Sestdiena, 6. februāris, 2016.
Vārda dienas: Dace, Dārta, Dora
Teksta versija Lielāki burti
Meklēt
Aktualitātes muzejā
Februāra jaunieguvumi muzejā (04.02.2016.)
Priekšmeti par inženiera tehniķa Leonarda Roderta darbību mērnieka inventarizatora un grupas vadītāja amatā Liepājas tehniskās inventarizācijas birojā Saldus grupā, vēlāk Valsts Zemes dienestā no 1965 – 2001. gadam. L. Roderta dāvinājums sastāv no mērnieka darba instrumentiem, pilsētas un iestāžu inventarizācijas un uzmērījumu plāniem un 1929. gadā uz kāzām dāvināta vācu firmas Original Mauthe sienas pulksteņa.
Pieci stāsti par lellēm un to darinātājām (03.02.2016.)
Marijas stāsts
 Marija Muzikante (dzimusi Beldava, 1908 – 1999) kopā ar vīru Hugo un dēlu Ēvaldu Zviedrijā ieradās, tāpat kā ap 5000 citi bēgļi no Latvijas, 1944.gada nogalē. Nelaimīga pārpratuma dēļ vīrs Hugo gāja bojā tūlīt pēc nonākšanas Zviedrijas krastā. Marija vispirms strādāja par profesora palīdzi Saltšēbādes observatorijā, tad pārcēlās uz Stokholmas priekšpilsētu Hēgerstenu, kur līdz pensijai strādāja maiznīcā „Karstens Bröd”. Marija, bēgot no Latvijas, līdzi bija paņēmusi savu Rucavas tautastērpu, kuru valkāja, dziedot Reitera korī. Rucavas tautastērps bija Marijai mugurā, kad viņa tika apglabāta. Kā saka Marijas laikabiedri, viņa kļuva „nemierīga”, pensijā aizejot. Tas sakrita ar laiku, kad, 70. gadu vidū, pie viņas ciemos tika palaista Latvijā palikusī māsa, kura atveda suvenīru lellīti tautastērpā. Tas kļuva par pamudinājumu Marijai, un viņa nolēma apģērbt Bārbijas un Kenus latviešu tautastērpos. Marijai allaž patikušas lelles. Viņai mājās jau agrāk bija leļļu krājums no dažādām pasaules malām. Marija par pamatu savā darbā izmantoja kādu grāmatu, kurā bija attēloti un aprakstīti latviešu tautastērpi. Viņa pievērsās katrai detaļai – galvasrotai, kreklam, jostai, apaviem. Dažām lellēm tika arī īsti mati – Marijas pašas un viņas mazmeitas.
 
 Dzidras stāsts
 Marijai talkā nāca audēja Dzidra Ciparsone (1920), kura auda materiālu tautastērpu svārkiem un prievītes, kas tika izmantotas jostu vietā. Marija un Dzidra nepazina viena otru. Šeit nejauši palīdzēja Kārļa Skalbes znots Roberts Legzdiņš, kurš abas rokdarbnieces saveda kopā. Dzidra Ciparsons, tāpat kā Marija, Zviedrijā ieradās 1944. gada nogalē. Sākumā dzīvoja Stokholmā, strādājot dažādus darbus. Vākusi putekšņus kādai zviedru medicīnas docentei, strādājusi pārtikas veikalā pie zviedriem, kas pirms kara dzīvojuši Latvijā. 1953. gadā pārcēlās uz dzīvi Pardisā (Vermlandē), kur apprecējās un drīz piedzima trīs bērni. Tur gājusi audēju kursos un vēlāk tika arī pie savām stellēm. Dzidras audējas talantu pamanīja zviedri un par to sāka rakstīt vietējā avīzē. Tā Dzidra tika pie grāmatas par latviešu tautiskajiem rakstiem. Šo grāmatu Dzidrai atsūtīja kāda zviedriete, kas pirms kara kopā ar citiem zviedru amatniekiem bija viesojusies Latvijā. Tur viņai šo grāmatu uzdāvināja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
TĒRPU PIRMIZRĀDE (03.02.2016.)
No 5.februāra līdz 31.martam J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā izstāde „Tērpu pirmizrāde”, kas tapusi sadarbībā ar Liepājas teātri. Tajā skatāmi tērpi no dažādām Liepājas teātra izrādēm.
 
Liepājas teātra darbinieki skatītājiem sagatavojuši aizraujošu tērpu izstādi. Tā mazliet ļauj pietuvoties teātra noslēpumam un maģijai, sajust materiālu, faktūru, krāsu, kas parasti jaušama tikai no skatītāja krēsla zālē. Izstādei atlasīti pavisam 18 tērpi no dažādām izrādēm - „Sprīdītis”, ‘Minhauzena precības”, „Lielais Getsbijs”, „Lukrēcija Bordžija” u.c. Krāšņos teātra tērpus iecerējušas un skicējušas  mākslinieces Ilze Vītoliņa, Liene Rolšteina, Zigrīda Atāle. Skatītājiem noteikti būs interesanti vērot procesu, kā iecere pārtapusi reālā tērpā un  kā tas sadzīvojis ar tērpa nesēju – aktieri. „Tērpu pirmizrādes” vērotājus noteikti sagaidīs patīkamas tikšanās gan ar iemīļotām izrādēm, gan ar atpazīstamiem skatuves māksliniekiem.
Sadarbība starp Liepājas teātri un J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju notiek pirmo reizi. Ar Liepājas teātra administrācijas gādību nu tērpi uzsākuši savu neatkarīgu ceļojumu pie skatītāja, uz laiku līdz 31.martam mājvietu rodot pie mums, Saldus muzejā. Tādēļ izstādei arī tāds nosaukums - „Tērpu pirmizrāde”.  
Izstādes skatītājiem vēlam ļaušanos teātra burvībai, noslēpumam un, protams, tikko jaušamajai pavasara romantikai.
 
Informāciju sagatavoja:
Ilze Pluģe
Muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
   tālr.26194982
BĀRBIJAS UN KENI LATVIEŠU TAUTAS TĒRPOS (03.02.2016.)
J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā no 5.februāra līdz 31.martam skatāmas lelles latviešu tautas tērpos, kuras līdz latviešu skatītājam atceļojušas ar Latvijas vēstniecības Zviedrijā starpniecību.
 
Pagājušā gadsimta 70.gados Zviedrijā dzīvojošā Marija Muzikante, palīdzot Dzidrai Ciparsonei, latviešu tautas tērpos ietērpa vairāk kā 200 lelles, lielākoties Bārbijas, bet ir arī daži Keni. Neliela leļļu kolekcijas daļa uzsākusi savu ceļu pa Latviju, parādot latviešu tautas tērpa unikalitāti un daudzveidību.
Gints Jegermanis, Latvijas vēstnieks Zviedrijā, vadot lelles Latvijas ceļos, teicis brīnišķīgus ceļa vārdus: „Mūsu leļļu stāsts ir tik aizkustinošs un dziļš. Tas krāšņi parāda latviešu ilgas pēc zaudētās dzimtenes, runā par vēlmi nodot gadsimtiem krātās tautas zināšanas nākamajām paaudzēm. Marija Muzikante un Dzidra Ciparsone radīja šo kolekciju laikā, kad reti kurš ticēja, ka Latvija jebkad atgūs neatkarību.
Daudzie un dramatiskie stāsti par latviešu bēgļiem, kam 2. pasaules kara nogalē nācās pamest Latviju, par to, kāpēc šīs lelles tika ieģērbtas latviešu tautastērpos, saplūst kopā vienā neizsmeļamā vēstījumā – Latvijas tautas un zemes mīlestībā.”
Lai šis smalkais, filigrāni izstrādātais tautas tērps iedvesmo arī katru no mums.
 
Informāciju sagatavoja:
Ilze Pluģe
Muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
   tālr.26194982
Februāra jaunumi (29.01.2016.)
Izstāde „Veltījums Rozentālam”. (27.11.2015.)
Gatavojoties sagaidīt izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150. jubileju 2016.gada 18.martā, jau no 27.novembra muzeja mākslas izstāžu zālē skatāms jauno mākslinieku veikums izstādē „Veltījums Rozentālam”. Izstādes norises laiks no 27.novembra līdz 2016.gada 7.februārim.
 
Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studentu darbu izstāde ir veltījums ievērojamā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla 150 jubilejai. Studējot glezniecību Latvijā, ikvienam studentam ir nācies iepazīties ar šī izcilā mākslinieka daiļradi. Izstādē apskatāmi darbi, kas atspoguļo jauno mākslinieku individuālās radošās izpausmes, tomēr tās ne viemēr tieši saistītas ar Jaņa Rozentāla daudzpusīgo daiļradi. Mākslinieks uztvēra un izmantoja dažādus savā laikā novatoriskus un aktuālus glezniecības paņēmienus, darbojās dažādos virzienos, kam tajā pašā laikā pievērsās arī citi mākslinieki, adaptējot tos katrs savā, īpašā veidā. Tāpat arī mūsdienās jaunie mākslinieki studē klasiķus, tver ierosmes un paraugus citu mūsdienu mākslinieku darbībā.
Kaut arī dažbrīd starp izstādē apskatāmajiem jauno mākslinieku darbiem un Jaņa Rozentāla glezniecības rokrakstu nav tiešu saistību tematiskā vai gleznieciskā ziņā, glezniecības jautājumi un gleznotājam aktuālās problēmas laika gaitā bieži paliek nemainīgas. Glezniecībā neizbēgama ir tehniska prasme ar krāsu, ar fizisku materiālu radīt citu, iluzoru, vizuālu matēriju. Tikpat svarīga ir gleznas tematika un vēstījums, tomēr tas nekad nav šķirts no tehniskā izpildījuma. Jauno mākslinieku darbos skatāms gan viņu apkartējas vides vērojums, individuālās pārdomas vai atklāsmes, pamanītās situācijas un radušās idejas, kas noder glezniecības darba saturam. Iespējams sekot arī jauno mākslinieku tehnisko paņēmienu meklējumiem un eksperimentiem. Radošam māksliniekam dzīvē izdodas pieredzēt daudz individuālu atklājumu, atrast veidus, kā pilveidot savu daiļradi, tomēr ikvienam jāizšķiras, kas no tā kļūs par viņa rokrakstu. Tādēļ var vērot izstādi un spriest, ko no šobrīd attēlotā jauno mākslinieku darbos redzēsim arī viņu turpmakajā daiļradē.
Šobrīd ikvienam studentam ir pieejama neierobežoti plaša informācija, tomēr priekšrocība ir atrasties konkrētā mākslinieka mākslas rašanās vidē. Nenoliedzami, šāda priekšrocība ir dota jaunajiem māksliniekiem Latvijā, jo viens no svarīgiem atskaites punktiem glezniecības studenta meklējumiem ir Jaņa Rozentāla daiļrade.
 
Renāte Berga
Mākslas zinātniece

SKATĪT GALERIJU

Informāciju sagatavoja:
Ilze Pluģe
Muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
   tālr.26194982
INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM. (12.10.2015.)
NO 13. OKTOBRA JAŅA ROZENTĀLA DARBNĪCA BŪS SLĒGTA. 
GATAVOJAM EKSPOZĪCIJU J.ROZENTĀLA 150 GADU JUBILEJAI.
ATVAINOJAMIES PAR SAGĀDĀTAJĀM NEĒRTĪBĀM.
MUZEJS PIEDĀVĀ (21.01.2014.)
Muzejs piedāvā Ceļojošās izstādes. Sīkāk par izstādēm