2023.gads Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam bijis bagāts ar jaunieguviem. Pateicoties mākslinieces dāsnajam dāvinājumam, izveidota Artas Dumpes kolekcija, kurā apkopoti vairāk kā 100 Saldus novadam nozīmīgi dokumenti, fotogrāfijas, mākslas priekšmeti, mākslinieces personīgās lietas.

Īpašu dāvinājumu saņēmām no Jaņa Rozentāla mazdēla Jāņa Viļumsona mazmeitas Lilitas Viļumsones – Ziemeles. Pēc restaurācijas, Rozentālu ģimenē lietotais sekretērs iekļausies mūsu “Sapņu torņa”ekspozīcijā.

Iepirktas gleznas no kādreizējā Jaņa Rozentāla Tautas tēlotājas mākslas studijas vadītāja Viktora Mankusa ģimenes. Krājums papildināts arī ar ilggadējā studijas dalībnieka Valda Gūtmaņa darbiem. Tie veidoti īpašā, tikai viņam raksturīgā, tehnikā ar tušu un akvareli. Gada noslēgumā, kā smaržīga vasaras diena, muzeja krājumā tika ierakstīti Guntas Krauleres krāsainie akvareļi. Gunta Kraulere bijusi Saldus Mākslas skolas pedagoģe, vadījusi J. Rozentāla Saldus mākslinieku grupu no 2014. – 2018.gadam, nu turpina savu radošo darbību Valdemārpilī, rakstot dzeju un iemūžinot skaistos mirkļus savos gleznojumos.

19.aprīlī J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājums tika papildināts ar četriem mūsu novadnieka, mākslinieka – dizainera Egila Medņa  darbiem. Divus no tiem finansēja VKF, divus muzejs iegādājās par saviem budžeta līdzekļiem.

Oāze_Augs No_2, Ūdens nešanai vai ūdens vārīšanai domātie priekšmeti transformēti mākslas objektu kompozīcijās. Gaismas objektu grupa “ready made” stilistikā. Izmantoti rūpnīcas ‘Darba Spars” ražotie produkti ar īstu padomju dizainu, kas ražoti gadu desmitu garumā. Darbs datēts ar 1995.gadu.

Vērotājs No_8, Darbs veidots kā maģisks objekts, maģiski portāli, kas savieno mūsu pasauli ar citām dimensijām un ielaiž mūsu dimensijā citu dimensiju novērotājus. 2000.gads.

Dodekaedrs, Ideja atrodama sakrālajā ģeometrijā, dodekaedrs ir viens no Platona ideālo formu ķermeņiem, simbolizē ēteru, 5. stihiju. Dodekaedrs darināts grupas izstādei “Enigma” Lietišķās mākslas muzejā, 2006.gads.

Skulptūra – kokgriezums. Erectus Rex, Divgalvaina čūska ar galvām abos galos ir mistisks un slepens alķīmiķu simbols, izliekta kā augšupvērsts mēness sirpis. Mūsu kultūrā čūska simbolizē dzīvības spēku, auglību, svētumu, sievieti/ māti un gudrību. 2021.gads.

 

JaunieguvumiKārļa Neiļa glezna ‘Ainava ar ornamentiem” 1980.g. Audekls/eļļa 89 x 114 cm

Kārlis Neilis (1906.19.XII Kuldīgas apr. Lutriņu pag. – 1991.14.VII Zalcburgā, Austrijā) Viņš bija vienīgais no 20. gadsimta 30. gados akadēmiju beigušajiem figurālistiem, ko V. Purvītis aicināja piedalīties Kultūras Fonda rīkotajās valsts reprezentācijas izstādēs ārzemēs ( Londona, Parīze, Vīne, Prāga un Varšava). Pēc akadēmijas beigšanas dzīvojis un strādājis Tukumā, bijis zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs Tukuma vidusskolā un komercskolā. Tajā laikā aktīvi piedalījies mākslas dzīves organizēšanā, un piedalījies arī pie Tukuma mākslas muzeja dibināšanas. Glezniecībā viņu saista eksperimenti un jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi, galvenais interešu loks ir vibrējošās, it kā izzūdošās gaismēnas, brīva ritma dinamika un dažādu faktūru iespējas. Šajā laikā žanriski mākslinieks pievērsies portretu, kluso dabu, figurālo kompozīciju un Tukuma ainavu atveidojumam. 1944. gadā mākslinieks emigrē uz Austriju, Zalcburgu. Daudz ceļojis pa Rietumeiropas un Vidusjūras valstīm, pētījot šo zemju arheoloģiju un seno mākslu. Šajā laikā viņš izkopj savdabīgu kolorītu un brīvu formu plaknē, atmetot telpas dziļumu un priekšmetu materialitāti. Kompozīcijas tiek veidotas no fragmentiem, dažkārt kā piktogrammas. Gleznās jūtama kāda stilistiski senāka slāņa klātbūtne, atbalss no dažādiem laikmetiem un kultūrām, kad figūras un citas kompozīcijas detaļas ir tiktāl dematerializētas, ka ieguvušas ornamenta raksturu. Kompozīcijas ir novestas līdz abstrahētam ornamentālam vispārinājumam. Kārlis Neilis ir uzrakstījis autobiogrāfiju ”Tie trakie gleznotāju gadi”, kas sniedz ieskatu par mākslinieka un viņa laikabiedru pirmskara studiju laikiem Mākslas akadēmijā un pēc tam.

Šīs vasaras nogalē, Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājums papildināts ar mūsu novadnieces, brīnišķīgās gobelēnu meistares, Baibas Rīteres darbiem.

Māksliniece atgādina, ka šķietami pelēkie toņi tomēr ir bezgala daudzveidīgi, tāpat kā straujā ikdiena. Mums jāprot redzēt, sajust, neizkrist no straujā tempa. “Ledus iešana III, IV ”

89cm*45cm*3cm, jaukta aušanas tehnika (vilna, lins, kokvilna, sintētika, metāla rāmis)

Savukārt darbs “Akmens stāsts” sevī glabā sena bruģa struktūru un krāsas. Mūžības priekšā vieta un laiks zaudē nozīmi, bet dzintaram līdzīgās nokrāsas sasaistās ar dzimto vietu – Latviju.

108cm*102cm*2cm gobelēns, austs (vilna, pusvilna, lins, metāls )

Baiba Rītere dzimusi 1959.gadā Saldus pagastā, Saldus novadā. Pēc izglītības
Vācu valodas un literatūras filologs. No 1998.gada Latvijas Tekstilmākslas Asociācijas biedre.
Dalība izstādēs : Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Dānijā, Norvēģijā, Spānijā, Francijā, Rumānijā, Polijā, Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs.

 

Jaunieguvumi – J. Lekuža gleznas

Jūlijs Lekuzis (1938-2019) – ezernieks, savas dzimtās vietas un valsts patriots. Gleznotājs un aizrautīgs tautas deju dejotājs. Pievērsies dabas skaistuma attēlošanai, no 1984.gada organizējis vairākas personālizstādes, tostarp arī Saldū.

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs kā dāvinājumu saņēmis vairākas J. Lekuža gleznas, kuras muzeja krājumā tiks glabātas kā apliecinājums mūsu novadnieka talantam un laikmeta liecība nākamajām paaudzēm.

 

Saktas

Vēsturiskā priekšmeta kopija. Prototips ir Skrundas un Saldus novada etnogrāfiskā tērpa krūšu rotas, kuras lietotas krekla apkakles saspraušanai.

Izgatavotājs- rotkalis Andris Grebis.
1. Riņķa sakta- sudrabs, kalta.
Apaļa, bez rotājumiem, ar gludu, šauru, nedaudz ieliektu loku.
2. Riņķa sakta- sudrabs, kalta.
Apaļa, nedaudz koniska, rotāta ar gravēšanas tehnikā veidotu dubultu, punktveida jumtiņu rakstu; katra jumtiņa centrā viena gravēta līnija.
3. Sirdsveida sakta- sudrabs, kalta.
Neliela, iegarena, ar sirdsveida izgriezumu vidū. Augšmalas forma atgādina kroņa veidojumu. Rotāta ar caurlauztiem aplīšiem un dubultu florālu ornamentu gravēšanas tehnikā. Saktas apakšējā malā trīs ovāli izvirzījumi ar caurlauzumiem piekaru piestiprināšanai. Piekari- zvanveida, rotāti/ vienā pusē/ ar dubultu florālu ornamentu gravēšanas tehnikā.
4. Kniepķens- sudrabs, stikls, kalta.
Divas metāla puslodes savstarpēji savienotas ar kustīgu metāla āķi. Katra metāla puslode rotāta ar sarkanu, slīpētu stikla zīli, kas nostiprināta ziedveida formas ietvarā. Puslodei pa perimetru/ platākajā vietā/ tievu, savērptu stieplīšu ornaments.
5. Kniepķens ar piekariem- sudrabs, kalts.
Divas metāla puslodes savstarpēji savienotas ar metāla stiepli. Puslodes rotātas ar gravētu, dubultu, punktveida jumtiņu rakstu virzienā uz centru un liektu līniju rakstu malās. Katras puslodes centrā un sānos horizontālajā virzienā metāla gredzeni 0,4cm diametrā, kuros iestiprināti zvanveida piekari. Piekari rotāti ar dubultu, punktveida florālu ornamentu gravējuma tehnikā. Lietošanas ērtībai pielāgots aizdares mehānisms.
6. Kniepķens ar piekariem un stikla zīlēm- sudrabs, stikls, kalts.
Divas metāla puslodes savstarpēji savienotas ar kustīgu metāla āķi. Puslodes rotātas ar gravētu, līnijveida, augošu rakstu centrā un dubultu, punktveida, liektu līniju malās. Puslodei pa perimetru/ platākajā vietā/ tievu,savērptu stieplīšu ornaments.

 

Saldus novada dzimtsarakstu nodaļa muzejam dāvinājusi priekšmetus un iespieddarbus

1. Ielūgums piemiņas veltes – sudraba karotītes saņemšanai jaundzimušajam.
2. Grāmata “Mūsu Bērns” skaistā, biezā sējumā, kurā apkopota noderīga informācija par bērniem, dažādām bērnu precēm un pakalpojumiem.
3. Sudraba karotīte ar novada simboliku.
4. Apsveikuma kartīte – Saldus novada pašvaldības novēlējums jaundzimušajam.
5. Metāla pildspalva kastītē ar gravējumu.

 

 

Jaunieguvumi – Ojārs Ulmanis

Pēc izstādes “Profils” beigām, muzeja krājumā nonākušas Ojāra Ulmaņa privātās lietas – apbalvojumi, dokumenti, fotogrāfijas, kuras dāvinājis Ojāra brālis, Guntis Ulmanis. Saldeniekiem Ojārs Ulmanis zināms kā ilggadējs izglītības pārvaldes vadītājs, naturalizācijas pārvaldes vadītājs, skolotājs, treneris, dzejnieks un gleznotājs. 2017.gadā saņēmis Saldus goda pilsoņa nosaukumu.

 

Oktobra jaunieguvumi

J. Rozentāla Saldus vēstures muzeja krājumā nodoti 1920 – 1930. gados lietoti amatnieku darba rīki un Pampāļu pagastā dzīvojušā, bet kara beigās uz Vāciju, Angliju, vēlāk Kanādu izceļojušā fotogrāfa Rūdolfa Hofmarka fotoaparāts. Muzeja krājumu papildinājuši arī priekšmeti, kas Otrā pasaules kara laikā lietoti vācu armijā, padomju varas gados Latvijas pasta nodaļās lietots zīmogs, kā arī pastmarku albums.

 

Augusta jaunieguvumi

Māra Tretjakova Saldus muzejam dāvinājusi priekšmetus, kas lietoti pirmskara laikā un padomju gados. Muzeja krājums papildināts ar 1970 – 80. gados Latvijas PSR un PSRS ražotām rotaļlietām, apģērbiem, rotaslietām, smaržām, kā arī priekšmetiem, kas darināti pirmajos kooperatīvos pēc PSRS sabrukšanas un pirmskara laikā Lutriņu pagastā šūtām kleitām.

 

Maija jaunieguvumi

Saldus muzeja krājumā uzņemtas fotogrāfijas par Saldus novada ļaužu izsūtīšanu uz Sibīriju, Kirovas apgabala Vjatlagu un Krasnojarskas apgabalu 1949. gada 25. martā, un dzīvi izsūtījumā. Krājumā nodotas fotogrāfijas, kas liecina par bēru gājienu Saldū pēckara gados.

 

Februāra jaunieguvumi

Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājumā nodoti sadzīves priekšmeti un medicīnas piederumi, kuri lietoti saldenieku ģimenēs padomju varas periodā, 1960-80. gados. Dāvinājumā iekļauti priekšmeti, kuri atspoguļo Latvijas Sarkanā Krusta Saldus nodaļas darbību padomju gados, kādreizējās Saldus tipogrāfijas, tolaik tā atradusies Ļeņina (tagad Lielā iela) ielā 5, produkcija, arī karadienestā dienējušo karavīru darinājumus no dienesta brīvajā laikā. Padomju laika priekšmetus muzejam dāvinājuši Kārlis un Zaiga Sergejevi.

No gāzbetona gatavota forma motosporta aizsargķiveres izgatavošanai.

Formu veidojis motosportists Māris Cederštrems 1970.–to gadu beigās, kad motosportistiem nebija iespējams iegādāties ķiveres, jo veikalos tās netika tirgotas. Vispirms ķiveres formai uzklāja pēc piegrieztnes izgrieztu stikla šķiedras audumu, kas bija iegūts Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā. Piegriezto audumu uzklāja uz gāzbetona formas un  pārklāja ar epoksīdu līmi (epo līmi), atstāja nožūt. Pēc tam klāja nākamo auduma, tad līmes kārtu, ļāva sacietēt, pēc tam formu slīpēja līdz tā ieguva motosporta ķiveres veidu. Ķiveri izklāja ar audumu, piestiprināja ādas siksnas, zoda aizsargu, ķiveres nagu – “širmīti”. M. Cederštrems pasūtīja čehu žurnālu “Motor”, no kura ieguva daudz informācijas par motosportu un aprīkojumu. Līkajā mežā bija ierīkojis nelielu motosporta trasi, kur brīvajā laikā trenējās motosportā. Līdzīgas ķiveres kā M. Cederštrems, vieglas un ērtas, gatavoja arī Osis Jūrmalā. Aizsargķiveres izgatavošanas formas priekšpusē, apakšējā daļā iegrebts uzraksts “MĀRIS”. Priekšmets no Saldus motobraucēju 1970-80. gadu ekipējuma. Tolaik Saldū un apkārtnē darbojās ap 15 motoklubu.
Padomju gados motosportistiem nebija arī sporta apavu – brauca ar kirzas zābakiem vai ziemā ar velteņiem. Igaunis Leoks no ādas šuva apavus “motobotas” – tās bija īpaši ekskluzīvas, bija ļoti dārgas, visiem nepietika – tādas bija tikai motoklubu vadītājiem un pazīstamiem sportistiem – Aldim Kalniņam, Jānim Serģim.

Grāmatas un žilešu asināmais no Jāņa Jāņa d. Ravas.

Saldus muzeja krājumā pieņemti priekšmeti no Jāņa Jāņa d. Ravas (dz. 1895. g. 25. aprīlī Saldus pag. “Kūmu” mājās (vēlāk Sātiņu pag., tagad Novadnieku pag., dzīvojis Saldū Brīvības ielā 28) arhīva, kurus savas dzīves laikā lietojis Jānis Rava un viņa dzimtai piederīgie. Priekšmetus Saldus muzejam dāvinājusi Brigita Rava, Jāņa Ravas vedekla, dēla Ilmāra sieva.

 

Motobraucēja, saldenieka, Latvijas valsts izlases dalībnieka Aigara Bobkova sacensību krekls.

Kreklu Saldus muzejam dāvinājis Aigara tēvs un treneris Vitālijs Bobkovs. Aigars Bobkovs pārstāvēja Latvijas valsts izlasi motokrosā piecas reizes – sacensībās Spānijā, Anglijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā. Aigars piedalījies Pasaules čempionāta sacensībās, prestižajās “Nācijas kausa” sacensībās. Izcīnījis 3. vietu sacensībās motokrosā Mx3 klasē 2005. gada 3-7. maijā Pasaules čempionātā Markelo, Nīderlandē, ieguvis 1. vietu Eiropas čempionātā Polijā, Novogardā 2001. gadā, 3. vietu Mx3 klasē Pasaules čempionātā Itālijā 2005. gada 23-24. aprīlī, 3. vietu 1. braucienā Pasaules čempionātā motokrosā Mx3 klasē Ķegumā 2005. gada 22. maijā, ieguvis Eiropas Motociklu savienības kausu par 2. vietu kopvērtējumā 2001. gadā.
Aigars Bobkovs pasaules čempionāta MX1 jeb elites klasē kopvērtējumā ieņēma 30. vietu. Viņa augstākais sasniegums bija 13. vieta Vācijas «Grand Prix» izcīņā. 2005. gadā Aigars bija ceturtais pasaules čempionāta kopvērtējumā MX3 klasē, un viņš kļuva par pirmo Latvijas motokrosa braucēju, kurš pasaules čempionāta posmā iekļuva trijniekā gan atsevišķā braucienā, gan divu braucienu summā.

 

Brocēnu CŠK Moto kluba dalībnieka un Latvijas Skijoringa federācijas biedra Jāņa Zolmaņa ekipējums.

1. Slēpes, skijoringa – 138.5×7.5cm, koks. Skijoringa slēpes, virspuse sarkanā krāsā, Fischer firmas ražojums ar stiprinājumiem
2. Zābaki, motokrosa – 37x12x35cm, zili ar baltu. Trīs stiprinājumi, šņorējami, purngalā dzelzs aizsargs.
3. Bikses, motokrosa – 116x50cm, brūna, melna. Brezenta auduma ar silto iekšpusi, staru iekšpuse melna āda iešuve, priekšpusē divas kabatas. Aizdare sānā ar divām pogām.
4. Bikses, motokrosa – 91x58cm, ādas, melnas ar baltu. Priekšpusē aizdare ar rāvējslēdzēju un siksnu. Ceļa sargi iestrādāti, kurus iespējams izņemt, kā arī neizņemami apakšstilbu sargi. Baltas svītras gar sāniem.
5. Ķivere, motokrosa  – 18.5x25x15cm, plastmasa, pelēka, forma ovāla, ar ādas aizdari trīs spiedpogām un regulējama siksna ar sprādzi ko sastiprina zem zoda, ķiveres nostiprināšanai uz galvas. Ražota “Valmieras stikla šķiedras rūpniecībā”.

 

Glezna. Īra Rozentāle “Rundāles peonijas”

2016.g., attēlā – uz pelēka fona liels pušķis ar baltiem un rozā peoniju ziediem, lejasdaļā zaļas lapas,ziedlapas reljefas, apakšējā kreisajā stūrī paraksts un datējums,audekls, eļļa,64×64(cm),bez rāmja.