Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete

J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 18.jūnija līdz 22.augustam atvērta  Ināras Liepas ceļojošā Leļļu Mākslas muzeja izstāde „Sērkociņu kastītes lietišķā etiķete”.

Mēdz teikt, ka dzīvē nevar iztikt bez trim lietām: ūdens, sāls un sērkociņiem…

Sērkociņu kastīte, kuru ikdienā lietojam, ir nozīmīga mūsu dzīves sastāvdaļa, bet tai ir daudz lielāka vērtība, ja uz to veramies, kā uz dizaina priekšmetu, un to lielā mērā nosaka etiķete, kura rotā kastītes vāciņu.

Protams, svarīgi ir arī sērkociņi – izstādē iespējams uzzināt to rašanās vēsturi, ražošanas procesu un informāciju par visām ražotnēm, kuras kādreiz veiksmīgi darbojās Latvijas pilsētās –Rīgā, Jaungulbenē, Liepājā, Kuldīgā, Sabilē, Saldū, Jēkabpilī un Daugavpilī, tomēr galvenā loma ekspozīcijā šoreiz ir etiķetei.

Sākotnēji, kad kastītes izgatavoja no plāna finiera saplākšņa, fabrikas nosaukumu drukāja uz to vāka. Laika gaitā fabrikas sāka izgatavot sērkociņu etiķetes, kuru kolekcionēšana ir kļuvusi par daudzu cilvēku aizrautīgu nodarbošanos, ko sauc par filumēniju.

Ņemot vērā sērkociņu kastīšu lietotāju plašo auditoriju, daudzi uzņēmēji ātri vien sāka šo ikdienā lietojamo priekšmetu izmantot arī kā unikālu reklāmas laukumu. Etiķete dažkārt bija tik mākslinieciski augstvērtīga, ka tās vērtība pielīdzināma lietišķās grafikas mākslas priekšmetam un izstādē tā tiek īpaši izcelta. Šī iemesla dēļ radās vēlēšanās piešķirt etiķetei lielāku nozīmi, un izstādē tā eksponēta ne tikai oriģinālajā izmērā, bet to palielinot izmantota arī kā lielisks dizaina priekšmets, kuru var veiksmīgi izmantot interjerā. Īpašu apbrīnu rada Japānā zīmētās etiķetes.

Zīmējums uz etiķetes , tāpat kā uz markas mazā laukuma dēļ ir tehnoloģiski sarežģīts process, tādēļ var patiesi apbrīnot mākslinieku veikumu.

Latvijas sērkociņu kastīšu etiķešu zīmēšanā ieguldījumu devuši tādi Latvijas mākslinieki, kā Artūrs Duburs, Imants Ozoliņš, Andrejs Porietis, Pēteris Upītis, Agris Padēlis-Līns, Laimonis Šēnbergs, Benita Baltbārde,  Irina Tīre, Linda Lūse un daudzi citi.

„Tādējādi tiek popularizēta arī mūsu valsts pasaulē, jo sērkociņu kastīte bija un ir ne tikai ikdienas sadzīvē lietojams priekšmets, bet arī lielisks suvenīrs,” norāda māksliniece Ināra Liepa, īpaši izceļot Latvijas sērkociņu fabrikas ”Komēta” ražoto sērkociņu kastīšu” Sports” dizaina autori Aldoni Strīģeli, kura slaveno jātnieku uz zirga, šķiet, atceras daudzi.

Sērkociņu kastītes etiķetes izmantoja arī kā spēles elementu –piemēram kārtis vai domino.

Pateicoties lielam informācijas klāstam šobrīd tiek gatavots katalogs, kurš būs nenoliedzami vērtīgs kultūrvēsturisks izdevums, kurš saglabās vērtīgo informāciju nākamajām paaudzēm!

Izstādes autore Ināra Liepa sirsnīgi pateicas izstādes līdzautoram Uldim Liepam , sērkociņu fabrikas Ķomēta „bijušajam direktoram Zigmundam Mežniekam,  mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei,  Latvijas Nacionālai bibliotēkai un tās speciālistiem, J.Rozentāla Saldus mākslas muzeja kolektīvam, Gulbenes vēstures un mākslas muzeja direktorei Valdai Vorzai, Ilgai Meijerei, Zanei Biseniecei, Ivaram Vecānam, Kuldīgas novada muzejam-personīgi Eduardam Dambergam, Ingrīdai Polei, Ilzei Riekstiņai, Ojāra Vācieša muzejam, Sabiles kultūras nama darbinieciei Ivetai Sērumai un kolēģiem,  Liepājas zinātniskai bibliotēkai un personīgi Ilgai Erbai, Liepājas pilsētas muzejam un personīgi Agitai Lejai, kā arī Irīnai Tīrei, Daugavpils novadpētniecības muzejam un personīgi Valentīnai Slavkovskai, Vladislavam Ivanovam, Misiņa bibliotēkai un personīgi Ingūnai Milgrāvei, Galerijai „Istaba” un personīgi  māksliniecei Lindai Lūsei , asociācijas ”Latvijas koks” bijušajam direktoram Andrim Plezeram, kā arī māksliniecei Diānai Oto, Kristapam Puriņam, Voldemāram Šaumanim, Agitai Porei, Ilzei Tigulei, Kristai Karlsonei, Inesei Liepiņai, Voldemāram Eihenbaumam un daudziem citiem sadarbības partneriem , kuri turpina sniegt nenovērtējamu palīdzību!!!

Uz tikšanos izstādē!

Ar cieņu, Ināra Liepa

Tevi var interesēt ...

Lasītākās ziņas