No 13. septembra līdz 13. oktobrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Osvalds Rožkalns”. Izstādes atklāšana tika aizvadīta 13. septembrī.

27. septembrī plkst. 16:00 tikšanās ar grāmatas “Trešā atgriešanās” autoriem – mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni un mākslas vēsturnieku Māri Branci.

Mākslinieka OSVALDA ROŽKALNA (1910 – 1989) darbu izstāde ir pirmā viņa gleznu un zīmējumu skate Kurzemē, kaut dzimtas saknes rodamas šajā novadā un tālu iestiepjas pagātnē, līdz pat saistībai ar Krišjāni Valdemāru. Tās turpinās arī šajos laikos, jo mākslinieka sievas Maijas Rožkalnes tuvākie radinieki Maija Auliciema un Andrejs Stīpnieks dzīvo Saldū un rosinājuši jaunās izstādes tapšanu.

Līdz šim tikušas sarīkotas mākslinieka darbu ekspozīcijas Rīgā (Berga Bazāra galerijā “Arte”, pateicoties audžumeitas Juttas Burhardes uzņēmībai – 2013., Ed. Smiļģa Teātra muzejā – 2016. un Okupācijas muzejā – 2016., reizē ar Māra Branča un Ingrīdas Burānes grāmatas “Trešā atgriešanās” atvēršanas svētkiem). Ārpus Rīgas vēl mākslinieka darbu skates sarīkotas Valmierā, galerijā “Laipa” (2016) un Valkas pilsētas Kultūras namā (2017).

Plašākas ziņas un stāstījumu par mākslinieka dzīvi var atrast jau pieminētajā grāmatā, kuru izdeva apgāds “Mansards” un nedaudzus tās eksemplārus varēs iegādāties arī Saldus muzejā izstādes norises laikā. Šoreiz varbūt tikai trīs mākslinieka dzīvi raksturojoši fakti.

Osvalds Rožkalns dzimis Rīgā, 15. augustā (pēc vecā stila – 2. augustā), kā trešais bērns Fridriha Aleksandra un mātes Dorotejas Alvīnes ģimenē. Bērnības gadi aizrit Penzā, kur tēvs pārcēlies darba meklējumos un vecākais brālis Aleksandrs Jēkabs strādāja vietējā teātrī par aktieri. Kā jau plaši zināms, tad Pirmā pasaules kara gados Penzas mākslas skolā mācījās daudzi nākamie latviešu mākslinieki – Jēkabs Kazāks, Voldemārs Tone, Konrāds Ubāns, Romāns Suta, Kārlis Baltgailis, vēl citi.  Svešajā pilsētā un kara gadu nabadzībā latvieši cits citu atbalstīja, meklēja garīgās saites un dzimto valodu. Tā Rožkalnu ģimenē ne reizi vien jaunie censoņi viesojās, tika pabaroti ar siltu ēdienu un parotaļājās ar mazo Osīti. Kā dzīves brieduma gados atcerējās mākslinieks Osvalds Rožkalns, tad viņam no Penzas laikiem spilgtākais iespaids ir Jēkaba Kazāka paslavējums par četrgadīgā zēna zīmējumu.

Otrs nozīmīgākais laiks Osvalda Rožkalna biogrāfijā saistās ar darbu Latvijas Nacionālajā operā, kur viņš strādā no 1931. gada par dekorāciju gleznotāju Eduarda Vītola, Lūdolfa Liberta, Niklāva Strunkes un citu mākslinieku iecerēm. Tie ir bagāti un laimīgi gadi, līdz Osvalds Rožkalns 1944. gada 11. septembrī tiek iesaukts latviešu leģiona automašīnu remonta rotā.

Trešais ir saistīts ar trimdas laiku, kad mākslinieks pēc Vircburgas DP nometnē nodzīvotā laika paliek uz dzīvi šajā pilsētā, kļūst par Vircburgas teātra (Mainfranken Theater Wurzburg) scenogrāfu (1962 – 1972). Tie ir intensīvi radošā darba gadi, kad mākslinieks ne tikai veido skatuves ietērpu daudzām izrādēm, bet regulāri glezno, spodrinot un pilnveidojot savu meistarību. Daļu no šajā laikā tapušajiem gleznojumiem, zīmējumiem būs iespējams redzēt Saldus muzeja jaunajā ekspozīcijā. Darbus tai izvēlējās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, un tā iekārtota sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja vecāko speciālisti mākslas jautājumos Elitu Sproģi.

1950. gada 16. martā Osvalds Rožkalns savā piezīmju grāmatiņā ierakstījis:

“Mākslas darbs var būt skaists arī bez skaista satura – renesanses nozīmē”. Jānovēl visiem Saldus iedzīvotājiem, viesiem, izstādes apmeklētājiem – ieraudzīt, saprast un uztvert skaistumu, kas atklājas Osvalda Rožkalna darbos.

Ingrīda Burāne

SKATĪT GALERIJU

 

 


ARHĪVS

Kāzu tradīcijas

No 15. jūlija līdz 1. septembrim Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Kāzu tradīcijas”.

Kāzu svinības, kurās tika veikti dažādi rituāli un izdarības, liecina par to, cik liela uzmanība aizvien pievērsta cilvēka dzīves nozīmīgākajam notikumam – jaunas ģimenes dibināšanai. Kāzas, jeb kāzu gods, latviešu tautai vairāku gadu simtu garumā bija lielākie svētki, kam gatavojās jau ļoti laicīgi. Arī padomju varas gados, neskatoties uz rīkojumiem un aizliegumiem, kāzu tradīcijas tika pārmantotas un ir saglabājušās līdz pat mūsu dienām. Ne vienmēr bija zināmi skaidrojumi dažādiem kāzu rituāliem, ticējumiem un ieražām, tomēr arī padomju varas gados tie plaši tika pielietoti. Mainījās kāzu ieražās izmantoto lietu izskats, kāzu tērpu mode, ēdieni un dzērieni, kāzu auto, taču rituāli, senās tautas tradīcijas un ticība tām, arī padomju laikā saglabājās nemainīgas. Izstādē skatāmas lietas par padomju laika kāzu tradīcijām, apskatei izstādīti priekšmeti no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma.

Augustā izstāde tiks papildināta ar aizraujošām aktivitātēm.

Informācija sekos.

Izstādes kuratore:

Ilze Haruna, Vecākā speciāliste vēstures jautājumos

Ilze.haruna@saldus.lv  tālr. 27881091

SKATĪT GALERIJU

Profils

No 18.maija līdz 7.jūlijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma izstāde “Profils”, kura veltīta Ojāram Ulmanim.

Ojārs Ulmanis zināms kā ilggadējs izglītības pārvaldes vadītājs, naturalizācijas pārvaldes vadītājs, skolotājs, treneris, dzejnieks un gleznotājs. 2017.gadā saņēmis Saldus goda pilsoņa nosaukumu.

Šogad Ojārs atzīmētu 70 gadu jubileju, tādēļ O. Ulmanim par godu ir izveidota izstāde, kurā būs iespējams iepazīties gan ar viņa sportista gaitām, gan viņa māksliniecisko pusi. Izstādē būs apskatāmas viņa gleznas un foto, kā arī varēs baudīt viņa rakstīto dzeju no viņa trīs izdotajiem dzeju krājumiem.

SKATĪT GALERIJU

Izstādes kuratore:
Ieva Nārvila, speciāliste vēstures jautājumos
Ieva.narvila@saldus.lv  tālr.27881091

Smadzeņu brīvība

Smadzeņu brīvība

No 9. aprīļa līdz 12. maijam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma Laimas Jaunskungas keramikas darbu izstāde “Smadzeņu brīvība”

Laimas Jaunskungas veidotā keramika ir ļoti daudzveidīga. 50 gadu laikā, kopš Laima nodarbojas ar keramiku, izveidoti sadzīvē izmantojami, praktiski trauki, servīzes īpašiem

svētkiem, trauki ziedu kompozīcijām,  suvenīri, kā arī dekoratīvi trauki interjera papildināšanai. Šai izstādei izgatavotie trauki ir fantāzijas lidojums. Darbi veidoti eksperimentējot gan ar krāsām, gan ar veidošanas tehnikām. Laima sarunā saka: ”Nebaidos no kritikas un jūtos brīvi veidojot savus darbus, jo daru to, kas patīk”. Tā iespaidā arī radās izstādes nosaukums “Smadzeņu brīvība”, kas raksturo šī brīža sajūtas.

Laima Jaunskunga keramikas traukus izgatavo jau kopš 1965. gada līdz pat šim brīdim. Beigusi Liepājas mākslas vidusskolu, sākusi strādāt par keramiķi “Latvijas keramikas” Liepājas nodaļā “Rolava”, kur nostrādājusi 20 gadus. 1989. gadā bijušā kolhoza “Jaunais Komunārs”  priekšsēdētājs Jānis Blūms Laimai piedāvāja izveidot darbnīcu Kalnos. Laimas izlolotā darbnīca tur darbojas vēl šodien.

SKATĪT GALERIJU

Struktūra

STRUKTŪRA

Anša Rozentāla gleznu izstāde “STRUKTŪRA” skatāma J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 26. februāra līdz 31. martam.

“Katru brīdi mēs sastopamies ar dažādas nozīmes un ideju kopumiem, lietām, formām un procesiem, kuri risinās mums apkārt katru sekundi un milisekundi, radot jaunus vai jau pierastus pārdzīvojumus vai struktūras. Šie procesi ir nebeidzami iedvesmas un radošās enerģijas nesēji, kurus mākslinieki izmanto savos mākslas darbos. Nozīmīgs aspekts mākslinieka daiļradē ir attiecību meklēšana- ainava pret formu un objekts vidē, kuram apkārt norisinās nemitīga kustība, objektam simbolizējot formu un procesam vidi kā vienotu struktūrvienību. Gala rezultātā, gleznām balansējot uz romantiska un eksistenciāla vizuālā attēla sliekšņa.” A.Rozentāls.
Ansis Rozentāls 2018. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari (Maģistra grāds). Grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē regulāri piedalās kopš 2009. gada. 2013. gadā ieguvis pirmo vietu konkursā ‘’Paint the blade’’ par Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas propellera lāpstiņas apgleznošanu. 2018. gadā ieguvis Valdemāra Tones stipendiju. Piedalījies vairāku ēku fasāžu apgleznošanā Rīgā. Piedalījies plenēros Rīgā, Kuldīgā, Mālpilī, Cēsīs, kā arī ir aktīvi iesaistījies mākslinieciskajās aktivitātes. Kā asistents piedalījies vairāku desmitu izstāžu organizēšanā un scenogrāfijas izveidē. Kā mākslinieks darbojies reklāmā un kino, ‘’Homo Novus’’ viens no māksliniekiem un gleznu autoriem.
Janis Rozentāls bija mans vecvecvectēvs, kas man ir liels gods. Viņš pilnīgi noteikti bija viens no spēcīgākajiem gleznotājiem Latvijā, un būtībā tas, kurš izveidoja latviešu nacionālo mākslu. Viņa darbi bijuši man apkārt jau no bērnības, un, kad sāku veidoties par mākslinieku, tie mani neapšaubāmi ietekmēja, tāpēc, lai arī šobrīd cenšos no tā distancēties un izveidot pats savu rokrakstu un dzīves ceļu, kaut kur jau tas Rozentāls vienmēr ir!” Citāts no dokumentālās filmas “Rozentāls.Septiņi”.
Kara un sadzīves ainas modelismā

Kara un sadzīves ainas modelismā

No 15.janvāra izstādi “100 labas lietas” papildinās saldenieka Māra Lejas minidiorāmas “Kara un sadzīves ainas modelismā” par Otrā pasaules kara tematiku. Tos, kurus aizrauj modelisms, aicinām uz tikšanos ar Māri Leju 2.februārī plkst.14.00.

SKATĪT GALERIJU

100 labas lietas
100 labas lietas
No 6.novembra līdz 2019.gada 17.februārim J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, svinot mūsu Latvijas simtgadi, varēs skatīt izstādi no muzeja krājuma “100 labas lietas”.
Lai pilnvērtīgāk izprastu izstādē skatāmo kultūrvēsturisko mantojumu un saredzētu kopsakarības, piedāvājums papildināts ar jaunu izglītojošo programmu “Latvieši”.
Izstāde ”100 labas lietas” veidota no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājumā esošiem priekšmetiem, kuri raksturo Latvijas valsts veidošanās un pastāvēšanas vēsturi no Pirmā pasaules kara laika līdz 21. gs..
Izstādē skatāmas tēmas:
1. 1914 – 1920, Pirmais pasaules karš un Brīvības cīņas, neatkarīgas Latvijas valsts veidošana,
2. 1920 – 1940, Neatkarīga Latvijas valsts,
3. 1939 – 1948, Okupācijas un Otrais pasaules karš,
4. 1949- 1989, Padomju periods,
5. 1989 – 2018, Atmoda un valsts neatkarība,
6. Trimda
Katrs izstādē izvietotais priekšmets ir ar savu nozīmi un stāstu, tas vislabāk raksturo to laika periodu, kurā ticis lietots vai darināts.
Izstāde būs skatāma līdz 2019.gada 17.februārim.

 

 

 

 

Šī vietne izmanto sīkdatnes (cookies), lai analizētu mūsu datplūsmu, uzlabotu satura kvalitāti, pielāgotu saturu lietotāju vajadzībām un optimizētu tās darbību. Apmeklējot mūsu mājaslapu, Jūs piekrītat to izmantošanai. Sīkāk par sīkdatnēm un to dzēšanu lasi vairāk ... Lasīt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close