāde stāsta par aizmirstām un šodien maz zināmām lietām. Viens no pirmajiem ebreju namiem pilsētas centrā vēl arvien ir saglabājies, taču par ebreju skolā pastāvējušo kārtību varam spriest vien pēc izstādē redzamajiem fotoattēliem. Tikai fotogrāfijas liecina par vācu skolu, kas nopostīta Kurzemes kauju laikā, aiznesot līdzi skolas nosaukumu – Vācu biedrības skola Kurzemes vāciešiem. Nav saglabājusies arī Lotes Paegles sieviešu proģimnāzija, kas būdama viena no pirmajām mācību iestādēm ar 5 klasīgu mācību programmu, stipri mainīja un paaugstināja izglītības līmeni vietējā vidē.
Šodien Lielajā ielā atrodas skolas, kurās arvien notiek mācības: Saldus pilsētas skola, pārdzīvojusi kara gadus un sagaidījusi savu simtgadi, 1990. gadu sākumā būvētā Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skola kā vienīgā tāda veida skola visā Latvijā un Saldus mūzikas skola.
Lielās ielas sirds vienmēr bijusi Sadraudzīgā biedrība, kas rosināja un veidoja kultūras dzīvi Saldū un apkārtnē, uzsverot šī darba nozīmīgumu ne tikai 19. gadsimta beigās Kristapa Stepermaņa vadībā, bet arī vēlākā laikā kā Saldus kultūras nams un Saldus bērnu un jaunatnes centrs.
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Latvijas Tautas frontes Saldus nodaļas darbība 23 planšetes (73 x 102 cm) Izstāde Latvijas Tautas Frontes Saldus nodaļas darbība veltīta Latvijas Tautas Frontes gadadienai. Izstādē apkopoti materiāli par laika periodu no 1988. gada vidus, kad dibināta TF Saldus rajona nodaļa, līdz 1994. gadam, kad tā beigusi pastāvēt. Liela vērība veltīta Saldus nodaļas grupu darbībai tagadējo Saldus novada pagastu teritorijās, apkopojot gan atmiņu pierakstus, saglabājušos lietiskos materiālus un apzinot grupu līdzdalību Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesos. Dokumenti un fotogrāfijas liecina par sabiedriskās domas pārmaiņām Saldus rajonā un pilsētā, iedzīvotāju līdzdalību valstiski svarīgu notikumu norisē. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
http://tautasfronte.saldus.lv/
Kurzemnieks, karavīrs – Jukums Vācietis 10 planšetes (102 x 73 cm) Izstādes Kurzemnieks, karavīrs – Jukums Vācietis planšetes attēlo vēlākā pulkveža dzimto pusi Jaunlutriņus, mācību gadus, dienesta gaitas Latvijā un Krievijā. Kontaktēties ar:
Saldus novadnieks, jaunlutriņnieks, Jukums Vācietis, sasniedzis augstāko dienesta pakāpi Krievijas impērijas armijā, piedalījies izšķirošās kaujās Pirmā pasaules kara frontēs Austrumprūsijā, Latvijā, vēlāk Krievijas teritorijā. 1915. gadā organizējis un komandējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Pēc Latvijas okupācijas devies uz Krieviju, bijis Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks, pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā,. Gājis bojā represijās 1938. gadā.
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti vēstures jautājumos
Ilzi Harunu
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
Priekšauts 10 vides objekti Priekšautu formā uz koksnes pamata, kurus darinājuši Saldus mākslinieki. Eksponējami gan telpās, gan arī ārpus tām. Var būt kā interesants telpu noformējums kādā no jūsu veidotiem pasākumiem. Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecāko speciālisti mākslas jautājumos
Ilzi Pluģi
ilze.pluge@saldus.lv tālr. 26044399
