Barikādes

Barikādes

1991. gada barikāžu laiks pašos pamatos mainīja Latvijas valsts turpmāko attīstību un virzību, tās uzskatāmas par nacionālās atmodas kulmināciju un jaunas, demokrātiskas Latvijas veidošanās simbolu. 1991. gada 13.- 27. janvāra notikumos aktīvi iesaistījās arī Saldus un Brocēnu novadu ļaudis. Izstāde stāsta par saldenieku un brocēnieku līdzdalību barikādēs no to pastāvēšanas pirmās līdz pēdējai dienai – gan izbraukšanu uz barikādēm, gan notikumus barikādēs Rīgā. Izstādē izmantotas Edija Boša, Jura Lasmaņa, Jāņa Dobeļa un J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma fotogrāfijas. Izstādi veido 10 planšetes (121 x 49 cm)

Otrais pasaules karš Kurzemē

Izstāde “Otrais pasaules karš” izvietota uz 9 planšetēm (70,5 x 100 cm)

Ceļojošā izstādē “Otrais pasaules karš Kurzemē” apkopota informācija par notikumiem Kurzemē un Saldus novadā Otrā pasaules kara laikā – no 1940. gada padomju okupācijas līdz vācu armijas kapitulācijai 1945. gada maijā. Sīkāk atainots padomju karaspēka iebrukums Latvijā un robežsargu posteņu iznīcināšana, sešas Kurzemes lielkaujas septiņu mēnešu ilgajā vācu armiju grupējuma “Kurland” ielenkuma pastāvēšanas laikā, vācu okupācijas laiks, vācu armiju kapitulācija un padomju varas atjaunošana tūlīt pēc kara. 

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Saldus ev. lut. draudzes mācītājs Romans Auseklis Vanags

Saldus ev. lut. draudzes mācītājs Romans Auseklis Vanags

7 planšetes (100x50cm)

Izstāde “Saldus ev. lut. draudzes mācītājs Romans Auseklis Vanags” veltīta R. Vanaga 115 dzimšanas dienai (dz. 1902. g. 16.01. – m. 1969. 22. 10.).  Mācītājs R. Vanags Saldus novada draudzēs kalpojis divdesmit gadu, iesākot darbu 1928. gadā Gaiķu – Remtes draudzē.  1931. gadā aicināts kalpot Saldus draudzē, ko vienmēr uzskatījis tikpat kā par savu vienīgo darba vietu. Saldenieku atmiņās mācītāja R. Vanaga laiks saistās ne tikai ar dzīvu darbošanos draudzē un piedalīšanos visos pilsētniekiem nozīmīgos notikumos, bet arī plašiem dievnama remonta darbiem. Saldū aizsākās R. Vanaga literārā darbība, gan tulkojot, gan rediģējot un sacerot dziesmu tekstus. Saldus spiestuvē ”Saldus burtnieks” drukātas divas R. Vanaga dzeju  un lūgšanu grāmatiņas. Izstādē izvietoti J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma, LELB arhīva un privātpersonu dokumenti, fotogrāfijas un priekšmeti.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Arhitekts Ernests Pole

Arhitekts Ernests Pole

8 planšetes (70X100cm); Vertikālais formāts

Ernests Pole dzimis 1872.gada 8.oktobrī Lutriņu pagasta „Birzniekos”, no 1904. līdz 1908.gadam studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, ko beidzis ar arhitekta grādu. Nepilnu sešu gadu laikā pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, daudzas ar arhitektūrvēsturisku nozīmi. Pazīstamākie no E. Poles projektētajiem namiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams, ēka Brīvības ielā 38 – neoklasicisma stila meistardarbs, bijusī Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka.
Ceļojošā izstāde dod ieskatu Ernesta Poles profesionālajā veikumā un sākuma būvniecības tendencēs Latvijā.
Muzeja speciālistu sagatavota ceļojošā izstāde par izcilu arhitektu, Saldus novadnieku Ernestu Poli – pieejama visiem interesentiem, kuri vēlas to eksponēt savās telpās!

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Pedagoģe
Sandra Leitholde

Hercogs Jēkabs

Hercogs Jēkabs

6 planšetes, izmērs 70×70 cm /eksponējamas vertikāli /

4 – daļīga galda spēle “Laivā arhercogu Jēkabu”+ 1 planšete ar Kurzemes hercogistes karti. Katra daļa 50×50 cm / eksponējama horizontāli / 19 informatīvas kartītes / A4 / par hercoga Jēkaba dzīvi un darbību spēles noteikumi,metamais kauliņš,ejamie kauliņi.

Ir iespēja variēt un izvēlēties sev piemērotāko veidu izstādes eksponēšanai.

Jēkabs Ketlers  (1610  – 1682 )  –  Kurzemes un Zemgales hercogs, kurš valdīja 40 gadus –  no 1642. līdz 1682. gadam. Viņš tiek uzskatīts par ievērojamāko Kurzemes un Zemgales valdnieku.

Ņemot par paraugu Holandes ekonomiskos panākumus, hercogs Jēkabs izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu, kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar Kurzemes kolonijām Āfrikā un Amerikā. Arī tagadējā Saldus novada teritorija savulaik ietilpa  Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Saldus ir viens no pirmajiem hercoga Jēkaba īpašumiem. Šeit atradās Jelgavas – Klaipēdas pasta ceļa stacija.  Saldus galvenokārt bija apkārtnes iedzīvotāju tirgus vieta. Pilsētas apkārtnē dzīvoja daudz dažādu nozaru amatnieku. Jēkaba laikā Saldus piedzīvoja uzplaukumu: Saldū un pilsētas apkārtnē hercogistes laikā  darbojās dzelzs ceplis un lielgabalu lietuve, linu austuves, potaša vārītava pulvera ražošanai, ādu ģērētavas, kokzāģētava.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Pedagoģe
Sandra Leitholde
sandra.leitholde.@gmail.com tālr. 28302461

Spēle

Uzņēmējdarbība Saldū 19.-21.gs.

Uzņēmējdarbība Saldū 19.-21.gs.

10 roll up stendi

Izstāde veltīta Saldus uzņēmējiem, kuru darbībai pateicoties, Saldus no miesta 19. gadsimta vidū veidojusies par plaukstošu pilsētu mūsdienās. Izstāde sniedz informāciju par tirgotājiem, amatniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un lielākajiem uzņēmumiem, neuzskaitot visus pilsētā strādājušos šo nozaru speciālistus. Īpaša vieta ierādīta Saldus tirgum, kurš uzskatāms par Frauenburgas (Saldus) miesta veidošanās sākumu un arvien saglabājis nozīmīgu lomu vietējo iedzīvotāju, Kurzemes un tuvējās Lietuvas tirgotāju un pārdevēju vidū. Izstādē iespējams iepazīties ar informāciju par lielākajiem un ilggadīgākajiem Saldus uzņēmējiem, kuri arvien turpina darbību no 1990. gadu sākuma. Izcelta divu Saldum nozīmīgu uzņēmumu darbība, kuri šogad svin jubilejas – šūšanas uzņēmums 66 North Baltic atzīmē 90 gadu pastāvēšanas jubileju, bet ceļu būves uzņēmums SC grupa svin 25 gadu darbības jubileju.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Speciāliste vēstures jautājumos
Ieva Nārvila
ieva.narvila@saldus.lv tālr. 27158729

J. Rozentāls

J.Rozentāls

6 planšetes (71×142 cm)

Izstāde piedāvā iepazīties ar Jaņa Rozentāla svarīgākjiem dzīves notikumiem un dod ieskatu mākslinieka daiļradē.
Jaņa Rozentāla daiļrade iezīmējusi vienu no latviešu tēlotājas mākslas augstākajām virsotnēm 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. Mākslinieks savas dzīves laikā veicis izcilu darbu, ienesot latviešu glezniecībā jaunas vērtības. Kopā ar saviem laikabiedriem V. Purvīti, J.Valteru u.c., viņš tuvināja latviešu mākslas līmeni citu tautu mākslas līmenim. J.Rozentāls atstājis  lielu un bagātīgu mantojumu visdažādākajās mākslas jomās – glezniecībā, grafikā, monumentāli dekoratīvajā mākslā un mākslas kritikā.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Pedagoģe
Sandra Leitholde
sandra.leitholde.@gmail.com tālr. 28302461

Medicīna un Farmācija Saldus novadā

Medicīna un Farmācija Saldus novadā

6 baneri (250x60cm)

Izstāde stāsta par medicīniskās aprūpes un medikamentu tirdzniecības  pirmsākumiem un attīstību Saldus pilsētā un Saldus novada pagastos. Apkopoto informāciju ilustratīvi papildina fotogrāfijas no Saldus muzeja krājuma.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Speciāliste vēstures jautājumos
Ieva Nārvila
ieva.narvila@saldus.lv tālr. 27158729

Muzeja naudas lāde

Muzeja naudas lāde

8 planšetes (73×120 cm) un 4 baneri (250×60 cm)

Ceļojošā izstādē apkopota naudas vēsture, kas aptver laika posmu sākot ar naturālo maiņu līdz Latvijas Republikas nacionālajai valūtai – latam. Naudai sabiedrības dzīvē aizvien ir bijusi un joprojām ir nozīmīga vieta, ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrvēsturē un politikā. Tā uzskatāmi atspoguļo visu civilizācijas attīstības gaitu. Naudas vēsture Latvijā ir ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. To noteikusi mūsu zemes ilgstošā saistība ar citu tautu politisko un ekonomisko virskundzību.

Planšetēs eksponētas Saldus muzeja krājumā esošās numismātikas kolekcija – papīra naudas zīmju kopijas. Baneros – apkopota naudas vēsture.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Ko stāsta senlietas

Ko stāsta senlietas

8 planšetes (102×72 cm) un priekšmeti.

Pateicoties vācu izcelsmes mācītāja Augusta Bīlenšteina darbam Latviešu koka iedzīves priekšmeti, līdz mūsu dienām nonākušas daudzas unikālas liecības par latviešiem 19. gadsimtā.  Izstādē Ko stāsta senlietas skatāmi etnogrāfijas priekšmeti no J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja krājuma, kuri tuvāk raksturo latviešu mājokli un lauku darbus. Izstādē redzami apgaismes priekšmeti, rotaļlietas un dažādi mājturības piederumi, kurus lietojuši Saldus novada iedzīvotāji 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma posmā. Priekšmetu apraksti veidoti pēc  A. Bīlenšteina pētījuma, akcentējot veidu kā lietas nonākušas Saldus muzeja krājumā.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Galvenā krājuma glabātāja
Kristīne Dobrovoļska
kristine.dobrovalska@saldus.lv tālr. 28335403

Svešumā

Svešumā

9 planšetes (102 x 72cm)

Izstāde Svešumā veltīta Saldus novada iedzīvotājiem, kuru ģimenes skārusi lielākā Latvijas traģēdija 20. gadsimtā – 1949. gada 25. marta deportācijas. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti ap 1400 Saldus novada iedzīvotāji. Izstādē skatāmas fotogrāfijas no trīs galvenajām  saldenieku nometināšanas vietām – Omskas, Tomskas un Amūras apgabaliem, izsūtīto skaitu no pagastiem, dokumenti, kurus no Sibīrijas nometinājuma un apcietinājuma vietām saglabājuši Saldus novada dažādu pagastu iedzīvotāji. Izstādes planšetes vēsta par izsūtīšanas iemesliem, vietām, kur notika vilcienu sastāvu formēšana Saldus novadā, mācību, darba un dzīves apstākļiem Sibīrijā, kā arī Politiski represēto apvienības Saldus nodaļas Likteņi nodibināšanu 1980. gadu beigās.

Kontaktēties ar:
J.Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Saldus Sadraudzīgās biedrības ēkas vēsture

Saldus Sadraudzīgās biedrības ēkas vēsture

9 planšetes (102×72 cm)

Izstāde Saldus Sadraudzīgās biedrības nama 120 gadi, veltīti ēkas pastāvēšanas 120 gadu jubilejai, akcentējot trīs nozīmīgākos posmus tā vēsturē. 1894. gada 16. janvārī Saldus Sadraudzīgās biedrības nams, būvēts par sabiedrības ziedotiem līdzekļiem, tika iesvētīts. Uz 125 gadiem atskatās arī pirmā latviešu kultūras un izglītības biedrība pilsētā – Saldus Sadraudzīgā biedrība, dibināta 1888. gada 1. novembrī. Izstāde sniedz ieskatu Saldus Sadraudzīgās biedrības vēsturē un kultūras dzīves norisēs līdz 1940. gadam. Pēc Otrā pasaules kara biedrības telpās tika izvietots Saldus Kultūras nams. Padomju periodā plaši pazīstami kļuva Saldus Tautas kolektīvi, īpaši Saldus Tautas teātris režisora Jāņa Kļavas vadībā. Jauns posms biedrības nama dzīvē sācies ar 1963. gadu, kad te tika pārcelts Saldus Pionieru nams. Daudzveidība un aizrautība raksturo Saldus Bērnu un jaunatnes centra darbinieku un audzēkņu darbu arī šodien.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Novada luterāņu Dievnami

Novada luterāņu Dievnami

51 ielaminēta lapa (42,5 x 30 cm )

Izstāde „Novada luterāņu Dievnami” vēsta par baznīcas lomu novada ļaužu ikdienā vairāku gadsimtu garumā, tās klātesamību visos sadzīves un pat politiski nozīmīgos notikumos. Jebkura cilvēka dzīve ritēja ap baznīcu, tā veidoja pasaules uztveri un domāšanas veidu un otrādi – baznīcas tēls atspoguļo cilvēku garīgo vērtību izaugsmi, dzīves prasību izmaiņas, iepriekšējo paaudžu pieredzi un izjūtas. Katra luterāņu baznīca, tās patroni, cēlāji un apmeklētāji izveidojuši savai baznīcai atbilstošu apkārtni un garīgo dzīvi. Izstāde stāsta par novada luterāņu baznīcu būvniecības laiku 16. – 17. gadsimtā, attīstību un atdzimšanu mūsu dienās.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Teologam Robertam Akmentiņam-100

Teologam Robertam Akmentiņam – 100

5 planšetes (102 x 73 cm )

Roberts Akmentiņš, dzimis 1910. gada 27. janvārī Grundzāles pagastā, saldeniekiem palicis labā atmiņā pēc šeit nostrādātajiem darba gadiem mācītāja amatā. Pēc Otrā pasaules kara

1952. Akmentiņš apmeties uz dzīvi Kuldīgas apkaimē, kur sācis strādāt par vikārmācītāju, viņa aprūpē bijušas arī Blīdenes, Stūru, Zvārdes un Kursīšu draudzes – visas karā pilnīgi zaudējušas savas baznīcas. Vēlāk sekojis mācītāja darbs Remtes, Gaiķu, Grīvaišu, Rubas, Lutriņu un Saldus pirmajā draudzē. Saldus draudzē R. Akmentiņš nostrādājis 30 gadus, no 1952. līdz 1982. gadam, kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. No 1980. gada R. Akmentiņš bijis Teoloģijas semināra rektors. 1990. gada jūnijā, pārveidojot Teoloģijas semināru, atjaunota 1940. gada augustā slēgtā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte. R. Akmentiņš apstiprināts par fakultātes dekānu un sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju. Šos pienākumus Roberts Akmentiņš pildījis līdz savas dzīves beigām 1994. gada maijā.

Izstāde stāsta par mācītāja Roberta Akmentiņa darbību mācītāja amatā Saldus pusē un atjaunotajā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Saldus sv. Jāņa baznīca

Saldus sv. Jāņa baznīca

3 planšetes (73 x 102 cm )

Saldus vecākā celtne un pirmā mūra baznīca Saldū, celta 1614.-1615. gadā par hercoga Vilhelma līdzekļiem. 19.gs. beigās baznīca pārbūvēta pēc Vilhelma Neimaņa projekta. Baznīcā atrodas unikāli mākslas pieminekļi – Liepājas meistara K. A. Hermaņa būvētās ērģeles, manierisma stila kancele, 19. gs. 2. pusē būvētais altāris ar meistara J. Dēringa altārgleznu u.c. Izstāde stāsta par lielākajiem pārbūves darbiem baznīcas vēsturē, kopš kuru veikšanas apritējuši 110 gadi. Atzīmējot Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas jubileju, draudze var atskatīties uz ne mazāk fundamentāli ieguldītu darbu baznīcas atjaunošanā, restaurācijā un apkārtnes labiekārtošanā pēdējo gadu laikā.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Saldus Lielā iela

Saldus Lielā iela

12 planšetes ( 102 x 73 cm)

Lielā iela – liela iela Saldus pilsētā, kas nu jau pāris gadu simtus nemainīgi nesusi kultūras un izglītības zelta vērtības savam laikam un nākotnei.
Pilsētas galvenā iela savulaik saukta gan par Sesiles ceļu, Upesmuižas ielu, jo vedusi uz Upesmuižas dzirnavām pilsētas pievārtē, gan padomju gados par Ļeņina ielu, līdz beidzot tikusi pārdēvēta par Lielo ielu. Te vienmēr atradušās svarīgas miesta, vēlāk pilsētas pārvaldes iestādes, skolas, biedrību nami, miertiesa, aptiekas, laikraksta redakcija, katoļu draudzes lūgšanu nams un pilsētas kultūras nams.
Izstāde stāsta par aizmirstām un šodien maz zināmām lietām. Viens no pirmajiem ebreju namiem pilsētas centrā vēl arvien ir saglabājies, taču par ebreju skolā pastāvējušo kārtību varam spriest vien pēc izstādē redzamajiem fotoattēliem. Tikai fotogrāfijas liecina par vācu skolu, kas nopostīta Kurzemes kauju laikā, aiznesot līdzi skolas nosaukumu – Vācu biedrības skola Kurzemes vāciešiem. Nav saglabājusies arī Lotes Paegles sieviešu proģimnāzija, kas būdama viena no pirmajām mācību iestādēm ar 5 klasīgu mācību programmu, stipri mainīja un paaugstināja izglītības līmeni vietējā vidē.
Šodien Lielajā ielā atrodas skolas, kurās arvien notiek mācības: Saldus pilsētas skola, pārdzīvojusi kara gadus un sagaidījusi savu simtgadi, 1990. gadu sākumā būvētā Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skola kā vienīgā tāda veida skola visā Latvijā un Saldus mūzikas skola.
Lielās ielas sirds vienmēr bijusi Sadraudzīgā biedrība, kas rosināja un veidoja kultūras dzīvi Saldū un apkārtnē, uzsverot šī darba nozīmīgumu ne tikai 19. gadsimta beigās Kristapa Stepermaņa vadībā, bet arī vēlākā laikā kā Saldus kultūras nams un Saldus bērnu un jaunatnes centrs.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Latvijas Tautas Frontes Saldus nodaļas darbība

Latvijas tautas Frontes Saldus nodaļas darbība

23 planšetes (73 x 102 cm)

Izstāde Latvijas Tautas Frontes Saldus nodaļas darbība veltīta Latvijas Tautas Frontes gadadienai.

Izstādē apkopoti materiāli par laika periodu no 1988. gada vidus, kad dibināta TF Saldus rajona nodaļa, līdz 1994. gadam, kad tā beigusi pastāvēt. Liela vērība veltīta Saldus nodaļas grupu darbībai tagadējo Saldus novada pagastu teritorijās, apkopojot gan atmiņu pierakstus, saglabājušos lietiskos materiālus un apzinot grupu līdzdalību Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas procesos. Dokumenti un fotogrāfijas liecina par sabiedriskās domas pārmaiņām Saldus rajonā un pilsētā, iedzīvotāju līdzdalību valstiski svarīgu notikumu norisē.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Speciāliste vēstures jautājumos
Ieva Nārvila
ieva.narvila@saldus.lv tālr. 27158729
http://tautasfronte.saldus.lv/

Kurzemnieks, karavīrs- Jukums Vācietis

Kurzemnieks, karavīrs – Jukums Vācietis

10 planšetes (102 x 73 cm)

Izstādes Kurzemnieks, karavīrs – Jukums Vācietis planšetes attēlo vēlākā pulkveža dzimto pusi Jaunlutriņus, mācību gadus, dienesta gaitas Latvijā un Krievijā.
Saldus novadnieks, jaunlutriņnieks, Jukums Vācietis, sasniedzis augstāko dienesta pakāpi Krievijas impērijas armijā, piedalījies izšķirošās kaujās Pirmā pasaules kara frontēs Austrumprūsijā, Latvijā, vēlāk Krievijas teritorijā. 1915. gadā organizējis un komandējis 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Pēc Latvijas okupācijas devies uz Krieviju, bijis Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks, pasniedzējs Ģenerālštāba akadēmijā,. Gājis bojā represijās 1938. gadā.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Vecākā speciāliste vēstures jautājumos
Ilze Haruna
ilze.haruna@saldus.lv tālr. 27881091

Saldus novada Leišmalīte

Saldus novada Leišmalīte

7 roll up stendi

Kuros fiksētas projekta darba grupas piezīmes fotogrāfijās un intervijās no ekspedīcijas uz Saldus novada Latvijas -Lietuvas pierobežas pagastiem 2013.gada septembrī – oktobrī.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Direktores vietniece
Ilze Pluģe
ilze.pluge@saldus.lv tālr. 26194982

Priekšauts

Priekšauts

10 vides objekti

Priekšautu formā uz koksnes pamata, kurus darinājuši Saldus mākslinieki. Eksponējami gan telpās, gan arī ārpus tām. Var būt kā interesants telpu noformējums kādā no jūsu veidotiem pasākumiem.

Kontaktēties ar:
J. Rozentāla Saldus Vēstures un mākslas muzeja
Direktores vietniece
Ilze Pluģe
ilze.pluge@saldus.lv tālr. 26194982

Šī vietne izmanto sīkdatnes (cookies), lai analizētu mūsu datplūsmu, uzlabotu satura kvalitāti, pielāgotu saturu lietotāju vajadzībām un optimizētu tās darbību. Apmeklējot mūsu mājaslapu, Jūs piekrītat to izmantošanai. Sīkāk par sīkdatnēm un to dzēšanu lasi vairāk ... Lasīt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close