No 2024. gada 10. decembra līdz 2025. gada 23. janvārim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā apmeklētājiem būs iespēja baudīt unikālu Līvānu novada mākslinieku kopējo izstādi “Uz zemeslodes, zem saules”. Izstādē vienkopus būs skatāmi porcelāna, tekstila, glezniecības un tēlniecības darbi, kurus radījuši Latgales – Līvānu novada mākslinieki.
Izstādes dalībnieki un to pārstāvētās mākslas nozares: Eleonora Pastare – porcelāns, Ilze Griezāne – glezniecība, Pauls Pudžs – tēlniecība, Kristīne Lipkova – tekstils.
Katrs no šiem māksliniekiem meistarīgi pārvalda savu materiālu un tehniku, taču visus vieno kopīgs iedvesmas avots – Līvāni, daba un māksla.
Izstādes idejiskā centrā ir dialogs starp māksliniekiem un vidi, kurā tie darbojas. Dabas ainava un cilvēka vieta tajā veido filozofisku pārdomu loku par eksistences un ārpasaules sintēzi. Izstādes darbos atspoguļota šī saskarsme – gan ar zemeslodi, uz kuras mēs visi atrodamies, gan ar sauli, kas mūs visus apgaismo un silda.
Izstāde “Uz zemeslodes, zem saules” piedāvā ne tikai estētisku baudījumu, bet arī iespēju iedziļināties dabas un cilvēka attiecību dziļākās filozofiskajās niansēs.
Laipni aicināti visi interesenti!
Uz tikšanos muzejā!
“Iesākums ir mazs…” Saldus muzejā
Pirms 75 gadiem – 1949. gada 1. maijā atjaunotajās mākslinieka bijušās darbnīcas telpās durvis vēra Jaņa Rozentāla muzejs. Tādējādi tika īstenota Latvijas PSR valdības akceptēta iecere dižā mākslinieka dzimtajā pusē atvērt viņa daiļradei un dzīves gājumam veltītu piemiņas vietu, lai gan pati ideja un pirmie priekšdarbi šāda muzeja tapšanā loloti vēl 20. gadsimta 30. gados un 1946. gada maijā, godinot ievērojamā novadnieka piemiņu, ar mākslinieka Kārļa Taubes un vidusskolas direktora Matīza Ventiņa atbalstu Rozentāla draugs Mārts Vējš savā namā Kuldīgas ielā atvēra mākslinieka darbu izstādi, nosaucot to par Rozentāla muzeju.
Tā laika presē minēts, ka muzejā izvietoti daļa no mākslinieka darbiem, viņa darba rīki un dažādi vēsturiski atradumi no Saldus apkārtnes. Tomēr par īstu muzeju to uzskatīt nevarēja, tāpēc pēc vairākiem aizmirstības gadiem, 1957. gada novembrī, Saldus ciema bibliotekārs Hermanis Tormanis iekārto pirmo hronoloģiski veidoto novadpētniecības izstādi, kas veido reālu pamatu Saldus muzeja atdzimšanai. Pēc gada tas kļūst par Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli, top pirmās pastāvīgās ekspozīcijas, soli pa solim tiek vākti pirmie šaipusē atrastie, atdāvinātie vai citādi iegūtie eksponāti (muzeja pamats un mugurkauls), kuru vidū goda vietu ieņem mākslinieka Rozentāla oriģināldarbi, skices un zīmējumi – viss plašais viņa daiļrades klāsts, kas vēl šodien ir muzeja krājuma neatņemama daļa. Tas gadu gaitā tapis vēl pilnīgāks, un šodien apmeklētāji var gūt vispusīgu ieskatu ne vien par mākslinieka daiļrades spožumu un plašumu, bet arī par kupli sazarojušo dzimtu, par Saldus pilsētas vēstures līkločiem. Tiesa, jau pirms vairākiem gadu desmitiem nobriedis muzeja telpu paplašināšanas jautājums, kas ierobežojis kā ekspozīciju, tā krājuma izvietošanas iespējas. Šobrīd muzejs izvietots četrās atsevišķās vēsturiskās apbūves ēkās, kuras kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ieguvušas jaunu saturu un veidolu. Atzīmējot Saldus muzeja 75. gadadienu, esam izveidojuši savdabīgu muzeja 75. gadadienai veltītu krājuma priekšmetu izstādi, no kuriem vairāki (10) papildināti ar plašāku stāstījumu par to izcelsmi, vēsturisko vai māksliniecisko vērtību un saistību ar Saldus pilsētas vai novada cilvēkiem. Uz tikšanos muzejā!
ARHĪVS
Atzīmējot vēsturnieka un tautsaimnieka, profesora Edgara Dunsdorfa 120 jubileju, Saldus muzejā no 5. novembra līdz 7. decembrim skatāma izstāde par izcilā novadnieka dzīves un darba gaitām mūža garumā.
Izstādes informatīvā daļa stāsta par Edgara Dunsdorfa pirmajiem panākumiem zinātniskajā darbā LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē Latvijā, zinātnisko un sabiedrisko darbību trimdā Vācijā 1944–1948. gadā, un profesora darbu Austrālijas savienotajās valstīs Melburnas universitātē, visur saņemot nesavtīgu dzīvesbiedres Lilijas Dunsdorfas atbalstu.
Senākie priekšmeti, ko profesors saglabājis garajos bēgļu un trimdas ceļos, liecina par bērnības un jaunības laiku dzimtajā pilsētā – tie ir E. Dunsdorfa dzimšanas apliecības noraksts, ko parakstījis vācu draudzes mācītājs, un iespaidīga, paša veidota, rakstīta un zīmēta dienasgrāmata audekla un ādas vākos par pirmo ārzemju ceļojumu uz skautu nometni Dānijā 1924. gada 10-16. augustā. Liecības par līdzdalību skautu organizācijā saglabājušās arī no vēlākiem gadiem. Iespējams, skautu dzīves principi, paša darbs un pašdisciplīna, palīdzēja E. Dunsdorfam kļūt par ražīgāko un daudzpusīgāko latviešu vēsturnieku, rakstot pētniecības darbus tautsaimniecībā un vēsturē, lasot lekcijas Eiropas un Amerikas universitātēs, par ko saņemtas daudzas pateicības un atzinības balvas.
Laipni lūgti muzejā!
“Iesākums ir mazs…” Saldus muzejā
Pirms 75 gadiem – 1949. gada 1. maijā atjaunotajās mākslinieka bijušās darbnīcas telpās durvis vēra Jaņa Rozentāla muzejs. Tādējādi tika īstenota Latvijas PSR valdības akceptēta iecere dižā mākslinieka dzimtajā pusē atvērt viņa daiļradei un dzīves gājumam veltītu piemiņas vietu, lai gan pati ideja un pirmie priekšdarbi šāda muzeja tapšanā loloti vēl 20. gadsimta 30. gados un 1946. gada maijā, godinot ievērojamā novadnieka piemiņu, ar mākslinieka Kārļa Taubes un vidusskolas direktora Matīza Ventiņa atbalstu Rozentāla draugs Mārts Vējš savā namā Kuldīgas ielā atvēra mākslinieka darbu izstādi, nosaucot to par Rozentāla muzeju.
Tā laika presē minēts, ka muzejā izvietoti daļa no mākslinieka darbiem, viņa darba rīki un dažādi vēsturiski atradumi no Saldus apkārtnes. Tomēr par īstu muzeju to uzskatīt nevarēja, tāpēc pēc vairākiem aizmirstības gadiem, 1957. gada novembrī, Saldus ciema bibliotekārs Hermanis Tormanis iekārto pirmo hronoloģiski veidoto novadpētniecības izstādi, kas veido reālu pamatu Saldus muzeja atdzimšanai. Pēc gada tas kļūst par Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli, top pirmās pastāvīgās ekspozīcijas, soli pa solim tiek vākti pirmie šaipusē atrastie, atdāvinātie vai citādi iegūtie eksponāti (muzeja pamats un mugurkauls), kuru vidū goda vietu ieņem mākslinieka Rozentāla oriģināldarbi, skices un zīmējumi – viss plašais viņa daiļrades klāsts, kas vēl šodien ir muzeja krājuma neatņemama daļa. Tas gadu gaitā tapis vēl pilnīgāks, un šodien apmeklētāji var gūt vispusīgu ieskatu ne vien par mākslinieka daiļrades spožumu un plašumu, bet arī par kupli sazarojušo dzimtu, par Saldus pilsētas vēstures līkločiem. Tiesa, jau pirms vairākiem gadu desmitiem nobriedis muzeja telpu paplašināšanas jautājums, kas ierobežojis kā ekspozīciju, tā krājuma izvietošanas iespējas. Šobrīd muzejs izvietots četrās atsevišķās vēsturiskās apbūves ēkās, kuras kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ieguvušas jaunu saturu un veidolu. Atzīmējot Saldus muzeja 75. gadadienu, esam izveidojuši savdabīgu muzeja 75. gadadienai veltītu krājuma priekšmetu izstādi, no kuriem vairāki (10) papildināti ar plašāku stāstījumu par to izcelsmi, vēsturisko vai māksliniecisko vērtību un saistību ar Saldus pilsētas vai novada cilvēkiem. Uz tikšanos muzejā!
Daudzu peoniju ziedu krāšņums neatpaliek no puķu karalienes rozes skaistuma. Ne velti vācieši tās dēvē par Pfingstrose- Vasarsvētku rozi. Izcilā amerikāņu peoniju zinātniece Alise Hārdinga teikusi:” Neviens dārzs nevar būt tik mazs, ka tajā neatrastos kaut viena vieta vienam peoniju ceram”.
Šī senā, izcilā dārza puķe ar katru gadu kļūst arvien populārāka. Pašlaik Latvijā jau ir tūkstošiem peoniju mīļotāju un audzētāju, kuru dārzos aug vairāk nekā 1000 dažādu peoniju šķirņu.
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs no 4.-9. jūnijam saviem apmeklētājiem piedāvā peoniju izstādi no Sandras Mednes un Modra Gūtmaņa kolekciju dārziem.
Esiet gaidīti izstādē, lai izbaudītu šo ziedu krāšņumu, bagātību un smaržu!
No 30.aprīļa līdz 7.septembrim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “50 reizes apkārt Saulei”, kas veltīta tēlnieka Kārļa Īles piecdesmit gadu jubilejai un atspoguļos tēlnieka radošo darbību. Izstāde būs retrospektīvs atskats uz radošās karjeras laikā paveikto. Mākslinieks saka: “Pēdējie daži gadi ar Covidu, Ukrainas karu, pirmo bērnu pieaugšanu, jaunākā dēla piedzimšanu, mātes nāvi un apaļo 50 gadu tuvošanos, liek vēlreiz daudz ko pārdomāt un izvērtēt sevi tajā visā.”
Izstādē “50 reizes apkārt Saulei” apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar darbiem no karjeras sākuma – skicēm, gleznām, maza formāta tēlniecības darbiem, līdz fotogrāfijām no godalgotu smilšu un ledus skulptūru festivālu uzvarām.
Un tas nebūt nav viss, jo Muzeju naktī 18.maijā, Saldus muzeja pagalmā, tēlnieks sāks darbu pie jaunas smilšu skulptūras “Pusmūžs”. Nedēļas garumā, saldenieki un citi pilsētas viesi, varēs vērot skulptūras tapšanas procesu. Darbs noslēgsies 25.maijā, kad ar Kārļa Īles piedalīšanos tā tiks svinīgi atklāta un viņš labprāt dalīs savu klātbūtni ar pasākuma un izstādes “ 50 reizes apkārt Saulei” apmeklētājiem.
Kārlis ir dzimis saldenieks, te ir viņa pirmie draugi un pedagogi. Viņš ir absolvējis Latvijas Mākslas Akadēmijas tēlniecības nodaļu, iegūstot Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās, kā arī papildinājis savas zināšanas Aristoteļa Universitātē Salonikos (Grieķija). LMA viņš ir beidzis figurālās tēlniecības meistardarbnīcu, un lielu daļu savas daiļrades posmu veltījis figurālām kompozīcijām, taču pēdējos gados veiksmīgi darbojas ar abstraktākām tēlniecības formām.
Tēlnieks veido skulptūras no dažādiem materiāliem: bronzas, koka, granīta, nerūsējošā tērauda un citiem materiāliem. Kopš 1998.gada tēlnieks pievērsies smilšu, sniega, ledus un uguns mākslai, kas pēdējos gados dominē viņa daiļradē. Savu interesi viņš pamato ar interesi par pirmelementu mūžības spēku ar gaistošo mirkļu savstarpējo mijiedarbību. Viņaprāt pasaules pirmspēku esamība aktualizējas mūsdienu tehnoloģiski un informatīvi sadrumstalotajā un pārsātinātajā pasaule, ļaujot cilvēkiem atgriezties un spirdzināties pie esības saknēm.
Kārlim Īlem ir liela pieredze ne tikai kā individuālam māksliniekam, bet arī mākslas festivālu organizētājam. Viņš ir vadījis daudzus starptautiskus koka, akmens, smilšu u.c. materiālu tēlniecības festivālus. Īpaši pieminams uguns skulptūru festivāls „Ugunsūdensroze” Biksērē, kuru Kārlis organizēja vairāk kā desmit gadus.
Kokam cilvēces attīstībā ir nepārvērtējama loma, tā nav mazinājusies arī šajos laikos, tikai citādās izpausmēs. Tādēļ par šīgada Stāstnieku festivāla „Ziv zup” tēmu ir izvēlēta „Latvietis un viņa koks!”.
Festivāla ietvaros biedrība “Kursas vārti” sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju izveidoja izstādi „Koka dzīve cilvēka dzīvē”, kurā būs apskatāmi koka priekšmeti no muzeja krājuma, gan sadzīvē lietoti, gan ar māksliniecisku nozīmi. Izstāde būs skatāma muzejā no 26.aprīļa līdz 25.maijam.
Izstādes atklāšanas sarīkojumā 26.aprīlī, plkst.14:00, būs dzirdami stāsti, pasakas, varbūt arī anekdotes un blēņu stāsti par kokiem un cilvēku saistību ar tiem. Skanēs senā koka mūzikas instrumenta kokles skaņas un Saldus apkaimē pierakstītas tautasdziesmas par kokiem.
Laipni aicināti!
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 2.marta līdz 20. aprīlim būs apskatāma laikmetīgo vainagu izstāde “Stāsti manim, vainadziņi”.
Izstāde tapusi iedvesmojoties no senām tradīcijām un mūsdienu interpretācijām un aicina atklāt laikmetīgo vainagu stāstus, kas veidoti Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sadarbības projekta “Vainagošanās” ietvaros.
Vainags nav noslēgts aplis – drīzāk ar cieņu un vērību ejams ceļš, kurš atklāj mūsu kultūras dziļumu un bagātību, vienlaikus radot interesi par tās kultūrvēsturisko artefaktu interpretācijas iespējām un aicinot uz sarunu pirmkārt jau katram pašam sevi.
Aicinām izmantot lielisko iespēju un iepazīt Mākslas akadēmijas studentu veidotos stāstus, kas reflektē un interpretē savu priekšgājēju – vēsturisko vainagu!
Izstādes atklāšana notikts š.g. 2.martā, plkst. 12:00, muzeja izstāžu zālē.
Laipni gaidīti Saldus muzejā!
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 2023. gada 11. novembra līdz 2024. gada 25.februārim būs skatāma izstāde “SADZIEDĀT SADANCOT”.
Izstāde ir apliecinājums Saldus novada iedzīvotāju līdzdalībai latviešu tautas visplašākajā kultūras notikumā – Dziesmu svētkos. Jau kopš šīs tradīcijas izveidošanās, Pirmajiem Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem, saldenieki ir piedalījušies teju vai visos Dziesmu svētkos dažādā statusā – kā svētku veidotāji, komponisti, diriģenti, tautas tērpu vērtētāji, mākslinieki, taču visvairāk – kā dziedātāji, dejotāji un folkloras kopu dalībnieki.
Par piedzīvoto Dziesmu svētkos dažādos Latvijas vēstures posmos ieskatu sniegs saglabātās relikvijas Saldus muzeja krājumā – senākā dziesmu svētku dalībnieku nozīme no V. Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1910. gadā, Latvijas pirmās brīvvalsts laika Zvārdes kora tērps un tautas tērpu kolekcija, kas lietota padomju gados un saglabāta Saldus Kultūras centrā, tagad Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centrā, Ezeres vēstures krātuvē “Muitas nams” un privātkolekcijās.
Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumu veicināja kopīga dziedāšana vakarēšanas reizēs katrā zemnieku sētā, aužot, pinot, darinot apģērbu. Šo seno laiku spilgta atbalss ir izstādē skatāmie Saldus Tautas lietišķās mākslas studijas “Saldus” un Druvas amatnieku centra 2023. gada Dziesmu svētku izstādē pabijušie tautas lietišķās mākslas darbi.
Izstādes atklāšana notikts š.g. 11.novembrī, plkst. 15:00, muzeja izstāžu zālē.
Laipni aicināti visi interesenti!
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 9.septembra līdz 28.oktobrim būs skatāma Jaņa Rozentāla mākslinieku grupas jubilejas izstāde “Pirmie 70”. Tajā tiks eksponēti studijas dibinātāja Kārļa Taubes un pirmo domubiedru Artūra Zavicka, Laimoņa Kareļa, Artūra Pētera Brieža un Fridriha Hofmaņa darbi, kā arī citu ilggadēju grupas dalībnieku mākslinieciski augstvērtīgie darbi. Šoreiz uzsvars tiks likts uz vērtībām, kuras izturējušas laika pārbaudījumu, glabājušās muzeja krājumā un kuru atlasē piedalījās arī šī brīža studijas vadītāja Aiva Šteina.
Septiņos gadu desmitos mainījušies mākslinieku grupas nosaukumi, to vadījuši azartiski un talantīgi vadītāji. Viena no tiem ir Gunta Kraulere, pedagoģe, māksliniece, dzejniece, kas Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupu vadīja no 2014. līdz 2018. gadam. Gunta būs izstādes atklāšanas pasākuma viešņa un priecēs ar savu dzejas lasījumu. Muzikālais ietērps šoreiz Aivara Konuta rokās.
Izstādes atklāšana notikts š.g. 9.septembrī, plkst. 13:00, muzeja izstāžu zālē.
Laipni aicināti visi interesenti, domubiedri, mākslas cienītāji un atbalstītāji!
Pasākuma apmeklējums bez maksas!
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 2023.gada 23.septembra līdz 30.septembrim apskatāma IX – XIV gs. rotu un ieroču kopiju izstāde no Mažeiķu muzeja arheoloģiskās kolekcijas.Rotaslietas rekonstruējis Viļņas Tēlotājmākslas akadēmijas Telšu fakultāšu docents Gvidas Slahs, ieroču kolekciju atjaunojis kalējs Martyns Stankus.
Arheoloģiskajos izrakumos atrasto senlietu oriģināli glabājas Lietuvas Nacionālajā muzejā.Priekšmeti iegūti arheoloģiskās izpētes laikā 1980.-1983. gadā, kad bijušās kuršu apdzīvotās vietas Griežes apbedījumu laukos pabeigta Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecība. Izpēte veikta nelielā teritorijas daļā rūpnīcas karjera malās. Grieže bija lielākā dienvidu kuršu dzīves vieta, kuras teritorija ietvēra zemes gan Lietuvas, gan Latvijas daļā.
Tāpat izstādē būs apskatāmas vēsturisko X – XI gs. zemgaļu meitenes un X gs zemgaļu zēna tērpu rekonstrukcija no Dobeles novada muzeja.
Laipni lūgti apmeklēt izstādi!
No š.g. 13.maija līdz 3.septembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Arta Dumpe. Reverss.”
26.maijā savu 90 gadu jubileju svinēs talantīgā latviešu tēlniece Arta Dumpe. Mākslinieces ģimenes saknes ir tepat, Saldus novada Remtes pagastā, tāpēc mēs pamatoti saucam viņu par savējo.
Izstādē “Arta Dumpe. Reverss” esam mēģinājuši parādīt cik bezgala sievišķīga, aizrautīga un azartiska ir Arta Dumpe – pašas darinātas kleitas un kostīmi, no tālām zemēm vesti suvenīri un rotas, eksotiska pitona āda un, protams, arī stājtēlniecības darbi.
Izstāde “Arta Dumpe. Reverss.” apmeklētājiem atvērta no 13.maija plkst. 19.00 (Muzeju nakts – 2023) un turpināsies līdz 3.septembrim.
No 6. līdz 8. jūlijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma liliju izstāde, kura veidota sadarbībā ar Liliju audzētāju biedrību „Lilium Balticum”.
Majestātiskas un cēlas, no baltām līdz tumši sarkanām – tās ir lilijas, kuras krāšņi rotāsies J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā izstādē. Dažādas formas, krāsas un smaržas – izstādē būs skatāmas vairāk nekā 50 liliju šķirnes. Īpaši iecienītas dārzos ir trompetlilijas, jo tās izceļas ar krāšņiem, lieliem ziediem un reibinošo smaržu. Visplašāk audzētā ir karaliskā lilija, kas pie mums atceļojusi no tālās Ķīnas 20.gadsimta sākumā. Citu valstu vidū Latvija izceļas ar savu selekciju un selekcionāri ir izveidojuši daudz, krāšņu šķirņu, no kurām daļa būs aplūkojamas izstādē. Biedrības “Lilium Balticum” valdes priekšsēdētāja un selekcionāre Antra Balode pēdējos gadus cītīgi nodarbojas ar trompetliliju selekciju un izstādē varēs redzēt pavisam jaunas šķirnes, piemēram, ‘Dzīves ritmi’, ‘Jūras dzelme’, ‘Klusuma skaņas’, ‘Violetā romantika’ un citas.
Izstādē varēs aplūkot krāšņos, milzīgos OT grupas ziedus ar delikāto smaržu, kas mūsu dārzos ienākušas nesen. OT ir krustojumi, kas radīti no austrumlilijām un trompetlilijām, apvienojot abu šo grupu labākās īpašības. Izstādītas būs gan nesmaržīgās un īpaši izturīgās Āzijas grupas lilijas, gan izcili smaržīgās trompetlilijas, kā arī pavisam jaunu grupu lilijas.
Izstādē apmeklētājiem būs iespēja pasūtīt liliju sīpolus.
Ieejas maksa EUR 1,00.
Laipni gaidīti muzejā!
No š.g. 15.marta līdz 6.maijam Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma izstāde “LĪVĀNI = STIKLS”, kurā varēs aplūkot stikla pūšanas meistara Aleksandra Logvina un viņa palīga Valērija Veisa dažādu formu darbus.
Līvānu stikla fabrika tika slēgta 2008.gadā, taču līvānieši atrada iespēju saglabāt tajā ražotos izstrādājumus, lepoties ar tiem un turēt cieņā stikla pūšanas tradīcijas. Šobrīd par bagātīgās ekspozīcijas un tradīciju glabātāju kļuvis Līvānu stikla un amatniecības centrs.
2016.gadā centrā tika izveidota stikla pūšanas darbnīca, kur darbu uzsāka pieredzējušais stikla meistars Aleksandrs Logvins. 2018.gadā meistars saņēma kultūras zīmi “Latviskais mantojums” par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu un daudzināšanu, rādot to apmeklētājiem.
Meistara Aleksandra Logvina prasmīgajās rokās katru darba dienu top krāsaini un mirdzoši stikla izstrādājumi – gan dekoratīvi suvenīri, gan praktiski pielietojumi trauki. It visā, sākot no mazo formu suvenīriem – putnu un dzīvnieku figūriņām, ziediem, krājkasītēm, līdz vidēja izmēra traukiem, liela izmēra vāzēm, šķīvjiem vai augļu traukiem, saskatāma filigrāna meistarība. Šie izstrādājums ir unikāli, jo tiek radīti bez iepriekš sagatavotām formām. Sadarbībā ar dizaina māksliniekiem radušās jaunas idejas, kas tiek realizētas trauslajā materiālā – stikls.
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no š.g. 5.novembra būs apskatāma izstāde “Likumsargi” – veltījums cilvēkiem, kuri starpkaru, padomju un atjaunotās Latvijas valsts laikā pildījuši atbildīgos likumsargu pienākumus Saldus pilsētā un novadā.
Izstādē būs iespēja uzzināt vairāk par likumsargu pienākumiem, ikdienu un rūpēm par likumību, sabiedrisko kārtību un saskarsmi ar likumpārkāpējiem. No urjadņikiem un gorodovojiem, līdz pirmās brīvvalsts kārtībniekiem, no miličiem līdz atjaunotās Latvijas valsts un pašvaldības policistiem, policijas iecirkņu priekšniekiem. Tas ir vairāk nekā 100 gadu ilgs vēstures periods, kas ietver sevī vairākus laikmetus mūsu valsts pastāvēšanas vēsturē, ieskaitot 50 gadus ilgo padomju periodu, kad par sabiedrisko kārtību un cīņu ar likumpārkāpējiem gādāja Saldus milicijas daļa ar tās apakšnodaļām un dienestiem.
Šāda veida tematiskā izstāde muzejā būs skatāma pirmo reizi. To vizuāli bagātinās ne vien Saldus muzeja krājuma, bet arī Latvijas Kara muzeja, Tukuma un Kuldīgas muzeju īpašie eksponāti. Tie, zināmā mērā, atgriezīsies savā agrākajā vidē, jo laika posmā no 1927.gada līdz pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigām tagadējā muzeja ēkā darbojās Saldus policijas iecirknis.
Izstādē būs iespēja ieraudzīt dažus no tā laika Saldus policijas iecirkņa priekšniekiem un ierēdņiem, to aprīkojumu, tērpus, ikdienā lietotos priekšmetus un regālijas. Tāpat arī padomju laika milicijas un pēcpadomju perioda policijas darbinieku liecības, formas tērpus, zīmotnes un darba rīkus, kurus vēl labi atceras daudzi pilsētas un novada iedzīvotāji. Vairāki no agrākajiem milicijas un valsts policijas darbiniekiem laipni atvēlējuši dažus personīgos priekšmetus un fotomateriālu izstādes veidošanai.
Laipni aicināti visi interesenti!
Par kriminālnotikumiem, tajos iesaistītajiem arī likuma sargiem un viņu darbu varēsiet uzzināt J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja izstādē “LIKUMSARGI”.
No 2022.gada 13.decembra līdz 2023.gada 4.februārim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja mākslas izstāžu zālē būs apskatāma rīdzinieces Anitas Kuņickas darināto ādas rotu izstāde “Dabas elpa ziedu burvībā”. Mākslinieces dabā smeltās sajūtas pārtapušas brīnišķīgos ziedos, kas Ziemassvētku laikā priecēs izstādes apmeklētājus, radīs svētku noskaņu un iedvesmos atsvaidzināt tēlu piešķirot tam rozīnīti un savādāku raksturu.
Mākslinieci jau no mazotnes uzrunāja dabas veidotie raksti un meistardarbi un līdz šim brīdim daba ir tas avots, kas sniedz iedvesmu un rosina veidot savus meistardarbus pēc iespējas precīzāk kopējot dabas radīto skaistumu.
Anitas Kuņickas iegūto zināšanu kopums un augsti attīstītās prasmes ļauj precīzi saskatīt visas sīkākās dabas veidojumu detaļas un precīzi tās atdarināt. Izgatavojot rotas un aksesuārus, māksliniece priekšroku dod ādai un zīdam. Rūpīgi iedziļinoties un izpētot zieda formu, krāsu un struktūru, kā arī izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un instrumentus, māksliniecei lieliski izdodas īpaši pieskaņot materiālu struktūru un toni katram konkrētam darbam. Interesenti ar Anitas Kuņickas darbiem var iepazīties Instagram profilā: anita_sketchart.
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 30.aprīļa līdz 30. septembrim skatāma izstāde “Pieskārieni” – veltījums septiņiem ļoti talantīgiem Saldus novada māksliniekiem, kuri gan labi zināmi, gan viņu vārdi un darbs jāiepazīst gluži no jauna.
Izstāde “Pieskārieni” – veltījums septiņiem ļoti talantīgiem Saldus novada māksliniekiem, kuri gan labi zināmi, gan viņu vārdi un darbs jāiepazīst gluži no jauna. Izstāde ir mēģinājums ielūkoties mākslinieku likteņos, ko lielā mērā veidoja vēstures laika grieži, ietekmējot iespēju cilvēkiem dāvināt savu talantu un darbu. Izstāde ļaus baudīt līdz šim mūsu novadā neredzētus mākslas darbus – zvārdenieka, tēlnieka, Tadžikistānas mākslinieka, daudzu persiešu – tadžiku dzejnieku, filozofu un kultūras darbinieku ansambļu autora Arvīda Teodora Kravinska daiļradi, arī viņa dzimtajam Zvārdes pagastam veltītu mākslas darbu. Par talantīgā, Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa meistardarbnīcas absolventa, tālajā Sibīrijā palikušā Friča Oguļa mākslu stāstīs viņa gaismu apliecinošie, košie portretu gleznojumi. Abus māksliniekus, tēlnieku A. T. Kravinski un gleznotāju Fr. Oguli, novadniekiem savulaik atklājusi māksliniece, zvārdeniece Dzidra Lāce, rakstot un stāstot par viņu dzīvi un darbu. Izstādē būs skatāmi arī gleznotājas un rūpīgās zīmētājas Dzidras Lāces akvareļi. Vēl arvien Brocēnu un Saldus iedzīvotājiem labā atmiņā gleznotājs, arvien darbīgais Pēteris Artūrs Briedis, latviešu akvareļglezniecības vecmeistara Žaņa Sūniņa skolnieks. P. A. Briedis, tāpat kā Ž. Sūniņs, savos akvareļos vislabprātāk turpinājis stāstīt par Latvijas dabu, lauku ziediem, dzimtā Talsu novada, Saldus un Brocēnu apkārtni. Scenogrāfa, lutriņnieka, Kārļa Miezīša darbības laiks iekrita periodā, kad izrādes ietērpu veidoja skatuves gleznotājs, kura darbs, veroties priekškaram, ne reizi vien izpelnījies skatītāju apbrīnu un aplausus. Daina Daugupe pārstāv mazāk zināmu, jaunāku mākslas nozari – ādas plastiku. Izstādē būs skatāmi D. Daugupes darbi, kuri augstu novērtēti un pabijuši izstādēs Latvijā, Japānā, Vācijā, Igaunijā, Bulgārijā, Maskavā, Ļeņingradā, Armēnijā, Kirgīzijā un Dānijā. Bet remteniece, keramiķe Elza Zariņa, piedzīvojusi teju vai gadu simtu Latvijas vēsturē, atstājusi sirsnīgus keramikas darbus ar vēlējumu, lai tie arvien nestu prieku cilvēkiem.
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 23. līdz 28. augustam norisināsies izstāde “Tomātu varavīksne”. Tajā vienkopus varēs apskatīt ap 50 dažādu tomātu šķirņu.
Tomātu audzētāji ļoti labi zina, ka katru gadu stādīšanai tiek piedāvātas jaunas un arvien neparastākas tomātu šķirnes! Tomāti pārsteidz gan ar savu izmēru, formu un krāsu, gan garšas īpašībām.
Izstādē “Tomātu varavīksne” būs iespēja apskatīt Dārzkopības entuziastu kluba „Tomāts” biedres – kolekcionāres Austras Zaļumas izaudzētos tomātus. Starp dažādiem tomātiem katrs varēs atrast un iegādāties savai gaumei piemērotu šķirņu sēklas.
Izstādes laikā ikviens interesents varēs iegādāties un pasūtīt tomātu sēklas, kā arī 24. un 25.augustā no plkst. 10:00 līdz plkst.14:30 saņemt konsultācijas no Austras Zaļumas – vienas no vadošajām Latvijas tomātu audzētājām!
J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 15. līdz 17. jūlijam norisināsies liliju un dienziežu izstāde, kas tiek rīkota sadarbībā ar liliju selekcionāru un audzētāju Gunti Grantu.
Šobrīd pilnziedā ir Āzijas lilijas. Kaut arī tās nesmaržo, tās ir nepārspējamas krāsu un formu dažādībā. Tām ir visas krāsas, no baltas līdz gandrīz melnai un visas spektrālās krāsas un pasteļtoņi pa vidu. Izņēmums ir vienīgi zilā krāsa, kas lilijām nav sastopama. Izstādē galvenokārt būs redzamas Gunta Granta veidotās šķirnes, kā arī jaunšķirnes, kurām vēl nav vārda, bet ir piešķirts numuriņš – tās ir šķirnes tapšanas stadijā, kurām nākotnē būs savs vārds.
No smaržīgajām lilijām tikko sāk vērties pašas pirmās trompetlilijas, kuru reibinošā smarža vakaros pārņem visu dārzu. Dažas no tām varēs apskatīt un pasmaržot izstādē.
Šobrīd ziedēšanu uzsāk arī dienziedes, ko mēdz saukt arī par dienlilijām. Izstādē būs redzami arī paraugi no dienziedēm – gan Gunta Granta selekcijas, gan ārzemju šķirnēm.
Laipni aicināti visi interesenti!
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 8.marta līdz 24.aprīlim skatāma ikonu, gleznu un grafikas izstāde “Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija.”, kurā apvienojušās piecas mākslinieces Ineta Freidenfelde, Evija Rudzīte, Marta Jurjāne, Elīna Alka Rikmane, Baiba Kalna.
Māksla ir tikpat sena, cik cilvēce. Tā ir cilvēka vajadzība un spēja izpausties, runāt krāsu, līniju, formas, ritma, gaismas, materialitātes valodā.
Kristīgā māksla ir veidojusies un attīstījusies līdzās laikmeta mākslai, savstarpēji ietekmējoties un iedvesmojoties. Tā ir pārņēmusi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus no dzīvi apliecinošās tautas mākslas un izsmalcinātās pilsētvides mākslas, bet piepildījusi tos ar citādu, garīgu saturu un būtību, transformējusi liecībā, apcerē un lūgšanā.
Ikonogrāfija ir Baznīcas tradīcijas māksla, kas seko noteiktam kanonam. Tas ir veidojies gadu simtiem, uzkrājot baznīcas un mākslinieku pieredzi, izsijājot vērtīgo no liekā, atlasot visatbilstošāko un precīzāko, lai varētu skaidri un patiesi paust un atklāt garīgo vēsti, citādību, svētumu. Lai arī liturģiska māksla, tā ir pastāvējusi līdzās savam laikmetam. Un ikonu gleznotājs ir strādajis līdzās saviem laikabiedriem. Iznesot un izstādot to ārpus Baznīcas skatītāju uztverē tā kļūst par Vēsti un mākslas darbu.
Projekts un izstāde ZELTS. GAISMA. KRĀSA. LĪNIJA. bija iecerēts un izveidots jau 2019. gadā. Bet pandēmijas dēļ tas ir ieildzis, un pēdējā projekta izstāde notiek Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā – šobrīd, kad visa pasaule ir vienojusies ap Ukrainu un seko līdzi katrai kara dienai.
Un patiesībā, varbūt pat labi, ka ar savu projektu esam šeit un tagad, jo iecerētās sarunas par mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem, kas apvieno laikmetīgo ar tradicionālo, kas dod iespēju atklāties dažādām apcerēm un pārdomām, esam nonākušas pie sarunas, kurā vēlamies un varam runāt par dziļākām lietām. Viss ir kļuvis jēgpilnāks, svarīgāks, skaidrāks, precīzāks.
Šobrīd vēlamies runāt par ZELTU, kas ir simbols dievišķās, garīgās pasaules klātbūtnei. Par esību, ko piepilda un caurstrāvo dievišķais. Šī pasaule ir Dieva radīta. Valstis un to robežas un laiks ir Dieva noteikts. Bez Dieva mēs vienkārši nevaram Būt.
Runāt par GAISMU, kas nes cerību. Mūsos jau ir iekodēta ticība, ka gaisma uzvar tumsu, ka pēc nakts vienmēr uzaust rīts. Runāt par Gaismu, kas ir patiesība. Ar Gaismu viss tiek izgaismots un nekas nepaliek apslēpts. Runāt par Gaismu, kas ir dzīvība. Tikai Gaisma ir tā, kurā viss dzīvo, attīstās, rosās, piepildās.
Par KRĀSU, kas nāk no mūsu zemes. Par krāsu, kas nāk no zemes, kurai katrs piederam un par kuru gribam cīnīties un to neatstāt. Jo mūsu zeme ir mūsu mājas un tēvzeme.
Par LĪNIJU, kas ir kā nepārtraukta lūgšana, kas šobrīd vieno un piepilda katru dienu. Par lūgšanu, kurā ieliekam visu savu ticību, cerību, mīlestību, paļāvību.
No 23.novembra līdz nākamā gada 23.janvārim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatītāju vērtējumam nodotas vienlaicīgi divas izstādes “Filmas ”Nameja gredzens” tērpu izstāde un saktas no Saldus muzeja krājuma”.
Režisora Aigara Graubas 2018.gadā pirmizrādi piedzīvojušā filma “Nameja gredzens” runā par vērtībām, ko svarīgi apzināties ikvienam. Filma-leģenda par 13. gadsimta zemgaļu virsaiti Nameju, nacionālo pašapziņu un brīvības kodu, ko nes simboliskais gredzens. Stāsts, kas veido mūsu nacionālo pašapziņu un izceļ unikālo brīvības kodu, ar ko varam lepoties. Izstādē ir iespēja iepazīties ar kostīmu mākslinieces Sandras Silas veidotajiem tērpiem. Filmas kostīmu nesto vēstījumu brīnišķīgi papildina saktas no muzeja krājuma. Saldus muzejā tās nonākušas dažādi: kā nejauši atradumi – rokot dārzu, arot lauku vai ceļot māju – un nodoti muzejam. Piemēram, lielā pakavsakta ar magoņpogaļu galiem atrasta salīdzinoši nesen, 1971. gadā piemājas ganībās. Arheoloģiskajos izrakumos iegūtas saktas no senajiem kapulaukiem. Arī vietējo skolu arheoloģijas pulciņu darbības rezultātā 20. gs. 50.- 60. g., muzejs ieguvis vērtīgas senlietas. Kā dāvinājums iegūts Ellijas Rozentāles iespaidīgā Zemgales tērpa sakta, Dunsdorfu ģimenē lietotās saktas u.c. Saktas, kādas pie etnogrāfiskā tērpa saldenieces nēsāja vēl 20. gs. vidū, redzamas nesen izgatavotajās šī laika posma saktu kopijās.
Informāciju par izstādē redzamajām saktām var iegūt arī nelielā brīvdabas izstādē muzeja pagalmā. Tā pieejama arī ārpus muzeja darba laika un ir lielisks pastaigas pieturas punkts Saldus pilsētā.
Jaunums! J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja biļetes no 15.novembra var iegādāties arī caur Mobilly aplikāciju.
Izstāde tapusi ar Mareka Dambja (Kinopilsēta Cinevilla) un Aijas Ansones ( Studija Platforma) atbalstu.
Strādājam “zaļajā” režīmā!
“Skolas laiks” muzejā
Kopš 1. septembra Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde par Saldus novada skolām “Skolas laiks.” Tā aptver vairākus gadsimtus garu laika posmu – no 19. gadsimta pirmajiem gadus desmitiem līdz pat 1980. gadiem, padomju perioda noslēgumu, kad 1991. gadā Latvijas otro reizi 20. gadsimtā kļuva neatkarīga valsts. No tumšajām, putekļainajām lauku māju istabām, pamatīgi būvētiem skolu namiem, līdz greznajiem baronu mītņu apartamentiem un padomju laiku plašajām vairākstāvu skolu celtnēm. Tik dažāds un garš ir novada skolu vēstures noietais ceļš šo divu gadsimtu laikā. Tas radis vizuālu atspoguļojumu arī nupat izveidotajā muzeja izstādē “Skolas laiks.” Šis laika periods noteikti ir īpašs un būtisks ikviena jaunā cilvēka dzīvē , kad tas apgūst ne tikai lasīt un rakstītprasmi, bet arī nojausmu par pasaules dažādību un varbūt pat savu vietu tajā. Ne velti tautas dziesmā teikts:”Dar man, tēvis, pastaliņas, skolā ieti man gribās.” Savu skolu mēs droši vien atcerēsimies vienmēr, tāpat tajā sataptos draugus, biedrus un skolotājus, kas atstājuši redzamas pēdas mūsu apziņā un varbūt pat pavēruši skatu uz dzīves augstākām virsotnēm. Katrai paaudzei citādu, tomēr ļoti līdzīgu, soli pa solim ejamo ceļu uz “Gaismas pils” virsotni.
Mūsu veidotā izstāde nebūtu īstenojama bez novada skolu un muzeju krātuvju – Lutriņu, Jaunlutriņu, Ezeres muitas nama, Kursīšu, Jaunauces pils, Nīgrandes klēts, Blīdenes, Remtes un Gaiķu aizdotajiem eksponātiem, gan prāvākiem, gan pavisam nelieliem, tikko plaukstā pamanāmiem, piemēram 4,5 cm garo grifeles gabaliņu no Nīgrandes. Paldies Ingai Vorobjovai, Dacei Kalniņai, Mārim Bedrem, Mārtiņam Lagzdonam, Antrai Sipeniecei, Mārītei Rullei, Lāsmai Purmalei, Ingunai Balcerei, Ilzei Kļavai u.c.
Aicinām apmeklēt izstādi.
Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 18.jūnija līdz 22.augustam atvērta Ināras Liepas ceļojošā Leļļu Mākslas muzeja izstāde „Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”.
Mēdz teikt, ka dzīvē nevar iztikt bez trim lietām: ūdens, sāls un sērkociņiem…
Sērkociņu kastīte, kuru ikdienā lietojam, ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa, bet tai ir daudz lielāka vērtība, ja uz to veramies, kā uz dizaina priekšmetu, un to lielā mērā nosaka etiķete, kura rotā kastītes vāciņu.
Protams, svarīgi ir arī sērkociņi – izstādē iespējams uzzināt to rašanās vēsturi, ražošanas procesu un informāciju par visām ražotnēm, kuras kādreiz veiksmīgi darbojās Latvijas pilsētās –Rīgā, Jaungulbenē, Liepājā, Kuldīgā, Sabilē, Saldū, Jēkabpilī un Daugavpilī, tomēr galvenā loma ekspozīcijā šoreiz ir etiķetei.
Sākotnēji, kad kastītes izgatavoja no plāna finiera saplākšņa, fabrikas nosaukumu drukāja uz to vāka. Laika gaitā fabrikas sāka izgatavot sērkociņu etiķetes, kuru kolekcionēšana ir kļuvusi par daudzu cilvēku aizrautīgu nodarbošanos, ko sauc par filumēniju.
Ņemot vērā sērkociņu kastīšu lietotāju plašo auditoriju, daudzi uzņēmēji ātri vien sāka šo ikdienā lietojamo priekšmetu izmantot arī kā unikālu reklāmas laukumu. Etiķete dažkārt bija tik mākslinieciski augstvērtīga, ka tās vērtība pielīdzināma lietišķās grafikas mākslas priekšmetam un izstādē tā tiek īpaši izcelta. Šī iemesla dēļ radās vēlēšanās piešķirt etiķetei lielāku nozīmi, un izstādē tā eksponēta ne tikai oriģinālajā izmērā, bet to palielinot izmantota arī kā lielisks dizaina priekšmets, kuru var veiksmīgi izmantot interjerā. Īpašu apbrīnu rada Japānā zīmētās etiķetes.
Zīmējums uz etiķetes , tāpat kā uz markas mazā laukuma dēļ ir tehnoloģiski sarežģīts process, tādēļ var patiesi apbrīnot mākslinieku veikumu.
Latvijas sērkociņu kastīšu etiķešu zīmēšanā ieguldījumu devuši tādi Latvijas mākslinieki, kā Artūrs Duburs, Imants Ozoliņš, Andrejs Porietis, Pēteris Upītis, Agris Padēlis-Līns, Laimonis Šēnbergs, Benita Baltbārde, Irina Tīre, Linda Lūse un daudzi citi.
„Tādējādi tiek popularizēta arī mūsu valsts pasaulē, jo sērkociņu kastīte bija un ir ne tikai ikdienas sadzīvē lietojams priekšmets, bet arī lielisks suvenīrs,” norāda māksliniece Ināra Liepa, īpaši izceļot Latvijas sērkociņu fabrikas ”Komēta” ražoto sērkociņu kastīšu” Sports” dizaina autori Aldoni Strīģeli, kura slaveno jātnieku uz zirga, šķiet, atceras daudzi.
Sērkociņu kastītes etiķetes izmantoja arī kā spēles elementu –piemēram kārtis vai domino.
Pateicoties lielam informācijas klāstam šobrīd tiek gatavots katalogs, kurš būs nenoliedzami vērtīgs kultūrvēsturisks izdevums, kurš saglabās vērtīgo informāciju nākamajām paaudzēm!
Izstādes autore Ināra Liepa sirsnīgi pateicas izstādes līdzautoram Uldim Liepam , sērkociņu fabrikas Ķomēta „bijušajam direktoram Zigmundam Mežniekam, mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei, Latvijas Nacionālai bibliotēkai un tās speciālistiem, J.Rozentāla Saldus mākslas muzeja kolektīvam, Gulbenes vēstures un mākslas muzeja direktorei Valdai Vorzai, Ilgai Meijerei, Zanei Biseniecei, Ivaram Vecānam, Kuldīgas novada muzejam-personīgi Eduardam Dambergam, Ingrīdai Polei, Ilzei Riekstiņai, Ojāra Vācieša muzejam, Sabiles kultūras nama darbinieciei Ivetai Sērumai un kolēģiem, Liepājas zinātniskai bibliotēkai un personīgi Ilgai Erbai, Liepājas pilsētas muzejam un personīgi Agitai Lejai, kā arī Irīnai Tīrei, Daugavpils novadpētniecības muzejam un personīgi Valentīnai Slavkovskai, Vladislavam Ivanovam, Misiņa bibliotēkai un personīgi Ingūnai Milgrāvei, Galerijai „Istaba” un personīgi māksliniecei Lindai Lūsei , asociācijas ”Latvijas koks” bijušajam direktoram Andrim Plezeram, kā arī māksliniecei Diānai Oto, Kristapam Puriņam, Voldemāram Šaumanim, Agitai Porei, Ilzei Tigulei, Kristai Karlsonei, Inesei Liepiņai, Voldemāram Eihenbaumam un daudziem citiem sadarbības partneriem , kuri turpina sniegt nenovērtējamu palīdzību!!!
Uz tikšanos izstādē!
Ar cieņu, Ināra Liepa
Marts – Jaņa Rozentāla jubilejas mēnesis, svētku noskaņojums un pavasara sākums. Šogad, apstākļu spiesti, svētkus svinēsim savādāk.
18.martā netiks pasniegta Jaņa Rozentāla vārdā nosauktā prēmija, kuras pirmsākumi meklējami kopsaimniecībā „Druva”, bet vēlāk šo tradīciju kopusi Saldus rajona padome un Saldus novada dome. 30 gadu laikā Rozentāla prēmijai izvirzīti 36 pretendenti, bet prēmiju saņēmuši 11 prēmijas laureāti. Kuri tie ir? To uzzināsiet, ja ieskatīsieties muzeja krājuma ēkas logos, Striķu ielā 22, sākot no 16.marta.
No 20. oktobra līdz 29. novembrim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma tradicionālās tetovēšanas mantinieka Kārļa Ulmaņa izstāde “Ādkalis” – 10 gadu pieredze un apkopojums.
Izstādes atklāšana un tikšanās ar tetovēšanas meistaru Kārli Ulmani piektdien, 23. oktobrī plkst. 17:00 muzeja izstāžu zālē Saldū, Striķu ielā 22.
Kārlis izstādē demonstrēs darbus, kas tapuši desmit gadu periodā un balstās uz Āzijas un amerikāņu tetovēšanas stiliem un tēliem. Lielāka un mazāka izmēra “flash design” atspoguļos mākslu, kas tetovētāja rokām tiek pārnests uz cilvēka ķermeni. Izstādē būs skatāmas arī Kārļa Ulmaņa gleznas.
Kārlis uzsācis savu apmācību Dānijā pirms 10 gadiem, darbojies kā viesmākslinieks vairākās Eiropas valstīs, stažējies 13 dažādos tetovēšanas salonos, kā arī guvis pieredzi no daudziem pasaulē atpazīstamiem tetovētājiem Amerikā, Vācijā un Austrālijā. Šobrīd strādā tetovēšanas salonā “Rīgas Tinte”.
Izstādes atklāšanā, 23. oktobrī plkst. 17:00 Kārlis Ulmanis dalīsies ar iegūtajām zināšanām tetovēšanas vēsturē, iepazīstinās ar tetovēšanas procesa norisi, šī aroda meistaru pienākumiem un apmācību ciklu. Interesentiem būs iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus.
Izstādes “Ādkalis” atklāšanas neoficiālā daļa turpināsies bārā ‘Studio 33”
Būs iespēja iegādāties Rīgas Tinte T-kreklus.
Ieeja izstādes atklāšanā bez maksas.
No 8. septembra līdz 15. oktobrim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja izstāde “Medicīnas vizualizācija, jeb skaistums nāk no iekšām”.
Izstādē būs skatāma medicīnas nozares attīstība, pieejamie izmeklējumi, kas slēpjas zem sarežģītiem nosaukumiem – scintigrāfija, gamma kamera utt. Apmeklētājiem būs lieliska iespēja uzzināt vairāk par radioloģiskiem izmeklējumiem – rentgenogrāfiju, datortomogrāfiju, osteodensitometriju, ultrasonogrāfiju, magnētisko rezonansi un radionukleīdo diagnostiku, kas bagātīgi ilustrēts ar attēliem, kā arī par smadzeņu, sirds asinsvadu, vēdera dobuma, reproduktīvo orgānu un skeleta izmeklēšanas metodēm.
20. septembrī 13:00 aicinām ikvienu uz tikšanos ar radioloģi-diagnosti Lāsmu Koškinu izstādē “Medicīnas vizualizācija jeb skaistums nāk no iekšām”, kurā būs iespēja plašāk iepazīties ar izstādi, radiologa darbu, radioloģiskajiem izmeklējumiem ieskatoties vēsturē un salīdzinot to ar mūsdienām.
Izstādes kuratore :
Direktores vietniece
Ilze Pluģe
ilze.pluge@saldus.lv
No 26. jūlija līdz 30. augustam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma gleznotājas Margaritas Stīpnieces darbu izstāde, kas veltīta mākslinieces 110 gadu jubilejai.
Pirms 10 gadiem šādas izstādes atklāšanā piedalījās pati māksliniece. Saldenieki apbrīnoja dzīvespriecīgo un eleganto dāmu, kura savos simt gados tobrīd bija vecākā joprojām strādājošā māksliniece Latvijā. Veidojot šo izstādi vēlējāmies saglabāt Margaritas Stīpnieces piemiņu Saldū.
Gleznu ekspozīcija būs kā plaša mākslinieces daiļrades retrospekcija. Tā veidota no darbiem, kas gleznoti laika posmā no 1940.gada sākuma līdz 2010.gadam. Lielākā daļa izstādē eksponētās gleznas ir no Stīpnieku ģimenes īpašuma, kā arī no Talsu novada muzeja un Saldus muzeja krājuma.
Izstādes apmeklētājiem būs iespēja tikties uz pusstundu ar mākslinieci Margaritu Stīpnieci režisora R.Rikarda filmā “ 100 gadi un ota. Margarita Stīpnieks.”
Margarita Stīpnieks (dz. Klēbachs) dzimusi 1910.gada 26.jūlijā Saldū. Viņas tēvs Alvils Klēbahs (Kalnietis) bijis pazīstams Saldus skolotājs un diriģents. Māksliniece 1936.gadā beigusi Ģ.Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā ar diplomdarbu “Kartupeļu lasītāji pagrabā”.
Pirms II Pasaules kara dzīvojusi Liepājā (1936.-1939.) un Talsos (1939.-1944.), no kurienes devusies trimdā uz Vāciju. 1950.gadā izceļojusi uz Austrāliju, Adelaidi. Pirms kara piedalījusies Kultūras fonda un Talsu apriņķa gleznotāju kopizstādēs. No pēdējās izstādes Vandzenē 1944.gadā Talsu novada muzeja krājumā, ar mākslinieka Jēkaba Spriņģa gādību, ir nonākuši astoņi Margaritas Stīpnieces darbi. Trimdā Vācijā, Vircburgas nometnē, sadarbībā ar citiem latviešu māksliniekiem dibinājusi un vadījusi gleznošanas studiju. Piedalījusies bēgļu mākslinieku kopizstādēs Beļģijā, Francijā un Amerikā. Austrālijā M.Stīpniecei bijušas daudz personālizstādes Adelaidē, Melburnā un Hamiltonā.
2006.gadā atgriezās Latvijā. Dzīvoja Saldū un turpināja gleznot. 2010.gadā sarīkoja personālizstādes Saldū un Talsos. Mirusi 2010.gada 5.novembrī. Apbedīta Čāpātāju kapsētā Saldū.
Izstādes kuratore
Vec.spec.mākslas jaut.
Elita Sproģe,
elita.sproge@saldus.lv, 26188695
No 19. maija muzejā skatāma jaunā izstāde “Bezgalīga atgriešanās”, veltīta Māra Čaklā 80. dzimšanas dienai.
Dzejniekam un publicistam Mārim Čaklajam 16.jūnijā būtu 80.dzimšanas diena.
Šogad gan tikai jubilejas atcere, jo dzejnieka kopš 2003.gada vairs mūsu vidū nav.
M.Čaklais dzimis Saldū, bērnību un skolas gadus pavadījis Saldus apkārtnē – Jaunlutriņos, Pampāļos, Sātiņos, Lutriņos, un Kuldīgas novada Padurē. Tur arī smēlies iedvesmu literārai darbībai.
Izstādē varēs aplūkot dzejnieka dzīves vietas, skolas, notikumus, kā arī to atspoguļojumu dzejas rindās un atmiņu fragmentos. Varēs “pabūt” viņa darba kabinetā, kurš iekārtots, izmantojot lielāko daļu no muzeja krājumā esošās M.Čaklā personisko lietu kolekcijas.
Aicinām izstādes apmeklētājus sniegt muzejam vēl kādu atmiņu stāstu vai citu informāciju par dzejnieku, ja tādu ir viņu rīcībā.
Visi laipni gaidīti ievērojot drošības noteikumus.
Izstādes kuratore Ilze Lāce
ilze.lace@saldus.lv; tālr. 29189208
Īrisu selekcionāres un kolekcionāres Ilgas Viņķeles “Ziedu izstāde”
Draudzība ar īrisiem Ilgai Viņķelei ir jau 25 gadus, no tiem 20 gadus roka iemēģināta selekcijā. Pirmā īrisu šķirne “Mirdzīte”(2007.g. ) vēl tagad skatāma kolekcijā . Ieguvusi kolēģu atzinību, viņa turpināja iesākto darbu.
Patreiz kolekcijā ir aptuveni 300 īrisu šķirņu, ceturtā daļa no tām – “ ārzemnieki “ no Amerikas un Slovākijas, pārējās dzimušas un augušas Stelpē.
Dārzā atrodamas daudzas šķirnes, kurām pagaidām ir tikai selekcijas numurs. Tās vēl tikai gaida vērtējumu, lai kļūtu par īstām skaistulēm. Ne katram sējenim tas izdodas. Tādās reizēs kolekcionāre parasti saka : ” Piedod, puķīte, bet mums jāšķiras! Man bija prieks gaidīt, kamēr tu uzziedēsi “.
Ķīniešu mākslinieku Yang Chuanxi un Yang Zhao gleznu izstāde “Migrācijas ainava”
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā bija izstādīta ķīniešu mākslinieku Yang Chuanxi un Yang Zhao gleznu izstāde “Migrācijas ainava”, kuru, diemžēl, ārkārtas stāvokļa dēļ nebija iespējams skatīt klātienē.
Esam parūpējušies par to, lai skaistie darbi nepaliktu nepamanīti un piedāvājam apskatīt izstādi virtuālajā tūrē!
Bet, pirms dodaties baudīt mākslu, izmantojat iespēju, lai tiktos ar māksliniekiem viņu sarūpētajā video sveicienā!
Par video sakām lielu paldies māksliniekiem Yang Chuanxi un Yang Zhao,
Anastasijai Pavulanei (Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātes studentei) par tulkošanu,
Dmitrijam Kuņickim (RISEBA studentam par video montāžu)
Lai skatītu video sveicienu un virtuālo tūri izstādei, spied uz saiti -> https://muzejs.saldus.lv/piedavajums/virtualas-tures/
No 4. februāra līdz 8. martam Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes ceļojošā izstāde “Izprotam klimata pārmaiņas!”.
Ceļojošā ekspozīcija “Izprotam klimata pārmaiņas” ir neliela daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā 2011. gadā izveidotās interaktīvās ekspozīcijas “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kas izveidota ar mērķi vērst sabiedrības uzmanību uz klimata pārmaiņu problemātiku un veicināt izpratni par to. Aplūkojot ceļojošo ekspozīciju, iespējams iepazīties gan ar Kioto protokolu, gan CO2 pēdas jēdzienu, gan mežu un mežsaimniecības lomu klimata pārmaiņu mazināšanā.
Pateicoties Eco Baltia grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumiem “Nordic Plast” un “PET Baltija”, izstādē skatāmi pārstrādātu plastmasas otrreizējo izejvielu paraugi, kuri iegūti no lauksaimniecības plēvēm, PET pudelēm un citiem plastmasas izstrādājumiem.
Izstādes norises laikā notiks izglītojošās nodarbības, kuras vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālisti, kā arī būs iespēja tikties ar ilggadēju Saldus meteoroloģiskās stacijas vadītāju Inu Lāci. 7. martā mūs sagaida tikšanās ar tautā iemīļotu meteorologu un žurnālistu Tomu Brici. Sarunā uzzināsim kā novēro un prognozē laikapstākļus, to izmaiņu tendences Latvijā un Kurzemē.
Izstāde “ROTU BALSIS”
Šī gada 28.novembrī, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta iedvesmojoša rotu un fotogrāfiju izstāde. “Baltu Rotas” sadarbībā ar accapella grupu “Latvian Voices” apvienojušies kopprojektā, kura rezultātā tapa īpaša rotu kolekcija, kas caurvij pagātnes, tagadnes un nākotnes satikšanos.
Šī neparastā izstāde, kas apvieno trīs mākslas veidus, proti – dizainu, fotogrāfiju un mūziku, rosina mūsdienu cilvēkus apzināties savu izcelsmi un idenditāti.
Apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar rotām, kas tapušas par godu “Baltu Rotu” ceturdaļsimtgades jubilejai, kā arī dzirdēt Latvian Voices desmitgades skaistākās tautasdziesmu aranžijas un oriģinālmūziku, kas bijis viens no iedvesmas avotiem radot šo rotu kolekciju.
Papildus galvenajai izstādes tēmai apmeklētājiem būs iespēja apskatīt arī citas rotas, piemēram, būs izcelta kazas un vilka tēma, jo tuvojas saulgrieži, būs redzami saules motīvi, senie amuleti un Baltijas jūrmalas akmeņi, kas meistarīgi ietērpti sudrabā un bronzā. Tas papildinās priekšstatu par senā un mūsdienu cilvēka rotāšanās paradumiem un jaunām dizaina līnijām.
Atklāšanas dienā būs iespēja aprunāties ar “Baltu Rotu” dibinātāju un dizaineri Initu Straupi, kura komentē izstādes noskaņas šādi: “Esmu piederīga šeit un tagad, sajūtot savas saknes pagātnē, laižu zarus nākotnē”, kā arī smelties padomus fotogrāfijas mākslā no fotogrāfes Lienes Staupes.
“Kas var būt skaistāks un spēcīgāks par rotām, kas darinātas ar stāstu? Iedvesmojoties no mūsu senču mantojuma. Esam lepnas, ka varam nest Latvijas vārdu pasaulē ne tikai ar mūziku, bet arī ar spožām rotām,” stāsta Latvian Voices dziedātāja Elīna Ose.”
Izstādes atklāšanas dienā interesentiem būs iespēja arī iegādāties rotas gan no jaunās, izstādē prezentētās, gan gadu gaitā iemīļotākajām “Baltu Rotu” tēmām.
Organizatori aicina interesentus apmeklēt izstādi no 28.novembra līdz 27.janvārim.
Vairāk informācijas par pasākumu: muzejs.saldus.lv
Izstādes kuratore:
Elita Sproģe
Vecākā speciāliste mākslas jautājumos
Elita.sproge@saldus.lv
T. 26188695
Papildus informācija:
Laura Geistarde-Šube
Attīstības vadītāja, “Baltu Rotas” SIA
mob. +371 26426698
e-pasts: laura@balturotas.lv; www.balturotas.lv
SKATĪT GALERIJU- IZSTĀDES ATKLĀŠANA
No 24. oktobra līdz 20. novembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Edgara Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbu izstāde.
Profesora Edgara Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbu izstādē skatāmi pētniecības darbi par Saldus novada un pilsētas vēsturi, jauninājumi mācību procesa uzlabošanā, jaunu mācību programmu izstrādes materiāli, izglītojošu programmu izstrādes materiāli, latviešu dziedināšanas tradīciju pētniecības materiāli. Izstādē skatāmi sešu E. Dunsdorfa prēmijas kandidātu darbi. Pirmo reizi E. Dunsdorfa prēmiju piešķīra Saldus rajona padome 1999. gadā.
No 13. septembra līdz 13. oktobrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Osvalds Rožkalns”. Izstādes atklāšana tika aizvadīta 13. septembrī.
27. septembrī plkst. 16:00 tikšanās ar grāmatas “Trešā atgriešanās” autoriem – mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni un mākslas vēsturnieku Māri Branci.
Mākslinieka OSVALDA ROŽKALNA (1910 – 1989) darbu izstāde ir pirmā viņa gleznu un zīmējumu skate Kurzemē, kaut dzimtas saknes rodamas šajā novadā un tālu iestiepjas pagātnē, līdz pat saistībai ar Krišjāni Valdemāru. Tās turpinās arī šajos laikos, jo mākslinieka sievas Maijas Rožkalnes tuvākie radinieki Maija Auliciema un Andrejs Stīpnieks dzīvo Saldū un rosinājuši jaunās izstādes tapšanu.
Līdz šim tikušas sarīkotas mākslinieka darbu ekspozīcijas Rīgā (Berga Bazāra galerijā “Arte”, pateicoties audžumeitas Juttas Burhardes uzņēmībai – 2013., Ed. Smiļģa Teātra muzejā – 2016. un Okupācijas muzejā – 2016., reizē ar Māra Branča un Ingrīdas Burānes grāmatas “Trešā atgriešanās” atvēršanas svētkiem). Ārpus Rīgas vēl mākslinieka darbu skates sarīkotas Valmierā, galerijā “Laipa” (2016) un Valkas pilsētas Kultūras namā (2017).
Plašākas ziņas un stāstījumu par mākslinieka dzīvi var atrast jau pieminētajā grāmatā, kuru izdeva apgāds “Mansards” un nedaudzus tās eksemplārus varēs iegādāties arī Saldus muzejā izstādes norises laikā. Šoreiz varbūt tikai trīs mākslinieka dzīvi raksturojoši fakti.
Osvalds Rožkalns dzimis Rīgā, 15. augustā (pēc vecā stila – 2. augustā), kā trešais bērns Fridriha Aleksandra un mātes Dorotejas Alvīnes ģimenē. Bērnības gadi aizrit Penzā, kur tēvs pārcēlies darba meklējumos un vecākais brālis Aleksandrs Jēkabs strādāja vietējā teātrī par aktieri. Kā jau plaši zināms, tad Pirmā pasaules kara gados Penzas mākslas skolā mācījās daudzi nākamie latviešu mākslinieki – Jēkabs Kazāks, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Romāns Suta, Kārlis Baltgailis, vēl citi. Svešajā pilsētā un kara gadu nabadzībā latvieši cits citu atbalstīja, meklēja garīgās saites un dzimto valodu. Tā Rožkalnu ģimenē ne reizi vien jaunie censoņi viesojās, tika pabaroti ar siltu ēdienu un parotaļājās ar mazo Osīti. Kā dzīves brieduma gados atcerējās mākslinieks Osvalds Rožkalns, tad viņam no Penzas laikiem spilgtākais iespaids ir Jēkaba Kazāka paslavējums par četrgadīgā zēna zīmējumu.
Otrs nozīmīgākais laiks Osvalda Rožkalna biogrāfijā saistās ar darbu Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš strādā no 1931. gada par dekorāciju gleznotāju Eduarda Vītola, Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes un citu mākslinieku iecerēm. Tie ir bagāti un laimīgi gadi, līdz Osvalds Rožkalns 1944. gada 11. septembrī tiek iesaukts latviešu leģiona automašīnu remonta rotā.
Trešais ir saistīts ar trimdas laiku, kad mākslinieks pēc Vircburgas DP nometnē nodzīvotā laika paliek uz dzīvi šajā pilsētā, kļūst par Vircburgas teātra (Mainfranken Theater Wurzburg) scenogrāfu (1962 – 1972). Tie ir intensīvi radošā darba gadi, kad mākslinieks ne tikai veido skatuves ietērpu daudzām izrādēm, bet regulāri glezno, spodrinot un pilnveidojot savu meistarību. Daļu no šajā laikā tapušajiem gleznojumiem, zīmējumiem būs iespējams redzēt Saldus muzeja jaunajā ekspozīcijā. Darbus tai izvēlējās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, un tā iekārtota sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vecāko speciālisti mākslas jautājumos Elitu Sproģi.
1950. gada 16. martā Osvalds Rožkalns savā piezīmju grāmatiņā ierakstījis:
“Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura – renesanses nozīmē”. Jānovēl visiem Saldus iedzīvotājiem, viesiem, izstādes apmeklētājiem – ieraudzīt, saprast un uztvert skaistumu, kas atklājas Osvalda Rožkalna darbos.
Ingrīda Burāne
No 15. jūlija līdz 1. septembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Kāzu tradīcijas”.
Kāzu svinības, kurās tika veikti dažādi rituāli un izdarības, liecina par to, cik liela uzmanība aizvien pievērsta cilvēka dzīves nozīmīgākajam notikumam – jaunas ģimenes dibināšanai. Kāzas, jeb kāzu gods, latviešu tautai vairāku gadu simtu garumā bija lielākie svētki, kam gatavojās jau ļoti laicīgi. Arī padomju varas gados, neskatoties uz rīkojumiem un aizliegumiem, kāzu tradīcijas tika pārmantotas un ir saglabājušās līdz pat mūsu dienām. Ne vienmēr bija zināmi skaidrojumi dažādiem kāzu rituāliem, ticējumiem un ieražām, tomēr arī padomju varas gados tie plaši tika pielietoti. Mainījās kāzu ieražās izmantoto lietu izskats, kāzu tērpu mode, ēdieni un dzērieni, kāzu auto, taču rituāli, senās tautas tradīcijas un ticība tām, arī padomju laikā saglabājās nemainīgas. Izstādē skatāmas lietas par padomju laika kāzu tradīcijām, apskatei izstādīti priekšmeti no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma.
Augustā izstāde tiks papildināta ar aizraujošām aktivitātēm.
Informācija sekos.
Izstādes kuratore:
Ilze Haruna, Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091
No 18.maija līdz 7.jūlijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Profils”, kura veltīta Ojāram Ulmanim.
Ojārs Ulmanis zināms kā ilggadējs izglītības pārvaldes vadītājs, naturalizācijas pārvaldes vadītājs, skolotājs, treneris, dzejnieks un gleznotājs. 2017.gadā saņēmis Saldus goda pilsoņa nosaukumu.
Šogad Ojārs atzīmētu 70 gadu jubileju, tādēļ O. Ulmanim par godu ir izveidota izstāde, kurā būs iespējams iepazīties gan ar viņa sportista gaitām, gan viņa māksliniecisko pusi. Izstādē būs apskatāmas viņa gleznas un foto, kā arī varēs baudīt viņa rakstīto dzeju no viņa trīs izdotajiem dzeju krājumiem.
Izstādes kuratore:
Ieva Nārvila, speciāliste vēstures jautājumos
Ieva.narvila@saldus.lv tālr.27881091
Smadzeņu brīvība
No 9. aprīļa līdz 12. maijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Laimas Jaunskungas keramikas darbu izstāde “Smadzeņu brīvība”
Laimas Jaunskungas veidotā keramika ir ļoti daudzveidīga. 50 gadu laikā, kopš Laima nodarbojas ar keramiku, izveidoti sadzīvē izmantojami, praktiski trauki, servīzes īpašiem
svētkiem, trauki ziedu kompozīcijām, suvenīri, kā arī dekoratīvi trauki interjera papildināšanai. Šai izstādei izgatavotie trauki ir fantāzijas lidojums. Darbi veidoti eksperimentējot gan ar krāsām, gan ar veidošanas tehnikām. Laima sarunā saka: ”Nebaidos no kritikas un jūtos brīvi veidojot savus darbus, jo daru to, kas patīk”. Tā iespaidā arī radās izstādes nosaukums “Smadzeņu brīvība”, kas raksturo šī brīža sajūtas.
Laima Jaunskunga keramikas traukus izgatavo jau kopš 1965. gada līdz pat šim brīdim. Beigusi Liepājas mākslas vidusskolu, sākusi strādāt par keramiķi “Latvijas keramikas” Liepājas nodaļā “Rolava”, kur nostrādājusi 20 gadus. 1989. gadā bijušā kolhoza “Jaunais Komunārs” priekšsēdētājs Jānis Blūms Laimai piedāvāja izveidot darbnīcu Kalnos. Laimas izlolotā darbnīca tur darbojas vēl šodien.
STRUKTŪRA
Anša Rozentāla gleznu izstāde “STRUKTŪRA” skatāma J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 26. februāra līdz 31. martam.
Kara un sadzīves ainas modelismā
No 15.janvāra izstādi “100 labas lietas” papildinās saldenieka Māra Lejas minidiorāmas “Kara un sadzīves ainas modelismā” par Otrā pasaules kara tematiku. Tos, kurus aizrauj modelisms, aicinām uz tikšanos ar Māri Leju 2.februārī plkst.14.00.
Izstādē skatāmas tēmas:
1. 1914 – 1920, Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas, neatkarīgas Latvijas valsts veidošana,
Izstāde būs skatāma līdz 2019.gada 17.februārim.
