Svētdiena, 16. decembris, 2018.
Vārda dienas: Alvīne
Teksta versija Lielāki burti
Meklēt
 
 


   
19. martā bijušajai Saldus muzeja direktorei Klārai Freimanei – 100 16. marts drukāt
Klāras Freimanes dzimtā pilsēta ir Petrograda; viņa dzimusi 1918. gada 19. martā Krievijas armijas 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kareivja Rūdolfa Rempes un Antonijas Klāras (dz. Bugovics) ģimenē....

Lasīt vairāk

 
Klāras Freimanes dzimtā pilsēta ir Petrograda; viņa dzimusi 1918. gada 19. martā Krievijas armijas 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka kareivja Rūdolfa Rempes un Antonijas Klāras (dz. Bugovics) ģimenē. Rūdolfs Rempe (dz. 1896.g.) pēc Ziemassvētku kaujās gūtā ievainojuma ārstējies Petrogradā un šeit pie viņa no Rīgas atbraukusi Antonija. Rūdolfa un Antonijas laulība noslēgta Petrogradā 1916. gada 28. augustā. Ģimenē bijuši trīs bērni: meita Klāra (dz. 1918. g.), dēli Rūdolfs (dz. 1923. g. – miris 1945. g. no tuberkulozes) un Ēriks (dz. 1925. g. – kritis karā). Rūdolfs Rempe saņēma kara invalīda pensiju, bija ieguvis atļauju Kalnciema un Švarcvaldes (Melnsila) ielu krustojumā turēt laikrakstu kiosku, kurā varēja iegādāties arī tabaku un tabakas izstrādājumus. Antonija Rempe šajā kioskā tirgojās vēl 2. pasaules kara gados. Ģimene šajā laikā dzīvoja Kalnciema ielā 31 – 7, Rīgā. Drīz pēc kara, 1946. g. 17. janvārī, 50 gadu vecumā tuberkulozes dēļ miris Rūdolfs Rempe.
No Petrogradas uz Rīgu Rempes pārcēlušies 1920. gadu sākumā, te sākušās Klāras skolas gaitas – vispirms mācījusies Rīgas 3. pamatskolā, vēlāk V. Olava komercskolā. Ļoti vēlējusies kļūt par aktrisi un, tēvam nezinot, iestājusies Zeltmata dramatiskajos kursos. Pēc tam - 1939. g. 6. jūnijā beigusi Latvju Aktieru Aroda biedrības Teātra skolu, kurā teicami apguvusi profesijai nepieciešamos priekšmetus: aktiera iekšējo un ārējo tehniku, dikciju, daiļrunu, ķermeņa tehniku un ritmu, sejas anatomiju un ritmu. Apmeklējusi un klausījusies speciālas lekcijas par latviešu valodu, latviešu literatūru, poētiku, latviešu un cittautu teātra vēsturi, vispārējo literatūras vēsturi, drāmas vēsturi, dramaturģiju, mūzikas izpratni, psiholoģijas kursu aktiera darbam, mākslas vēsturi un stila izpratni. Teātra skolā mācījusies pie ievērojamiem tā laika režisoriem -  A. Amtmaņa-Briedīša, F. Ertneres, E. Mača. Pēc teātra skolas beigšanas 1939./40. gada sezonā darbojusies Dailes teātrī kā volontiere, bet padomju varas laikā, 1940. -1941. gadā, jau kā aktrise Klāra Galviņš jaundibinātajā Latvijas PSR Jaunatnes teātrī. Klāras Rempes pirmais vīrs, Ernests Galviņš (dz. 1905. g. 17. maijā – m. 1944. g. 1. janvārī), bija Latvijas konservatorijas Kompozīcijas teorijas nodaļas students, arī teātra darbinieks, mūziķis. Klāra Galviņš 2. pasaules kara gados bijusi Latvijas Konservatorijas koriste un nodarbināta kā režisore A. Jansona būvuzņēmumā/koku apstrādāšanas fabrikā Rīgā. Kara laikā saslimusi ar tuberkulozi un 1944. gadā ilgstoši ārstējusies pilsētas tuberkulozes sanatorijā Biķerniekos.
1947. g. 8. janvārī Galviņš Klāra iecelta par Latvijas PSR Valsts iestāžu darbinieku arodbiedrības Republikāniskās komitejas Kultūras nodaļas vadītāju. 1948. g. 17. jūlijā noslēgta laulība ar Albertu Freimani, bet 1948. g. decembrī kļuvusi par Kuldīgas apriņķa Izpildu komitejas Kultūrizglītības nodaļas vadītāju. 1949. gadā, pēc dēla piedzimšanas, atkārtoti uzliesmojusi tuberkuloze un nācies garākus laika periodus pavadīt slimnīcās, sanatorijās. 1953. gadā Alberts Freimanis norīkots partijas darbā Lašupē. Klārai Freimanei, ārstējoties Saldū pie ārsta J. Jansona, veselība uzlabojusies un viņa iesaistījusies Lašupes mežniecības sieviešu padomes darbā, izveidojusi dramatisko kolektīvu un iestudējusi vairākas lugas.
1957. gadā Freimaņu ģimene pārcēlusies uz Saldu un apmetusies uz dzīvi Sverdlova (Kuldīgas) ielā 19 – 1. Klāra Freimane no 1958. g. 9. septembra bijusi Brocēnu kluba dramatiskā kolektīva vadītāja un režisore, 1962. gadā ieguvusi mākslinieciskās pašdarbības viesrežisores tiesības, bijusi režisore Saldus mežsaimniecības mākslinieciskās pašdarbības kolektīvā, no 1960. gada galvenā režisore Saldus Kultūras nama Tautas teātrī. Izveidojusi teātra jauniešu studiju, bērnu kolektīvu, daudz spēlējuši viesizrādēs. 
No 1963. gada 15. aprīļa Saldus Kultūras nama Tautas teātra režisore Klāra Freimane pārcelta darbā uz Kuldīgas novadpētniecības muzeja Saldus filiāli par direktori. Klāras Freimanes darbības laikā, 1966. gada 27. februārī Saldus pilsētas Čāpātāju kapsētā tika atklāta piemiņas plāksne mākslinieka Jaņa Rozentāla vecākiem, 1967. gada 18. martā ar Latvijas PSR kultūras ministra vietnieka H. Vernera pavēli atdalīta Kuldīgas novadpētniecības muzeja Saldus filiāle un izveidots patstāvīgs muzejs ar nosaukumu “Saldus vēstures un mākslas muzejs”, 1968. gada 11. augustā Cieceres ezera salā atklāts piemiņas akmens Saldus novada jauniešiem revolucionāriem, 1970. gada aprīlī – maijā ņemta dalība arheoloģiskos izrakumos Frauenburgas ordeņa pils pamatos, 1973. gada 23. oktobrī atklāts Jukuma Vācieša memoriālais muzejs Jaunlutriņos, 1973. gadā Saldus muzejs ieguvis 3. vietu Latvijas PSR muzeju skatē, bet 1974. gadā – 3. vietu TV rīkotajā muzeju skatē. 1970. gadu beigās Saldus muzejam piešķirta ēka 5. augusta (Striķu) ielā 22, tagad muzeja krājuma ēka.
Klāra Freimane pētījusi Saldus novada vēsturi, īpaši revolucionāro pagātni, cīņu par padomju varu 1905. gadā, 1919. gadā. Pētījumi apkopoti vairākos pētniecības darbos: “Saldus – novada revolucionārais centrs 1905. – 1907. gadā”, “Saldus novads Lielā Tēvijas kara laikā 1941. – 1945. gadā”, “Saldus novads pēckara atjaunošanas periodā 1945. – 1950. gadā” un “Saldus skolu vēsture” I., II. un III. sējums. Publicējusi pētnieciska rakstura darbus vietējā laikrakstā.
Klāra Freimane bijusi muzeja direktore 13 gadus – no 1963. gada aprīļa līdz 1976. gada oktobrim. Klāra Freimane mirusi dažas dienas pirms savas 69 dzimšanas dienas, 1987. gada 15. martā, apbedīta Čāpātāju kapsētā, Saldū.